Lāčplēša dienā Jūrmalā būs tradicionālais lāpu gājiens
Jūrmalā iedibinājušās stabilas tradīcijas Lāčplēša dienas atzīmēšanai – notiek svētbrīdis, lāpu gājiens un piemiņas pasākums pie kapteiņa Zolta pieminekļa.
Lāčplēša dienas pasākumi "Par Latviju" Jūrmalā sāksies ar svētbrīdi 11. novembrī plkst. 16.00 Slokas evaņģēliski luteriskajā baznīcā Raiņa ielā 4.
Tūlīt pēc svētbrīža pie baznīcas pulcēsies Jūrmalas iestāžu un uzņēmumu darbinieki, skolēni, skolotāji un audzēkņu vecāki, lai piedalītos lāpu gājienā cauri visai Slokai un Kauguriem pa Raiņa un Kaugurciema ielu līdz pat Kapteiņa Zolta piemineklim, kur plkst. 18.00 notiks piemiņas brīdis ar Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja Gata Trukšņa uzrunu.
Lāčplēša dienas svinības noslēgs sadziedāšanās un tējas baudīšana pie ugunskura laukumā pie Kapteiņa Zolta pieminekļa, piedaloties latviešu tradīciju kopai "Skance" un Vītolu ģimenei, kuru pazīstam no pirmajiem LNT rīkotajiem Ģimeņu dziedāšanas svētkiem televīzijā.
Nedaudz vēsturiskas informācijas:
1919. gada marta beigās kapteinis Pauls Zolts uzņēmās Latviešu atsevišķā bataljona 2. rotas vadību. 13. maija rītā Zolta rota ieradās ierakumos Kaugurciema kāpās pie Slokas, bet jau 18. maija rītā Zolta rotai uzbruka lielinieki. Bija jāatsit divu lielinieku pulku uzbrukums. Izrādījās, ka ložmetēji pieputināti smiltīm un kaujā maz izmantojami un šautenēm atsūtītas nepareizas patronas. Pārspēks bija nesalīdzināmi lielāks, cīņa nevienlīdzīga.
Aptrūkās patronas, un Zolta rotas 2. vads, pret kuru bija vērsts cīņas smagums, atkāpās līdz Kaugurciema pirmajām mājām. Stāvoklis bija nopietns – ienaidnieks bija jāuzveic, jo citādi tas nokļūtu aizmugurē un lauztu visu fronti. "Uz priekšu zēni – ar durkļiem!" atskanēja kapteiņa pavēle. Un viņš pats bez kavēšanās ar šauteni rokās stājās savu karavīru priekšgalā. Kapteinis krita, bet rota kauju turpināja, piespiežot lieliniekus bēgt.
Kritušajam kapteinim Paulam Zoltam par varonību Kaugurciema kaujā piešķīra Lāčplēša kara ordeni, bet 1920. gada 18. maijā viņa mirstīgās atliekas pārapbedīja dzimtas kapos –Mazsalacā.
Kapteiņa Zolta piemineklis Kaugurciemā ir viena no galvenajām Jūrmalas vietām, kurp pilsētnieki dodas godināt Latvijas brīvības cīņu varoņus ne tikai 11.novembrī – Lāčplēša dienā. 18. maijā Kaugurciemā Jūrmalas pašvaldība organizē kapteiņa Paula Zolta piemiņas dienas militāro stafeti "Augsim Latvijai", kurā piedalās 4.–5. klašu un 6.–7. klašu skolēnu komandas ne tikai no Jūrmalas, bet arī no citām pašvaldībām.
Lāčplēša dienas pasākumi "Par Latviju" Jūrmalā sāksies ar svētbrīdi 11. novembrī plkst. 16.00 Slokas evaņģēliski luteriskajā baznīcā Raiņa ielā 4.
Tūlīt pēc svētbrīža pie baznīcas pulcēsies Jūrmalas iestāžu un uzņēmumu darbinieki, skolēni, skolotāji un audzēkņu vecāki, lai piedalītos lāpu gājienā cauri visai Slokai un Kauguriem pa Raiņa un Kaugurciema ielu līdz pat Kapteiņa Zolta piemineklim, kur plkst. 18.00 notiks piemiņas brīdis ar Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja Gata Trukšņa uzrunu.
Lāčplēša dienas svinības noslēgs sadziedāšanās un tējas baudīšana pie ugunskura laukumā pie Kapteiņa Zolta pieminekļa, piedaloties latviešu tradīciju kopai "Skance" un Vītolu ģimenei, kuru pazīstam no pirmajiem LNT rīkotajiem Ģimeņu dziedāšanas svētkiem televīzijā.
Nedaudz vēsturiskas informācijas:
1919. gada marta beigās kapteinis Pauls Zolts uzņēmās Latviešu atsevišķā bataljona 2. rotas vadību. 13. maija rītā Zolta rota ieradās ierakumos Kaugurciema kāpās pie Slokas, bet jau 18. maija rītā Zolta rotai uzbruka lielinieki. Bija jāatsit divu lielinieku pulku uzbrukums. Izrādījās, ka ložmetēji pieputināti smiltīm un kaujā maz izmantojami un šautenēm atsūtītas nepareizas patronas. Pārspēks bija nesalīdzināmi lielāks, cīņa nevienlīdzīga.
Aptrūkās patronas, un Zolta rotas 2. vads, pret kuru bija vērsts cīņas smagums, atkāpās līdz Kaugurciema pirmajām mājām. Stāvoklis bija nopietns – ienaidnieks bija jāuzveic, jo citādi tas nokļūtu aizmugurē un lauztu visu fronti. "Uz priekšu zēni – ar durkļiem!" atskanēja kapteiņa pavēle. Un viņš pats bez kavēšanās ar šauteni rokās stājās savu karavīru priekšgalā. Kapteinis krita, bet rota kauju turpināja, piespiežot lieliniekus bēgt.
Kritušajam kapteinim Paulam Zoltam par varonību Kaugurciema kaujā piešķīra Lāčplēša kara ordeni, bet 1920. gada 18. maijā viņa mirstīgās atliekas pārapbedīja dzimtas kapos –Mazsalacā.
Kapteiņa Zolta piemineklis Kaugurciemā ir viena no galvenajām Jūrmalas vietām, kurp pilsētnieki dodas godināt Latvijas brīvības cīņu varoņus ne tikai 11.novembrī – Lāčplēša dienā. 18. maijā Kaugurciemā Jūrmalas pašvaldība organizē kapteiņa Paula Zolta piemiņas dienas militāro stafeti "Augsim Latvijai", kurā piedalās 4.–5. klašu un 6.–7. klašu skolēnu komandas ne tikai no Jūrmalas, bet arī no citām pašvaldībām.