Manas mīļākās puķes [updated]
{Intro till 0: 14}
No puķēm vismīļākās,
Man rozes tumšsarkanās.
Tās laistās kā rubīna kvēls,
Un aromāts viņām tik cēls, tik cēls.
Kad viņas pie lūpām tu liec,
Kā apburts tad piepeši tiec,
Tev prieklaimē dvēseli skauj,
Un brīnišķā pasaulē rauj.
No puķēm vismīļākās,
Man rozes tumšsarkanās.
No puķēm vismīļākās,
Man rozes tumšsarkanās.
No puķēm vismīļākās,
Man rozes tumšsarkanās.
Vai sapratīsi tu mūs,
Pār sirdi kā burvība gulst nost.
Ilgas, kas sirdī mums snauž,
Un sapnis, lieks dvēseli glauž,
Glauž dvēseli, glauž.
Tās apburtas princeses šķiet,
Tām sirds lapās asinis rit.
No puķēm vismīļākās,
Man rozes tumšsarkanās.
No puķēm vismīļākās,
Man rozes tumšsarkanās.
No puķēm vismīļākās,
Man rozes tumšsarkanās.
No puķēm vismīļākās,
Man rozes tumšsarkanās.
No puķēm vismīļākās,
Man rozes tumšsarkanās.
Tās laistās kā rubīna kvēls,
Un aromāts viņām tik cēls.
Tās apburtas princeses šķiet,
Lapās tām asins rit,
No puķēm vismīļākās,
Man rozes tumšsarkanās.
No puķēm vismīļākās,
Man rozes tumšsarkanās.
Tās laistās kā rubīna kvēls,
Un aromāts viņām tik cēls.
Tās apburtas princeses šķiet,
Lapās tām asins rit,
No puķēm vismīļākās,
Man rozes tumšsarkanās.
No puķēm vismīļākās,
Man rozes tumšsarkanās.
Tās laistās kā rubīna kvēls,
Un aromāts viņām tik cēls.