Jūrmalas teātrī izrādīs Ž. B. Moljēra komēdiju „Skopulis”
Jūrmalas teātrī (Muižas ielā 7), 2007.gada 25.novembrī, plkst.16.00 notiks režisora Aigara Baluļa iestudētā Žana Batista Moljēra satīriskās komēdijas „Skopulis” izrāde.
Lugu „Skopulis” Moljērs uzrakstīja tālajā 1668.gadā, bet vēl līdz pat šodienai tā nav zaudējusi savu aktualitāti. Sižets ir aizgūts no romiešu komēdiju meistara Plauta.
Arpagona tēlā Moljērs ieliek tādas rakstura iezīmes un īpašības, ka vārds Arpagons sarunvalodā kļūst par skopuļa sinonīmu. Šajā darbā Moljērs vairs ne tikai smejas, bet jau zobojas par Arpagona neiedomājamo skopulību. Arpagonu ir ļoti grūti nosaukt par „normālu cilvēku”, jo viņš dzīvo uz neprāta robežas. Kaisle, ko viņš izjūt pret naudu, ir visaptveroša – tā viņa dzīvē ieņem galveno vietu. Citas vērtības viņa dzīvē nav. Arpagona sirds ir „izžuvusi”, vienīgā vēlēšanās ir ātrāk atbrīvoties no bērniem, kuru uzturēšana ir pārāk dārga, un aprecēt jaunu sievieti, kura aizvietotu mājkalpotāju.
Arpagona lomā iejutīsies izrādes režisors Aigars Balulis, kurš par šo lomu ir saņēmis Jūrmalas teātra gada aktiera balvu. Arpagona dēla lomā Ģirts Alsters, meita Elīze - Gundega Baušeniece. Izrādes režisors tās tapšanas laikā aktiermākslā konsultējās ar režisoru Imantu Jaunzemu.
Pārējās lomās: Valērs – Māris Zabarovskis, Marianna - Ieva Kalniņa, Anzelms – Andris Burvis, Frozīne – Aija Treimane, Simonas jaunkundze – Tija Tomsone, Žaks – Guntars Pavārs, Laflešs – Mārtiņš Pika, Kloda madāma – Ravita Rozīte, Izmeklētājs – Guntars Venckus.
Jūrmalas teātra adrese: Bulduri, Muižas ielā 7, biļetes var rezervēt pa tālr.7751089 darba dienās no plkst.12.00 līdz plkst.17.00 vai pa e-pastu: jurmalasteatris@apollo.lv.
Moljērs (īstajā vārdā Žans Batists Poklēns, 1622 - 1673) ir franču dramaturgs, klasicisma komēdijas izveidotājs, arī reālisma aizsācējs franču dramaturģijā, viens no izcilākajiem komēdiju autoriem pasaules literatūrā. Moljērs pats visu mūžu bija aktieris, vadīja teātra trupu (1645 - 1658), kā arī tās vajadzībām rakstīja lugas, izmantojot franču farsa un delartiskās komēdijas tradīcijas. 1659. gadā iznāk Moljēra pirmā patstāvīgā komēdija "Smieklīgās daiļavas", kas gūst plašu popularitāti un nodrošina Luija XIV labvēlību. Karalis Moljēru ieceļ par karaliskās teātra trupas vadītāju. Arī nākamās situāciju komēdijas gūst plašu atzinību: "Sganarels" (1660), "Vīru skola" (1661), "Sievu skola" (1662). Nākamajās lugās "Tartifs" (1664), "Dons Žuans" (1665), "Mizantrops" (1666), "Skopulis" (1668), "Skapēna nedarbi" (1671)) dramaturgs padziļina tēlu sociālos raksturojumus, kā arī personāžu psiholoģisko atveidi. Sabiedrībā populāras tolaik bija lugas: "Žoržs Dandēns" (1668), "Ārsts pret paša gribu" (1668), "Pilsonis muižniekos" (1670), "Iedomu slimnieks" (1673). Moljēra savās lugās pārsvarā reālistiski attēloja ne tikai tā laika dzīvi un tipus, kritizēja garīdzniecības, muižniecības un citu netikumus, bet arī uzsvēra zemāko kārtu gudrību un veiklību. Moljēra dramaturģiju ieņem paliekošu vietu pasaules literatūrā un uz teātru skatuvēm vēl pat mūsu dienās.