Jel atstāj mani

Jel atstāj man’, par velti tavas as’ras,
Priekš mīlas glāstiem auksta esmu es.
Es grib brīva būt kā jūras kaija,
Kā maldu sapnis - ļauna, viltīga.
Reiz cerībās ar karstiem mīlas glāstiem,
Pie tavas krūts es galvu glāstīju.
Es tavas sāpes neapmierināšu,
No manis laimi velti gaidi tu.
Cik liegi koki mēnesnīcā žūžo,
Un mīlas trauksme viņiem pāri plūst,
Bet mana sirds priekš visām jūtām slēgta,
To cieti slēdz tavs pēdēj’s mīlas glāsts.
Reiz bij laiks, kad kavējos pie tevis,
Kad ilgās mūsu prāts un apziņa,
Bet pagājība ņēma to pie sevis, -
Jel atstāj man’, lai varu brīva būt.
Kāpēc gan mīlēt man,
Kāpēc gan jācieš man?
Es gribu brīva būt,
Un dziesmu dziedāt vien.
Kā puķes līksmojas,
Kā sapnis dzīvē rit,
Par brīvību tik vien,
Lai man dziesma skan.