Vilcieni

Tālumā, tālumā, aiziet vilcieni tālumā,
Tālumā, tālumā, aiziet vilcieni tālumā,
Slīd vilcieni projām kā dienas,
Kā ēnas uz perona sienas,
Tu paliec šai stacijā viena vien,
Es zinu, tu redzi un dzirdi,
Šo vientuļo meitenes sirdi,
Bet laiks arvien ātrāk un ātrāk skrien,
Pa zeltītu līniju sliedes,
Vijas tālumā,
Tur aizceļo dzeja par mīlu,
Sapņu vagonā,
Bet meitene skimīgi smaida,
Un nākamo vilcienu gaida,
Sirds satrauki lūkojas tālumā,
Kas zina kad nākamais pienāks,
Nekas šajā dzīvē nav vienāds,
Ne visi kā pulksteņu strēles iet,
Uz perona vientuļi smaidot,
Un nākamo vilcienu gaidot,
Stāv meitene jauna, jau saule riet,
Pa zeltītu līniju sliedes,
Vijas tālumā,
Tur aizceļo dzeja par mīlu,
Sapņu vagonā,
Bet daži jau atgriežas arī,
Vai rudenī vai pavasarī,
Sirds satraukti lūkojas tālumā.