Tālu ziemeļos

Katra diena, bez Tevis, mani aprij,
Vēlos būt tavs lietus, kas dienām tevi apskauj,
Vēlos būt tavs vējš, kas dienām Tevi paceļ debesīs,
Vēlos būt vienīgā cerība, kurai Tu vari būt mūžīgi,
Katra diena liek man gaidīt,
Gaidīt, kad notiks brīnums,
Tava nojauta nezina cerību,
Kura, iespējams, atrodas tik tālu,
Bet, tai pašā laikā - tik tuvu,
Vai pienāks tā diena, kad satikšu Tevi?
Starp ziemu un vēju,
Esi iestrēdzis un nezini ceļu,
Maldos un tenkās esi slīcis,
Mīlestību un kaisli esi aizmirsis,
Vai jēga kāda, ka esi tik tālu no siltuma,
No siltuma, ko sargāju dziļi sirdī,
Vai bija tā vērts neatgriezties,
Atstumt gaismu,
Ceļu ar laimīgām beigām.
Varbūt es kļūdījos klusām mīlot,
Varbūt tu tikai izliecies par sapņu princi,
Varbūt es tikai esmu aizmigusi un sapņoju,
Varbūt tāds kā Tu nemaz nēksistē.