Šis alutiņš

Šis alutiņš, kas mūsu pašu,
Ko brūvējuši Latvijā.
Tamdēļ jau naudas nav ne graša,
Mēs varam dzert uz rēķina.
Jo apiņi aug griezdamies,
Un mieži veldrē spiezdamies.
Kram, bam, bam, bambuli,
Krambambuli.
Visvarenais, kas miežus audzē,
Tu, žēlīgs tēvs, kas debesīs,
Par to tev pateiks tava draudze,
Uz vaiga krītot grāvmalē:
Visvarenais, ja iespēji,
Tad gāz to gaisa miestiņu.
Par to tev celsim slavas torņus,
No pudelēm un muciņām,
No tējnīcām mēs krogu celsim,
Un arī labas viesnīcas.
Un tevi, saldais alutiņ,
Mēs mīlēsim kā meitiņu.