Andrejsalā norisināsies 3. Starptautiskās Dizaina dienas

No 1. līdz 21. oktobrim ar plašu izstāžu, semināru un kultūras pasākumu klāstu Rīgā norisināsies gada notikums dizaina jomā – starptautisks projekts Dizains. Nākotne. Aicinot cilvēkus iziet ielās un apmeklēt dizaina salonus un izstādes, pasākums draudzīgā veidā skaidros dizaina lomu un tā dažādās izpausmes. Viens no pasākuma norišu centriem ir Andrejsala, kur notiks virkne vērienīgu, Latvijā sen gaidītu dizaina pasaules notikumu.
Projekta mērķis ir dizaina vides veidošana Latvijā, sabiedrības informēšana par dizaina jautājumiem, skaidrojot, ka dizains nav nekas ekskluzīvs, bet gan ikdienas lieta. Radot nepiespiestu svētku sajūtu ap dizaina jomu, kultūras institūcijas, dizaina izglītības iestādes un vienā jomā strādājošas, pat konkurējošas kompānijas – pasaules zīmolu ražotāji un izplatītāji – idejas vārdā apvienojas un veido kopīgas izstādes, aicina patērētāju iegriezties salonos, apskatīt veidotās ekspozīcijas.
Pasākumu programmā ietilpst gan mūsdienu dizaina aktualitātes, gan retrospektīvas izstādes. Piemēram, Latvijas dizaina vēsturi šogad var iepazīt Latvijā ražoto auto izstādē no Russobalt laika līdz vienīgajam neatkarības laikā radītajam auto Oscar. Pašreizējās tendences prezentē izstāde Made in Latvia, kas ir pierādījums, ka ar Latvijā ražotām lietām var nokomplektēt ļoti mūsdienīgu un interesantu interjeru.

Dizaina dienas tiks atklātas ar Arhitektūras dienu 1. oktobrī, kura pēc starptautiskas tradīcijas tiek atzīmēta oktobra pirmajā pirmdienā. Rīgas pilsētas arhitekta biroja (RPAB) projektu vadītāja Zanda Redberga informē, ka šogad Rīgā un Alūksnē, tāpat kā citviet pasaulē vairākus pasākumus vienos vadmotīvs Ceļā uz arhitektūru bez CO2 – uz to vedinājusi Starptautiskā Arhitektu savienība. Arhitektu dienā visi interesenti ir aicināti vērot un vērtēt arhitektu ikdienas darbu – no pulksten 16.00 līdz 19.00 savas durvis apmeklētājiem atvērs visi Rīgas arhitektu biroji. Kā stāsta Z. Redberga, pasākumu klāstā īpaši jāizceļ birojs Standardsituation.lv, kas iepazīstinās ar Torņakalna teritorijas attīstības priekšlikumu, un Treimanis un sabiedrotie, kas rosinās diskusiju par Strēlnieku laukuma un tā apkārtnes attīstības perspektīvām. Savukārt RPAB birojā Audēju ielā jebkurš interesents varēs saņemt aģentūras izdevumus un par Rīgas arhitektūru veidotas videofilmas. Arhitektu namā tiks vadītas ārzemju arhitektu biroju vieslekcijas (interesanta solās būt Made in China? par arhitektu darbu Ķīnā), turpat būs skatāma arī Rīgas Tehniskās universitātes dibināšanas 145. gadadienai veltīta izstāde.
Dizaina dienās tiks pasludināts arī konkursa Andrejsalas ārtelpas funkcionālā dizaina objektu izveide uzvarētājs. SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmums, kas izsludināja šo konkursu Andrejsalas soliņu, vietzīmju un norāžu sistēmas dizaina priekšlikumiem, izpelnījies ne mazums atzinīgu vārdu no mediju un speciālistu puses, jo pat attīstītākajās kaimiņzemēs šāda tradīcija – privātām kompānijām rīkot dizaina konkursus – nav izkopta. Konkursa idejas aktualitāti apliecina lielais radošo priekšlikumu skaits, kuru estētisko kvalitāti, risinājumu funkcionalitāti un atbilstību Andrejsalas nākotnes tēlam izvērtēja starptautiska dizaina un arhitektūras profesionāļu veidota žūrijas komisija.
Dodot iespēju ielūkoties Rīgas nākotnes tēlā, Dizaina dienu programmā ir iekļauta izstāde par Rīgas centra un Andrejsalas attīstību, kas tiks atklāta 5. oktobrī. Savukārt Alūksnes pilsētas dome, aktualizējot mazpilsētu attīstības būtisko lomu, aicina Latvijas Arhitektu savienības biedrus, visu Latvijas pašvaldību arhitektus un citus speciālistus uz konferenci 28. septembrī, kas veltīta mazpilsētu attīstības iespējām un potenciālam Latvijā 21. gadsimtā.
Viens no centrālajiem un efektīvākajiem notikumiem būs pasaulē atzītās Šveices dizaina kompānijas Vitra ceļojošā krēslu modeļu izstāde Dizaina dimensijas Dekoratīvās Mākslas un dizaina muzejā. Novitāte Latvijas dizaina vidē būs Latvijas pirmā Pecha-Kucha nakts, kas norisināsies Andrejsalā 6. oktobrī. Šis ir gan Eiropā, gan Āzijā populārs pasākums, kurā, apsteidzot žurnālistus un kritiķus, jaunie arhitekti un dizaineri neformālā gaisotnē 6 minūšu darbā saviem nozares kolēģiem prezentē kādu jaunu ideju, projektu vai pieredzi.
Latvijā sen gaidīts notikums ir 1. Rīgas starptautiskā jauno dizaineru biennāle, kurā skolu un individuālajās ekspozīcijās piedalās gan Baltijas, gan Eiropas valstu jaunie dizaineri un dizaina un arhitektūras studenti. Latviju biennālē pārstāv gandrīz visas ar dizainu saistītās izglītības iestādes, kurās māca kādu no dizaina veidiem – vai tas būtu grafiskais, formas dizains, reklāma vai ar dizainu cieši saistītā arhitektūra. Biennāles izstāde ar devīzi Dizains kultūrai nostāda dizainu kā kultūras daudzveidības veicināšanas iespēju, kā arī garantu labākai dzīves kvalitātei. Viena no projekta Dizains. Nākotne kuratorēm, Dizaina informācijas centra pārstāve Inese Pētersone skaidro: “Ja mēs mēģinām saskatīt visu dizaina spektru, visas ar to saistītās jomas, redzam dizainu kā sabiedrības dzīves kvalitātes celšanas instrumentu. Dizains ir viens no veidiem, kā veicināt ekonomikas attīstību, radot pievienoto vērtību, tā ir iespēja gan tieši, gan pastarpināti uzlabot katra cilvēka ikdienu. Pēdējā laikā aizvien straujāk pasaulē attīstās jauns dizaina virziens – pakalpojumu dizains, kas apmierina augošās prasības pēc noteiktas pakalpojuma kvalitātes, te iekļaujas arī menedžmenta dizains kā galvenais korporatīvās veiksmes veicinātājs.”
Sadarbībā ar Latvijas Kultūras ministriju projekta Dizains. Nākotne programmā iekļauta starptautiska konference, kurā vieslektori no dažādām Eiropas valstīm dalīsies pieredzē par sasniegumiem un dizaina attīstības perspektīvām; referātu par dizaina nākotni un izglītību lasīs arī kultūras ministre Helēna Demakova. Konferences saturu veido divi aktuāli dizaina attīstības jautājumi – iespēja iegūt informāciju par mūsdienu dizaina tendencēm pasaulē un ar dizaina izglītību saistītās problēmas. I. Pētersone stāsta: “Dizaina jomu raksturo noteikta dalībnieku ķēde: dizaina izglītība – dizainers – ražotājs, tirgotājs – valsts politika – dizaina vide un patērētājs. Neviens no šiem posmiem nevar dzīvot nodalītu dzīvi. Problēmas rada nepietiekama sadarbība, informācijas un izpratnes trūkums. Konference ir svarīga, jo, uzklausot referātus par veiksmīgiem piemēriem šo problēmu risināšanā, citu pieredzi, par to, kā veidosies valsts politika dizaina attīstībā, varam veidot savu dizaina attīstības politiku.”
Svešvārdu vārdnīca piedāvā šķietami skaidru dizaina termina skaidrojumu, proti, dizains ir mākslinieciskā konstruēšana, tomēr nepastāv vienots viedoklis, kas ir un kas nav uzskatāms par dizainu. Vieni par dizainu uzskata jebkuru cilvēka radītu lietu, otri ir pārliecināti, ka par dizainu var runāt tikai tad, ja šīm lietām piemīt pasaules vārds, bet vēl trešie saka, ka dizains ir dārgas un visai nepraktiskas lietas. Jaunzēlandes dizainers Deivids Trūbridžs (David Trubridge) uzskata, ka lietu pārpilnajā pasaulē jauna produkta radīšana ir attaisnojams tikai tad, ja tā ievieš ko jaunu domāšanā, ja tā liek mainīt attieksmi un izturēties labāk pret to, kas mums apkārt. Mūsdienu dizainā īpaši svarīgs kļuvis lietas vēstījums, ražošanas filozofija, piemēram, kā ražotājs izturas pret dabas resursiem un vidi.
“Dizaina fonda Dizaina gada projekta ideja ir piedāvāt iespēju sabiedrībai iztēloties dienu bez dizaina. Tāda nav iespējama, jo dizains – tas ir trepju pakāpiena augstums, tramvaja sēdeklis un autobusa pietura, datora krēsls un monitora spožums. Pat pārceļoties akmens laikmetā, mēs būtu spiesti veikt izvēli, vai guļvietu taisīt no zariem vai lapām,” komentē I. Pētersone.
Rīdzinieki un Rīgas viesi ir laipni aicināti piedalīties un atrast kādu dizaina notikumu savai gaumei un interesēm! Svētku programma ir daudzveidīga un aktuāla plašam cilvēku lokam – igauņu dizains, Blue mikrofoni, Baltijas Interjera dizaina diena u.c. Interesenti un neprofesionāļi varēs iegūt plašāku iespaidu par dizaina mūsdienu tendencēm, savukārt speciālistiem Dizaina dienas būs lieliska iespēja dalīties pieredzē, nodibināt kontaktus un gūt jaunas atklāsmes.