Mana dzimtene - kurzemes sili

Mana dzimtene Kurzemes sili,
Tur, kur Venta caur niedrājiem plūst,
Tur es pirmo reiz redzēju sauli,
Pirms es glaudos pie meitenes krūts.
Nevainībā es puķītes plūcu,
Ventas viļņos tās kaisīju es,
Viļņi aiznesa puķītes manas,
Bargais liktenis pats mani nes.
Tagad cīnos es austrumu frontē,
Vienīgs troksins, ko dzirdu ir man,
Kara troksnis, ko dzirdu ir dziesma,
Ložu svilpiens ir meitens balss.
Nu, ar Dievu mīļotās sirdis,
Mūžam neskanēs vairs mana balss,
Jo par Latvijas brīvi un laimi,
Savu jaunību ziedoju es.
Vienam jāmirst, lai dzīvot var simti,
Tikai tad varēs dzimtene zelt,
Un pēc kara kas paliks vēl dzīvi,
Sāks no jauna tie Latviju celt.