Tematiska izstāde Dzejnieka virtuve un radošā bohēma - Aleksandra Čaka muzejs, Rīga, 2026. gada 26. novembrī
Tematiskā izstāde “Dzejnieka virtuve un radošā bohēma” aicina iepazīt Aleksandra Čaka pasauli caur ēdiena, kafejnīcu un pilsētas bohēmas stāstiem. Tā veidota no Aleksandra Čaka muzeja krājuma materiāliem. Izstāde atklāj dzejnieka saikni ar Rīgas restorānu un krogu vidi. Apmeklētāji varēs iepazīt Čaka ģimenes saimniecisko darbību. Ekspozīcijā pievērsta uzmanība pavārgrāmatām un recepšu kladēm. Tajā atspoguļoti arī dzejnieka draugu atmiņās minētie ēdieni. Muzeja krājumā saglabātas Čaka zīmītes ģimenes locekļiem un fotogrāfijas no saviesīgiem pasākumiem draugu lokā. Apskatāmi arī rokraksti, kas liecina par viņa interesi par kulināriju un pavārmākslu. Izstāde stāsta par slavenākajiem Rīgas restorāniem un krogiem, kurus bieži apmeklēja Aleksandrs Čaks. Tā piedāvā savienot literatūras vēsturi ar ieskatu 20. gadsimta Rīgas ikdienas un kultūras vidē. Šī ir piemērota pietura ikvienam, kuru interesē Čaka daiļrade, Rīgas vēsture un pilsētas bohēma.
Kas gaidāms pasākumā
Izstāde strukturēta trīs daļās: Čaka ģimenes saimnieciskā darbība, pavārgrāmatas un recepšu klades, kā arī Rīgas restorānu un krogu vēsture. Tajā izcelta kafejnīcu nozīme kā dzejnieku un mākslinieku tikšanās un domu apmaiņas vietām. Stāstījumā iekļauti Daugavmalas krogs “Enkurs”, kā arī jūrnieku iecienītās vietas “Melnā bumba” un “Bedre”, kur Aleksandrs Čaks meklēja tipāžus saviem literārajiem darbiem.
Norises vieta un laiks
Izstāde skatāma 2026. gada 26. novembrī no plkst. 11.00 līdz 17.00 Aleksandra Čaka muzejā, Lāčplēša ielā 48-8, Rīgā, LV-1011.
Biļetes
Ieejas maksa muzejā ir 4,00 eiro.
Apmeklētājiem svarīgi
- Izstāde muzejā skatāma no 2026. gada 15. septembra līdz 28. novembrim.
- 2026. gada 26. novembris ir viena no pēdējām izstādes apskates dienām.
Kāpēc vērts apmeklēt
Izstāde ļauj paraudzīties uz Aleksandru Čaku ārpus ierastā dzejas priekšstata, iepazīstot viņa ikdienu, draugu loku un kulinārās intereses. Muzeja krājuma priekšmeti sniedz konkrētu un personisku ieskatu dzejnieka dzīvē, savukārt Rīgas kafejnīcu un krogu stāsti paplašina priekšstatu par pilsētas radošo vidi.