Svētdiena

Tu saki ka putni ir muļķi,
Jo viņiem nēsot māju,
Tādu īstu ar četrām sienām,
Un jumtu un žogu apkārt,
Un vēlams aizslēģotiem logiem,
Un suni būdā pie ķēdes,
Tu saki ka putni ir muļķi,
Jo viņi lidojot,
Debesīs taču ir mākoņi kuriem nevar redzēt cauri,
Un gaisa bedres,
Un ja nu ceļā gadās lidmašīnas,
Kuru dzinēji dažkārt mēdz saplosīit putnus,
Jo tikai uz zemes var justies droši,
Tikai mājās - tā tu saki,
Bet tu nesaproti,
Tu nesaproti it neko,
Tu ieslēdz televizoru,
Un neredzi ka putni nolaižas uz tava loga,
Tu ieslēdz radio,
Un nedzirdi ka putni dzied laimīgāk par to,
Tu nesaproti,
Tu nesaproti it neko,
Tu saki ka putni ir muļķi,
Bet tu nesaproti it neko,
Nenenenenenenenenēēe. . . . . . . . . . . . .