Kultūras ministre: pašvaldības krīzes gados pamatīgi balstījušas kultūru

Kultūras ministrija pēc ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes iniciatīvas un ciešā sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību veikusi izpēti par pašvaldību finansiālo ieguldījumu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā. Šāda izpēte veikta pirmo reizi un tās praktiskā īstenošanā izmantoti pašvaldību sniegtie dati, kā arī Latvijas Digitālā kultūras karte. Izpētes rezultātiem ir noteicoša loma Kultūras ministrijas sagatavotajos priekšlikumos valsts mērķdotācijas sadales un aprēķināšanas kritērijiem.

Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende norāda, ka "pašvaldības ir pelnījušas vislielāko pateicību par to, ka krīzes gados radušas iespēju atbalstīt Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanu. Apkopotie dati apstiprina mūsu nacionālās tradīcijas nozīmīgumu un deva iespēju pārliecināties, ka kolektīvu aktivitāte visā Latvijā ir augstā līmenī."
Latvijas pašvaldību sniegtā informācija, kā arī Latvijas Digitālajā kultūras kartē esošie dati liecina, ka 2011. gadā kopējās izmaksas par vidējo atalgojumu mēnesī kolektīvu vadītājiem un speciālistiem, ieskaitot sociālo nodokli 119 pašvaldībās, bija Ls 5 406 635. Savukārt vidējais atalgojums gadā vienam kolektīvam 119 pašvaldībās, tajā skaitā telpas, materiāltehniskais aprīkojums, notis, deju apraksti, transports, tērpi un cits aprīkojums, izmaksā Ls 3 528 765. Vidējais atalgojums kolektīva vadītājam vai speciālistam mēnesī bija Ls 140. Pētījuma dati liecina, ka atbalsts vienam kolektīvam gadā bija vidēji Ls 1604. 2011. gadā Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā bija iesaistīti 2200 kolektīvi.
Izpētes rezultātā iegūtie dati un konsultācijas ar pašvaldībām ir pamatā Kultūras ministrijas sagatavotajiem priekšlikumiem valsts mērķdotācijas pašvaldībām sadales un aprēķināšanas kritēriju izstrādē. Jau iepriekš ziņots, ka mērķdotācijas atjaunošana ir viena no Kultūras ministrijas prioritātēm, un tā iekļauta arī Valdības rīcības plānā.
Pārrunās ar pašvaldību pārstāvjiem tika apskatīti vairāki rīcības scenāriji un tas, kā sasniegt labākos rezultātus, izmantojot valsts mērķdotāciju. Kultūras ministrijas Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra konsultācijās ar pašvaldībām atbalstu guva ministrijas priekšlikums par valsts līdzfinansējumu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā. Tas paredz, ka Dziesmu un deju svētku likuma ietvaros pašvaldības pašas nosaka atbalstāmās prioritātes svētku tradīcijas nepārtrauktības nodrošināšanai savā teritorijā, piemēram, atalgojumi kolektīvu vadītājiem, koprepertuāra sagatavošana un apgūšana (notis deju zīmējumi), svētku tradīcijai nozīmīgi pasākumi pašvaldībās, reģionā.
Šajā scenārijā akcentēts, ka tradīcijas saglabāšana ir kopdarbs, kurā investē gan pašvaldība, gan valsts, gan Dziesmu un deju svētku dalībnieki. Šobrīd Dziesmu un deju svētku likumā noteikts, ka valsts mērķdotācija ir darba samaksai kolektīvu vadītājiem un sociālajam nodoklim.