Stikla siena mūs šķir

Klusi tukša šī telpa,
Vien mūsu satrauktā elpa,
Tu mani vējā dzini,
Bet tagad sadedzini,
Kur rīts mūs pazaudēs,
Nakts vairs nemeklēs,
Plūst smarža tavējā,
Mēs tuvu, tuvumā,
(2X)
Varu saullēktam lūgt,
Par manām rokām būt,
Lai maigi pieskartos,
Un dienā nesteigtos,
Es varētu doties prom tāpat vien, kā vēji skrien,
Skaisto acu stāsti mani tev sien,
Labi zinu - visas ilgas un spīts, mūsu kopīgais rīts,
Paliktu vien sapnis nepiepildīts,
Pat ja varētu izsāpēt visu sevī,
Vairāk par visu man gribas apstāties tevī,
Lai šai naktī man tiktu dots,
Viss, kas sen bijis iekārots.
(2X)
Stikla sien mūs šķir,
Kāpēc vienmēr tā ir?
Kaisle skatos tev gail,
Kāpēc pieskarties ir bail?
Ļauj, lai siena šī kūst,
Visi „nedrīkst”, lai zūd,
Tagad mums pieder nakts,
Pat ja tajā viss ir zagts,
Tava sirds traki pukst,
Atļauj prātā man jukt,
Būt mana nenobīsties,
No sapņa neatsakies,
Kvēlā ugunī sakurts,
Tevis pilnībā noburts,
Neko izdarīt nespēju,
Tevī sevi jau zaudēju,
(2X)
Pie stikla pieploku es,
Vai tiešām spēšu to reiz?
Lai cik tas maksātu,
Viss jau kūst - tu, tu.
(2X)
Stikla sien mūs šķir,
Kāpēc vienmēr tā ir?
Kaisle skatos tev gail,
Kāpēc pieskarties ir bail?
Ļauj, lai siena šī kūst,
Visi „nedrīkst”, lai zūd,
Tagad mums pieder nakts,
Pat ja tajā viss ir zagts.