Atmiņas

Jau saule riet aiz tumšām egļu sienām,
Sarkst padebeši, vakars kalnos tvan,
No bērnības, no senām tālām dienām,
Man atmiņā vēl klusa dziesma skan.
To dzimtenē aiz zilas mežu miglas,
Man kādreiz māte klusi dziedāja,
Skrien gadi prom kā bezdelīgas,
Nes visu līdz, tik atstāj atmiņas.
Ai, dzimtene, ai, māmuliņa mana,
Jūs, projām sen, vairs atsaukt nespēju,
Sarkst padebeši, vakars kalnos zvana,
Es sūtu jums daudz mīļu sveicienu.