Kad tu nāc

Vienmēr, kad tu nāc,
Es acis atvērt kautrējos,
Jo esi tu brīnums mans,
Un laikam arī sods.
Bet, kad tu projām ej,
Nav jēgas tavas pēdas dzīt;
Jo atmiņas ir debesis,
Kas lejā nenokrīt,
Es vienmēr gribu bēgt,
Tas nerisina it neko,
Tas visu tikai sabojā,
Un visu tikai pasvītro.
Ka nemirs it neviens,
Un nepametīs it nekad;
Es tikai čukstus māku to -
Pateikt svarīgāko.
Na - av man vairs (glāstu, kuros atgriezties)
Vie - ienīgais (atmiņās drīkst kavēties)
Na - av man vairs (ar citiem jēgas sacensties)
Vie - ienīgais,
Man laikā pamosties,
Un iebrist baltā kupenā,
Un kailam vējā sadurties,
Lai sāp un nav jādomā.
Varbūt nesaprasts,
Varbūt nedaudz nekaunīgs,
Es gribu tās atmiņas,
Kas lejā nenokrīt.
Na - av man vairs (domu, kurās sapīties)
Vienīgais (laikam mainoties)
Na - av man vairs (ar sevi jēga sacensties)
Vie - ienīgais,
Na - av man vairs (zīmes, kuras jātulko)
Vienīgais (kurš kuru atbrīvo? )
Na - av man vairs (ēnas, kuras pievieno)
Vie - ienīgais.