Melojot sev

Tu smejies un vicini plaukstas,
Pret savu gribu pilnīgā nemaņā,
Tavas rokas tās škiet man tik aukstas,
Tavas acis skatās nebūtībā,
Pusizžuvis, sadēdējis cilvēks,
Kas klaiņo pa dzīves cietumiem,
Pa pusei jau miris cilvēks,
Bez tevis kas varētu viņu reanimēt,
Piedziedājums:
Tu dziedi par deviņiem priekiem,
Tu dziedi par pārdzīvojumiem,
Es slīkšu savās asarās,
Un dziedāšu par prieku tev,
Runa iet par salauztu dvēseli,
Acīs kam apkārt lido ķēmi,
Zirnekļi, odzes un miroņi,
Tie visi būs rītdienas biedri,
Piedziedājums:
Es smejos pats taču par sevi,
Jāraud cik izdevušies joki,
Jāklaiņo un jāēd zemi,
Pēc izdzīvotās balādes,
Piedziedājums: