Tema-novadi

Uzlec saule kaut kur jūrā - tur pie Kurzemes,
Un tad kaut kur noriet.
Apspīd kailos rudzu laukus, apspī sniegotos,
Vēl joproj; am meklē vientuļos.
Maldās kaut kur projām,
Kaut kur apkārt klīst,
Kur ir tā laime, kuru meklēju?
Palīdziet!
Vēlos palikt es vēl šeit,
Projām aiziet nespēju,
Lūdzu mani saprotiet.
Vēlos lai Jūs pasmaidiet,
Kad Jums dziesmu dziedu šo,
Mana laime šeit.
Uzlec pirmā zvaigzne - tur virs Latgales,
Un no rīta nodziest.
Iespīd acīs visiem, kuri jūtās laimīgi,
Priecē bērnu sirdis skumīgās.
Nosalušos silda,
Segās satinot,
Silda sirdis tiem kas divatā,
Iemīlas,
Lai mīlestība savieno,
Visas sirdis vientuļās,
Lai tās iemīlās!
Lai acīs mīlas dzirkstis dedz,
Katru reiz kad skumji kļūst,
Lai mīla zemi sedz.
Apspīd mēness manu sirdi, kaut kur Vidzemē,
Aizsīd manas dziļās domas tālu Zemgalē,
Ja Jums acīs redzu smaidu, sirds man laimē trīc,
Palieciet ar mani kopā - projām nējiet.
Kad saule uzlec Kurzemē,
Gribās celties, doties līdz,
Sildīt dvēseles.
Ar zveigznēm kopā pamosties,
Pa mēness ceļu staigāties. Priekā peldēties.