Ripo nauda daugavā

Ripo, naudiņ, Tu zem galda,
Ripo taisni Daugavā -
Zaļais ūdens lai savalda,
Manu bēdu rītausmā.
Tie, kas kala, neizkala,
Tādu sieku rāvienā,
Ko man nenotriekt līdz galam,
Vienā vēja brāzienā.
Tā, kas sauca, nesasauca,
Manu sirdi nomodā,
Citas nāca, kārtis jauca,
Katra savā valodā.
Ko es rēju, to mīlēju,
Kam negāju apraudzīt?
Pats sev acis aizmālēju,
Ka ne vella saskatīt.
Tie, kas rāja nezināja,
Kādu sodu pieprasīt,
Tādiem vārdiem nozākāja,
Ka pat bail ir atstāstīt.
Dod man, Dieviņ, tādu sodu,
Tādu darbu noslogo,
Lai neklausu es to jodu,
Kas man prātu izkūko.