Cik labi!

Cik patīkami tā kaktiņā sēdēt un,
Dzejoļus rakstīt kā aizgāji Tu,
Un iedomāties kas būtu, ja būtu,
Tevi no jauna es ieraudzītu,
Tu vari skriet vari slēpties vakardienā,
Atgriezties nav iespējams - par vēlu mans draugs,
Un beidz par rītdienu domāt - viss tāpat būs savādāk,
Steidz baidīt šo mirkli,
Ko par tagadni sauc,
Šīs ilūzijas kā narkotikas viss tajās,
Rādās pārāk skaists,
Sev solies - vēl tikai pēdējo reizi,
Līdz negrib tās tevi vaļā laist,
Cik labi tas Tu atkal blakus man,
Es ņemu šo sapni kas izgaisīs drīz,
Prom asaras - sāc jaunu dziesmu dziedāt,
Beidz nožēlot to jo laiks ir tik īss, tik īss,
Veltīgi pūlies šīs atmiņas izdzēst,
Ar košākām krāsām šis darbiņš ir veicams,
Bet te kādu dienu tu piepeši atskārt -
Viss jaunais ir tikai labi aizmirsies vecais.