Kā viens

Kusums ilgst domu pilns,
Kā tukšai sirdij cita pieskāriens,
Tu manās jūtās stāvi rāmi viens,
Viņas acu skatiens, skatiens,
Pie manām durvīm viņas piesitiens,
Tu neēsi viens, neēsi viens,
Viņa mūžam blakus ies un ies,
Pie taviem matiem dzīves krāsas līst,
Un pirkstu galos reizēm laimes ies,
Tikai ļaujies ļauj sev ritēt līdz,
Un domās iekauc mūžīgs jautājums,
Vai viņā slēpjas tavs mierinājums,
Vai ir vērts vai ir lemts mīlēt mūs,
Šī pasaule ir pārāk plaša,
Un laiks mums ir dots pārāk maz,
Tev jāienirst jūtās līdz galam,
Un jāiegūst mums kārtīgums,
Klusums ilgst domu pilns,
Kā tukšai sirdij cita pieskāriens,
Tu manā sirdī vienmēr būsi viens,
Vairāk nevien, neviens,
Ja laiks mums ļaus mēs būsim abi kā viens,
Vēlos smieties un dzīvot pat viens,
Visu to un ja blakus iesi tu,
Par tavām acīm visas krāsas līst,
Un pirkstu galos reizēm atdzisīs,
Tikai ļaujies ļauj sev ritēt līdz,
Pie klusām durvīm viņas piesitiens,
Tu neēsi viens, neēsi viens,
Viņa mūžam blakus ies un ies,
Šī pasaule ir pārāk plaša,
Un laiks mums ir dots pārāk maz,
Tev jāienirst jūtās līdz galam,
Un jāiegūst mums kārtīgums 2x
Kaut cik mums skarbi un grūti mums ies,
Mēs gaidīsim un teiksim paldies,
Kas zin varbūt debess pamanīs.