Nāc, nāc, mīļais, nāc

Tu velti baidies mana acu skata,
Tu veltīgi no manis projām ej,
Kā tava sirds jau agrāk nesaprata,
Ka manas domas viņu važās slēdz?
Tu vari mānīties, ka tev ir cita,
Ka viņas dravā bites maigāk san,
Tu vēl nezini cik manī spīta,
Gan redzēsi, tu piederēsi man,
Piedziedājums:
Nāc, nāc, nāc, mīļais, nāc,
Kādēļ tev bēdīgs prāts?
Met malā apītību,
Pie manis pierast sāc,
Un, tici, brīdis nāks,
Vēl sirds pēc manis slāps,
No manis tevi, draugs,
Nekas vairs neizglābs,
Es savas dziesmas taviem putniem došu,
Lai tajās klausoties tev manis nepietiek,
Un pļavas naktsvijolēm izpušķošu,
Lai vienmēr tās par mani domāt liek,
Gan tu vēl kādreiz pats pēc manis sauksi,
Kad rudens lāses tavu logu skars,
Tu velti pūlies, sirdi nepiešmauksi,
Tev kļuvis dārgs mans dziesmu pavasars.