Atkal

Krūtis ir līdz galam vaļā,
Acis pārbijušās kliedz.
Es ar kājām Tavā daļā,
Tu ar abām manējā.
Dusmu lodes garām svilpo,
Zobi nodevīgi klaudz -
Spītība var samalt miltos,
Ne jau tikai pasakās.
Es atkal esmu uzrāpies par augstu,
Man atkal bail uz leju skatīties.
Es iekrampējos Tagadnē un salstu,
Ak dies’, cik reižu vēl tā notiksies.
Ugunsgrēkā mati plīvo,
Vārdu plūdos kaisle slīkst.
Negribās par velti dzīvot,
Un par naudu arī nē.
Vēl tik reizi Tevi turēt,
Strāvā cauri Tevīm plūst,
Savu ego uzupurēt -
Nospļauties, ko nodomās.
Es atkal esmu uzrāpies par augstu,
Man atkal bail uz leju skatīties.
Es iekrampējos Tagadnē un salstu,
Ak dies’, cik reižu vēl tā notiksies.