Pirmā vājprāta pakāpe - uzskatīt sevi par gudru; otrā -
runāt par to; trešā - nevērīgi izturēties pret padomiem.
Tas, kurš meklē draugus, ir pelnījis, lai tos atrastu, kam nav draugu, tas nekad tos nav meklejis.
Nekad nepārtrauc smaidīt! Pat skumjos brīžos, jo kāds var iemīlēties tavā smaidā!
Skaistie vīrieši lai paliek tām, kam pietrūkst fantāzijas...
Ceļš uz sievietes ledusskapi ved caur viņas sirdi ...
Ja vari pasmieties arī par sevi, tad zini,ka viss ar Tevi ir kārtībā.
Nav svarīgi, kas ar tevi notiek, bet svarīgi, kā tu uztver to, kas ar tevi notiek!
Ja tu esi tik gudrs, kapēc neesi bagāts?
Tikai viena lieta sapni speej padariit nesasniedzamu - bailes no neizdoshanaas...
Cilvēks ir iemīlējies tāpēc, ka ir iemīlējies. Mīlestībai nav vajadzīgs iemesls.
Neiznieko laiku, mācoties 'amata viltības'. Tā vietā mācies pašu amatu.
Cilvēks ar fantāziju ir kā putns, kas var aizlaisties, uz kurieni grib, un pats sev sameklēt, ko grib. /Z. Mauriņa/
Dzīve ir bezgala vienkārša, tikai mēs visu gribam sarežģīt. Jo ilgāk atrodamies uz šīs zemes, jo skaidrāk saprotam, ka dzīve ir tikai jādzīvo. Visa pamatā ir pieredze. Mācies no tā ko dari, un dzīvot būs vieglāk.
Striidos noskaidrojas patiesiiba un atklaajas… muljkjiiba...
Reizi uz karstas plīts uzlecis kaķis vairāk uz tās neleks, pat tad, kad tā būs auksta.
Būt patiesam pret sevi un dzīvot saskaņā ar savu sirdsbalsi.
Vienmēr būs kaut kā, bet nekad nebūs tā, ka nebūs nekā..
Liidziigi juuras viljnjiem un kaijaam, arii mees sastopamies un sadraudzeejamies.. Kaijas aizlaizhas, viljnji aizpluust, un mees shkjiramies...
Katram sveetajam ir sava pagaatne, katram greeciniekam- naakotne... :)
Milet ir ka jura. Citreiz mieriga un laimiga ..bet citreiz vetraina un bediga.
Vnk dzivo tagadnei un neskaties uz nakotni,jo citadi sabruks tagadejais,un nakamiba vnk nebuus...
Mākslinieki un putni dzīvo no brīnuma!
Nodzīvo dzīvi tā, lai vēlāk nav ko nožēlot.
Reiz kādā ļoti aukstā dienā lidoja pārsalis zvirbulēns. Viņš tā pārsala, ka nevarēja vairāk palidot un nokrita uz zemes. Gāja garām govs un uzkakāja virsū zvirbulītim. Zvirbulēns sasila un jutās neizsakāmi laimīgs. Te pēkšņi zvirbulēnu no mēslu čupas izvilka kaķis un nokoda.
Šī stāsta morāle ir tāda, ka ne vienmēr tas, kurš ievelk tevi sūdos ir tavs ienaidnieks un ne vienmēr tas, kurš izvelk tevi no sūdiem ir tavs draugs.
Lai gan uz pasaules naw nekā vērtīgāka par cilvēka dzīvību, mēs tomēr vienmēr rīkojamies tā, it kā būtu par to vēl kautkas vērtīgāks un labāks!!!
Cilvēki var aizmirst, ko Tu teici, bet tie neaizmirsīs, kā tu liki viņiem justies!!!
Smaidi,dzive skitis vieglaka !!!
Dieviņš redz visu, bet kaimiņi vairāk;)
Dzīve ir kā zebra-balta strīpa - melna strīpa, balta strīpa - melna strīpa, balta strīpa - melna strīpa un tad dirsā:(
Katrs sapnis kļūst par pagātni.
Mīlestība ir nevis tieksme kādu iegūt, bet bailes kādu pazaudēt!
