Māsa

Es uzīmēju ziemu,
Man beidzās baltā krāsa,
Es uzvilku apli uz sienas,
Tas tagad bus mana māsa,
Man likās, ka sākās plūdi,
Un aizskaloja man māju,
Es aizbēgu prom no visa,
Neko es tur neatstāju,
No rīta pārnāks kāds.
Un krītiņiem skaistiem mūs užīmēs,
Mēness būs bāls,
To spodrināt skriesim,
Līdz izdils mums piedurknes,
No rīta pārnāks mana māsa,
Un varbūt. es,
Daudz greizsirdīgu acu,
Dzīvo ap zemeslodi,
Savu užīmēto māsu,
Nevienam es neatdotu,
No rīta pārnāks kāds.
Un krītiņiem skaistiem mūs užīmēs,
Mēness būs bāls,
To spodrināt skriesim,
Līdz izdils mums piedurknes,
No rīta pārnāks mana māsa,
Un varbūt. es.