Cik debešķīgi atļauties,
Ir noslēpt šaubas pagultē,
Un kad rīts mūs tādus atradīs,
Vai kāds to sapratīs,
Vai kāds mūs atpazīs,
Vai kāds ko pārmetīs.
Man pieder miljons it nekā,
Un divas mājas Floridā,
Es esmu zvaigzne kaut kur Arktikā,
Kad esam divatā,
Ar tevi pasakā,
Un miljons it nekā.
Un nav ko raudāt, ja pēc tam,
Viss šķiet tik gludi izplānots,
Jo zemeslode vēl arvien mūs nes,
Ap sauli divatā, lūk tā,
Ar tevi pasakā,
Un miljons it nekā.
Varbūt es šodien kļūdīšos ,
Un mīlestībā atzīšos,
Bet man joprojām paliek kabatā,
Mans miljons it nekā
Ar tevi divatā,
Mums miljons it nekā,
Es ticu pasakām,
Mums pieder it nekas,
No miljons pasakām.
