Jūrmalas brīvdabas muzejā Amatu dienas 25.augustā

Lai Jūrmalas pilsētas iedzīvotāji un viesi nepiemirstu sentēvu darba tikumu, Jūrmalas brīvdabas muzejā (Tīklu iela 1a) šo sestdien, 25.augustā, plkst.13.00 rīko Amatu dienu.
„Amatu dienā ikvienam būs iespēja spēlēt senas spēles un pūst ganu stabulēs. Turpat apgūsim sentēvu māku jūrnieku mezglu siešanā un tīklu lāpīšanā, kā arī iemācīsimies vīt virves virvju un stiķu darbnīcā. Zvejnieku sētā varēs iemācīties siet jūrnieku mezglu un lāpīt jūrnieku tīklus. Tiks atgādināts arī sens sievu arods – ar vērpjamo ratiņu vērpt dziju. Ikvienam iejusties podnieka amatā palīdzēs māla podu veidošana. Vaska liešanas māka būs noderīga garajos rudens vakaros, kad ikviens vēlas sildīties un gūt romantiskas noskaņas sveču gaismā. Muzejā varēs mieloties ar pašceptu maizi un degustēt labāko bišu medu,” ieinteresē Jūrmalas brīvdabas muzeja vadītāja Gija Kloka.

Amatu dienā diriģentes Elitas Džeriņas vadībā uzstāsies sieviešu koris „Daiļrade”. Deju ansamblis „Uguntiņa” vadītājas Gitas Ūdres vadībā ierādīs deju soli un dancinās muzeja apmeklētājus.

Visi tie, kas aktīvi darbosies Amatu dienā un spēs iepazīt katra amata meistara arodu, tiks apbalvoti ar garšīgām balvām.

Līdz Jūrmalas brīvdabas muzejam no Lielupes stacijas var nokļūt ar 1. autobusu un 11. mikroautobusu. Ieeja Jūrmalas brīvdabas muzejā pieaugušiem maksā Ls 1.00, skolēniem, studentiem un pensionāriem - Ls 0.50.

Jūrmalas brīvdabas muzejs Lielupē (Tīklu ielā 1a) ir viens no iecienītākajiem Jūrmalas pilsētas tūrisma apskates objektiem. Kopš 2003.gada 1. janvāra muzejs darbojas kā Jūrmalas pilsētas muzeja filiāle. Tas dibināts 1970. gadā kā zvejnieku kolhoza "Uzvara" Tautas sabiedriskais muzejs. Beidzot pastāvēt zvejnieku kolhozam „Uzvara”, Jūrmalas pilsētas dome atrada iespēju iegādāties Jūrmalas brīvdabas muzeju savā īpašumā, tādejādi saglabājot muzeja kultūrvēsturisko vērtību Jūrmalas pilsētai.

Muzejs izvietots 8,6 hektāru platībā pie Raga kāpas dabas lieguma teritorijas netālu no Lielupes ietekas jūrā. Brīvdabas muzeju veido 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma zvejnieku dzīvojamās un saimnieciskās ēkas un būves un dažādi zvejniecību raksturojoši ekspozīcijas priekšmeti.