Lauztās priedes

Vējš augstākās priedes nolauza,
Kas kāpās pie jūrmalas stāvēja.
Pēc tālēm tās skatieniem gribēja sniegt,
Ne slēpties tās spēja, ne muguru liekt.
- Tu lauzi mūs, naidīgā pretvara,
Vēl cīņa pret tevi nav nobeigta.
Vēl ilgās pēc tāles dveš pēdējais vaids,
Ik zarā pret varu šņāc nerimstošs naids.
Un augstākās priedes pēc lūzuma,
Par kuģiem no ūdeņiem iznira,
Pret vētru lepni cilājās krūts,
Pret vētru cīņa no jauna dūc.
- Brāz bangas tu, naidīgā pretvara,
Mēs tāles sniegsim, kur laimība.
Tu vari mūs šķelt, tu vari mūs lauzt,
Mēs sniegsim tāles, kur saule aust.