Es dziedāšu par dzērienu, kas katram vīram tīk,
Un stāstīšu par dzērienu, kas nekad neapnīk,
No seniem laikiem zināt to un vienmēr galdā liek,
Gan ikdienā, gan svētkos lietots tiek.
Tas glāzē mirdz kā saules stars un garšo tā neko,
Un vīri ilgi veikalā, to plauktā aplūko,
Tam brīnumains un neaprakstāms pievilkšanās spēks,
Ja iedzersi, tas nebūs nekāds grēks.
Kausus augšā celsim, skaļā balsī sauksim,
Lai slava tam, kas alu brūvējis,
Alus tā ir lieta, latvietis ko ciena, to goda vietā vienmēr nolicis.
Kad līgo vakars reizi gadā, tautu pulcēt sāk,
Un Jāņa bērni pāri kalnam svētkus svinēt nāk,
Tad svarīgākais pienākums bez kā mums neiztikt,
Ir svaigu alus mucu galdā likt.
Kausus augšā celsim, skaļā balsī sauksim,
Lai slava tam, kas alu brūvējis,
Alus tā ir lieta, latvietis ko ciena,
To goda vietā vienmēr nolicis. 2x
