Stāsti man

Lauris Reiniks


Rīt vai aizparīt,
Laimei mums jāpiekrīt,
Atkal vel viens nē,
Un nē,
Cik ilgi, ilgi tā var slēpties pagultē.

Stāsti man,
Kā skan tavs vārds ka to izrunā kāds cits,
Kā Skan tavs vārds ka to klusi glāsta kāds cits,
Kāds ir tavs smaids, varbūt maigs, varbūt salds, varbūt arī lieks, varbūt arī lieks.

Sods vai izmisums,
Kāds ir mans pienākums,
Brīvs jā, brīvs,
Vārds kāds der abiem mums,
Cik ilgi, ilgi tā var rāpties virsotnē.

Stāsti man,
Kā skan tavs vārds ka to izrunā kāds cits,
Kā skan tavs vārds ka to klusi glāsta kāds cits,
Kāds ir tavs smaids, varbūt maigs, varbūt salds, varbūt arī lieks, varbūt arī lieks.

Tu stāsti man pat ja miegs,
Pārsteidz mums tu stāsti man,
Kā ir kad sāp,
Tu stāsti man visu ko,
Nakts sev līdz aiznesīs,
Un pienāks mums rīts.

Kā skan tavs vārds ka to izrunā kāds cits,
Kā skan tavs vārds ka to klusi glāsta kāds cits,
Kāds ir tavs smaids, varbūt maigs, varbūt salds, varbūt arī lieks, varbūt arī lieks.