Ja pirmo reizi esi zirgā
Kā visiem zināms, neviens meistars no debesīm nekrīt un tieši tāpat tas ir arī ar jāšanu. Daudziem varbūt varētu šķist, nu kas tad tur- cēli uzlekt zirgā un aizauļot saulrietā, bet kad pirmo reizi saskaras ar zirgu...hm... izrādās, ka zirgam nav ne stūres, ne bremzes pedālis, ko nu? Būtu vērtīgi uzzināt ko un kā darīt vēl pirms sēdies zirgā, arī instruktoram būs labāks prāts, ja šo to jau zināsiet...
Tātad pāris padomu pirmo reizi zirgā sēžoties:
1) Ejot pie zirga, tas vienmēr jāuzrunā, sevišķi, ja tuvojieties no aizmugures, zirgs jūs var neredzēt, un pēkšņi iztrūkstoties nodarīt pāri...
2) Brīdī, kad zirgs ir nolēmis ar jums iepazīties un stiepj pretī purnu, neizbīstieties un neizdariet straujas kustības, vislabāk paglāstiet zirga silto, mīksto purniņu, uzcienājiet ar kādu gardumu, parunājieties nedaudz. Zirgs būs jūsu partneris izjādē, tāpēc ir svarīgi ar to iepazīties.
3) Kad beidzot jau sēžat zirga mugurā, jāatceras daži drošības tehnikas noteikumi: kājai kāpslī jāatrodas tikai ar purngalu, lai, ja gadītos krist, kāja neieķertos kāpslī, papēdis jācenšas spiest uz leju. Kājai jāatrodas pussaliektā stāvoklī, tā, lai ar ceļgaliem varētu atbalstīties pret polsteri seglu priekšpusē. Sēžot zirgā jājūtas kā aristokrātam, tas nozīmē- staltu muguru un pašapziņu. Galvenais ir censties būt mierīgam un nosvērtam, pavadām jābūt tieši tik nostieptām, lai labi varētu sajust zirga muti, rokām jāatrodas virs zirga skausta, tas ir it kā sev klēpī.
4) Zirgu vada ar pavadām, pievelkot tās puses pavadu īsāku, uz kuru gribiet pagriezt zirgu. Zirgs sāks kustēties uz priekšu, ja nedaudz iespiedīsiet papēžus tā sānos un apstāsies, ja reizē pievilksiet abas pavadas. Galvenais, lai visas kustības ir plūstošas. Arī jājot ar zirgu ieteicams sarunāties, ja zirga gaita liekas pārāk strauja, var censties to nomierināt ar balss palīdzību. Sarunāšanās arī samazinās jūsu bailes, kļūst it kā drošāk, redzot, kā zirgs spicē ausis un ieklausās jūsos.
5) Kāpjot nost no zirga, vispirms pilnībā jāaptur zirgs un jāizņem kājas no kāpšļiem. Nokāpjot zemē, var nedaudz papliķēt zirga kaklu, kā zīmi, ka tas ir izdarījis labu darbu.
6) Un, protams, nedrīkst aizmirst pateikties zirgam par izjādi, šeit nu atkal būs vietā kāds cukura grauds, ābols, burkāns vai maizes doniņa.
Ja nu tomēr kaut kas noiet greizi, nevajag saskumst un atmest visam ar roku, jo, kā tiek runāts zirdzinieku sabiedrībā, neviens par jātnieku nav kļuvis, kam nav gadījies nokrist... Saņemiet drosmi un droši dodieties izjādē, tas ir aizraujošs aktīvās atpūtas veids.