Manā rītā

Tava seja rītausmā,
Tavs smaids tik ļoti pazīstams,
Un ticība kā vienmēr būs,
Šis stāsts, kas dziļi vieno mūs.
Tavās acīs nogrimt var,
Bet vai tad tāpēc melot man?
Kas viegli nāk, to viegli gūt,
Un tāpēc laiks lai vieno mūs.
Es baudu tevi manā rītā, manā atkarībā,
Tavā paļāvībā vēl rītā.
Es baudu tevi manā rītā, tavā paļāvībā.
Man pienāc klāt, lai varu sākt es tevi izjautāt.
Es tevi neturu, ja tikai vien,
Tu gribi tālāk projām iet.
Un tā kā rīts man acis viļ,
Tā vientulība svētkus svin.