Ozolam

Nav sabrucis mirušais ozols, kaut galotne,
Nolauzta sen, bet saknes zem zāles vēl sten.
Dzird ozols kā sebesīs putni dzied dziesmas,
Un pārojas jau, bet lapotnes, kur ligzdas vīt, tiem nav.
Simts gadu lapas dzītas, simts gadu vainagos vītas,
Simts gadu. Simts gadu lapas ir dzītas, simts gadu,
Vainagos vītas, simts gadu.
Es pakalnos ozola priekšā un sveicinu viņu no tiem -
No ozoliem jaundzimušiem. Un veidojas ozolu birzis,
To apturēt nespēj neviens, to apturēt nespēj neviens.
Simts gadu lapas dzītas, simts gadu vainagos vītas,
Simts gadu. Simts gadu lapas ir dzītas, simts gadu,
Vainagos vītas, simts gadu.
Un miļoniem ozola zīļu simts gados šai zemei ir dots,
Šai zemei, kas izdīdzēt prot. Mēs atdzimstam,
Ozolu birzīs ik rudeni dzimstam arvien, ik rudeni,
Dzimstam arvien.
Simts gadu lapas dzītas, simts gadu vainagos vītas,
Simts gadu. Simts gadu lapas ir dzītas, simts gadu,
Vainagos vītas, simts gadu. (2 reizes)