Sagatavošanās Maratonam un Pusmaratonam

Maratona noskriešana ir kā ceļojums, kas prasa laiku, plānošanu un pareizu pieeju gan fiziskajai, gan garīgajai sagatavošanai. Šajā rakstā apskatīsim būtiskākās maratona sagatavošanas sastāvdaļas.

Pamatinformācija

Sāc ar pašreizējās fiziskās sagatavotības un pieredzes novērtēšanu garo distanču skriešanā. Ja esi jauns skrējējs, ir svarīgi lēnām veidot pamatu, lai izvairītos no traumām. Sāc ar īsākiem skrējieniem un pakāpeniski palielini savu nedēļas noskriešanas attālumu. Labs ieteikums iesācējiem ir palielināt nedēļas noskriešanas attālumu ne vairāk kā par 10% katru nedēļu.

Sagatavošanās un Plāna izstrāde

Izveidots sagatavošanās plāns ir būtisks maratona noskriešanai. Lielākā daļa maratona plānu ilgst no 16 līdz 20 nedēļām, nodrošinot pietiekami daudz laika izturības, spēka un ātruma pilnveidošanai. Šeit ir galvenās lietas, kas būtu jāiekļauj tavā plānā:

Garie Skrējieni: Pakāpeniski pagarini garo skrējienu garumu, lai tavs ķermenis pierastu skriet ilgus laika posmus. Šie skrējieni ir kritiski izturības veidošanai un tiem jānotiek lēnā tempā.
Ātruma Darbs: Iekļauj dažādus intervālus, tempa skrējienus, lai uzlabotu savu aerobo kapacitāti un skriešanas noturību. Darbs pie ātruma kāpināšanas māca tavam ķermenim efektīvāk skriet maratona tempā.
Atveseļošanās Skrējieni: Šiem jābūt viegliem, lēniem skrējieniem, kas palīdz taviem muskuļiem atgūties pēc intensīvākām sesijām. Tie ir tikpat svarīgi kā smagie treniņi, jo ļauj tavam ķermenim pielāgoties un stiprināties.
Papildus treniņi: Aktivitātes kā riteņbraukšana, peldēšana vai airēšana var uzlabot tavu kopējo fizisko sagatavotību, vienlaikus muskuļiem atpūšoties no skriešanas. Šādi papildus treniņi palīdz novērst izdegšanu un pārslodzes traumas.
Spēka Treniņi: Iekļauj vingrinājumus, kas stiprina tavu kodolu, gurnus un kājas. Spēka treniņi uzlabo tavu skriešanas formu un efektivitāti un samazina traumu risku.

Uzturs un Hidratācija

Atbilstošs uzturs un hidratācija ir būtiska maratona sagatavošanas daļa. Koncentrējies uz sabalansētu diētu, bagātu ar ogļhidrātiem, proteīniem un taukiem, lai nodrošinātu enerģiju garajiem skrējieniem un veicinātu atveseļošanos. Hidratācija ir ikdienas prioritāte, ne tikai ilgajos skrējienos vai sacensībās, jo tā ietekmē sniegumu un kopējo veselību.

Pirms Skrējiena: Ēd ogļhidrātiem bagātu ēdienu ar kādu proteīnu aptuveni trīs līdz četras stundas pirms skrējiena. Izvairies no augstu šķiedrvielu vai augstu tauku saturošiem ēdieniem, kas var izraisīt gremošanas problēmas.
Skrējiena Laikā: Skrējieniem, kas ilgst ilgāk par 60 minūtēm, apsver hidratācijas risinājumus, kas satur elektrolītus un ogļhidrātus, lai uzturētu enerģiju un aizstātu zaudētās sāls vielas.
Pēc Skrējiena: Pēc skrējiena uzturā jāiekļauj ogļhidrāti un proteīni, lai palīdzētu atjaunot muskuļus un atjaunotu enerģijas krājumus.

Garīgā sagatavošanās

Garīgā izturība ir tikpat svarīga kā fiziskā sagatavošanās maratona treniņā. Praktizē pozitīvas sarunas tehnikas, lai garīgi sagatavotos sacensību dienai. Garajos skrējienos eksperimentē kā vieglāk tikt galā ar diskomfortu un nogurumu, ar kuriem, visticamāk, saskarsies maratona skrējiena laikā.

Slodzes samazināšana pirms maratona

Slodzes samazināšana ir pēdējā tava sagatavošanās fāze — parasti pēdējās trīs nedēļas pirms maratona. Samazini savu noskriešanas attālumu un intensitāti, lai ļautu savam ķermenim atgūties un sagatavoties sacensību dienai. Slodzes samazināšana palīdz samazināt traumu risku un nodrošina, ka esi labi atpūties un gatavs skrējienam.