Gundega

Kā saulīte maza tā Gundega zied, ir novakars mierīgs un kluss,
Un negribas projām nevienam vairs iet, kad Gundegas, Gundegas zied,
Pa upi uz leju prom aizsteidzas laiks, kur ezers stāv mūžīgs un rāms,
Un negribas pretī šai straumei vairs skriet, kad Gundegas, Gundegas zied,
Gundegas ziedi ticības krāsā, Gundega, Gundega, tu mana māsa,
Kamēr tu esi, es arī vēl būšu, zied tavi ziedi viscaur manu mūžu,
Zied, Gundega zied, zied, Gundega zied,
Es zinu, ka mūžīgs nav itin nekas, pēc vasaras rudens un sals,
Es tomēr to redzu, pat acis ja ciet, kā Gundegas, Gundegas zied,
Es zinu cik īss var būt ziediņa mūžs, reiz uzpūtīs vējiņš un viss,
Un tomēr man negribas projām vēl iet, kad Gundegas, Gundegas zied,
Gundegas ziedi ticības krāsā, Gundega, Gundega, tu mana māsa,
Kamēr tu esi, es arī vēl būšu, zied tavi ziedi viscaur manu mūžu,
Zied, Gundega zied, zied, Gundega zied.