Tā ir sirdsbalss

Caur miglas vārtiem,
No apvāršņiem tāliem,
Peld kuģis ar dziesmotām burām.
Tas lepnā spītā rauj viļņus sev līdzi,
Un atstāj sašķeltus jūrā.
Vējš iepūš burās un kuģis trauc jūrā,
Bangas putām to glāsta.
Kā vēja zvani sāk mūzika skanēt -
Vārdi šo dziesmu jau stāsta,
Piedziedājums:
Tā ir sirdsbalss, kas dziedāt liek,
Tā ir mīlestība un prieks.
Dziesma rodas un aizlido.
Vai tu dzirdi un sajūti to?
Tur skaņu jūra kā sniegbalta bura,
No sapņiem un ilgām kas austa.
Ir manēja dziesma kā šautra, kā liesma -
Tā ātrāk nokļūt grib krastā.
No mūzikas kuģa ar baltajām burām,
Dziesmas paceļas spārnos.
Lai atrastu ligzdu sev alkstošās sirdīs,
Spēku skanēt tām dod.
Caur laiku un vēju vai sadzirdēt spēju,
Atšķirt no tūkstošiem dziesmu.
To savējo, īsto, kam laiks manī dzīvot,
Ilgi un dāvināt prieku.