Stukačs ieskrien pie armijas komandiera un saka: Viss vads čakarē soliņu!.
Komandieris iziet ārā, nobļaujas: Mierā!
Visi sastājas ierindā. Komandieris: Visi, kuri čakarēja soliņu – vienu soli uz priekšu!
Visi paiet, viens paliek.
Komandieris: Malacis! Kā uzvārds?
Ierindnieks: Soliņš!
Trīs sievietes stāv, kur Dievs dzīvo. Pirmai sievai Dievs prasa: Cik reizes esi krāpusi vīru? Sieva saka, ka trīs reizes. Dievs atbild: Tad tev būs oranža kleita. Prasa otrai sievai: Cik tu reizes esi krāpusi vīru. Sieva atbild: Divas reizes. Dievs nopūšas un saka: Tad tev būs zila kleita. Visbeidzot Dievs prasa šo pašu jautājumu trešajai sievai. Sieva atbild: Nevienu. Dievs saka: Tad tev būs spārni. Sieva: Jēē, es būšu eņģelis. Dievs atbild: Nē tu būsi zoss!!! :O
Mācītājs ar mūķeni spēlē golfu.
Mācītājs sit, bet netrāpa un saka: Shit, I missed.
Mūķene viņam saka: Nelamājaties, mācītāja kungs.
Mācītājs sit vēlreiz, bet netrāpa un saka: Shit, I missed.
Mūķene viņam saka: Nelamājaties svētais tēvs, Dievs jūs nospers.
Mācītājs sit trešoreiz, bet netrāpa un saka: Shit, I missed.
Savelkas tumši mākoņi virs debesīm un zibens nosper mūķeni.
No debesīm atskan dobja balss: Shit, I missed.
Sarunājas divi biezie. 1. Vai nevari atrast savā firmā darbu manam dēlam? pie cita strādājot tomēr labāk naudas vērtību iepazīs. 2. Nav problēmu! Atnāks pāris reizes mēnesī uz sanāksmēm, pasnaudīs, kā vajag nobalsos un ap 1500 Eur saņems. 1.Bet es gribu lai viņs kaut ko dara un iemācās arī. 2. Nu tad uz darbu jānāk katru dienu uz pāris trim stundām un drusku jāsaprot ko paraksta. Tad gan alga būs tikai ap 800 Eur. 1. Bet vai nevarētu tā, ka pamatīgi un atbildīgi strādā un riktīgi iemācās saprast naudas vērtību? 2. Var gan. Bet tad vajag lai būtu augstākā izglītība un arī zināšanas, svešvalodu un datorprasme, jāstrādā 8h un vairāk. Lūk tiem darbiniekiem es maksāju ap 200 Eur.
Blondīne ienāk telekomunikāciju centrā un vēlas nosūtīt ziņu savai mātei Polijā. Kad centra darbinieks blondīnei paziņo, ka tas maksās 100 dolārus blondīne atbild, ka viņai nesot tādas naudas un apjautājas vai tiešām neesot citas iespējas kā nosūtīt ziņu.
Centra darbinieks padomā un saka:
- Nu vispār pastāv vēl viena iespēja, lūdzu sekojiet man.
Ieiet blakus telpā un saka:
- Aizveriet durvis.
Blondīne aizver.
- Tagad metieties ceļos.
Blondīne nometas.
- Attaisiet manu bikšu priekšu.
Blondīne to izdara.
- Ņem rokās manu draudziņu!
Blondīne satver ar abām rokām darbinieka draudziņu. Tad darbinieks nepacietīgi saka:
- Nu ko tu gaidi? Uz priekšu!
Blondīne lēnām tuvina savas lūpas draudziņam un kad attālums ir pavisam neliels, saka:
- HALLO, MAMMU!?
Es gatera drošības noteikumus pārzinu kā savus trīs pirkstus!
Čukča ieiet aptiekā un jautā:
- Vai jums skābais krējums ir?
- Nav, protams! – pārdevēja dusmīgi atbild.
- Un žāvēta desa?
- Arī nav.
- Un kūpināta zivs?
- Nav! Mēs tādas lietas aptiekā netirgojam!
- Tad jau slikti tirgojaties!
- Mēs slikti tirgojamies?! Ja vēlaties, varam samainīties vietām – paskatīšos, kā jums ies!
Čukča piekrīt un nostājas pārdevējas vietā, bet viņa aiziet letes pretējā pusē un jautā:
- Vai jums sarkanie ikri ir?
- Ir! – čukča atbild.
- Oho! Un melnie?
- Arī ir.
- Labi, tad man pa 100 gramiem no abiem!
- Bet kur ir recepte? – čukča viltīgi jautā.
Vinnijs Pūks ierosina Sivēnam:
- Klau, Sivēn, ejam uz dīķi vardes drāzt!
- Ok, Pūk.
Tā nu šie abi aiziet.
Pūks paņem priekšā pirmo:
- Kvāāā!
Otro:
- Kvāāā!
Trešo:
- Kvīīī!
- Ui, sorry, Sivēn!
Sēž divi veci ebreji, sarunājas par dzīvi, bet blakus virtuvē saimnieko viena ebreja sieva. Abi aizrunājas par sievietēm, un viens jautā:
- Cik sieviešu tev pavisam ir bijis?
Otrs brīdi aizdomājas un tad čukstus atbild:
- 25!
Blakus atskan sievas ironiskā replika:
- Tev jautā, cik sieviešu tev bijis, nevis cik reižu tev bijis!!!
Pazīmes CS atkarīgam spēlmanim:
1. No rīta tu centies defused savu modnātāju.
2. Kad no rīta kavē skolu tu skrien ar nazi, jo domā, ka tā būs ātrak.
3. Tu sauc direktoru par adminu.
4. Tu saki, ka tev ir bail, ka tevi izbanos no skolas.
5. Kad tu skrien un piekūsti, tu saki: apriebās jau šitie lagi.
6. Jā vai nē vietā tu saki - affirmitive un negative.
7. Tev nav bail nomirt, jo domā, ka nakamajā raundā atkal paradīsies.
8. Tu met bundžas pa citiem domājot, ka tās ir granātas.
9. Tu skrien durvīs domādams, ka tās atvērsies.
10. Kad trāpi kādam pa galvu, tad saki - headshot.
11. Tu centies izmantot WH, lai skatītos TV no citas istabas.
12. Kad aizej uz kino un tur vairs nav biļešu, tad saki: Velns, serveris ir pilns!
-Tēt, kā jūs iepazināties ar mammu?
-Bija 17. jūnijs. Gaiša, saulaina diena.. nekas neliecināja par nelaimi..
Komandieris jautā ierindā nostādītiem jauniesaucamajiem:
- Kurš no jums prot vārīt?
- Es! - viens atbild.
- Labi, tad tu būsi pavārs!
Pēc pāris nebaudāmu ēdienreižu dienām komandieris jautā jaunajam pavāram:
- Klausies, vai tu maz kādreiz esi vārījis kaut ko tik lielos katlos?
- Protams!
- Ko tieši?
- Asfaltu!
Zaķīts aiziet pie karaļa lauvas un saka:
- Lācis mani apsaukāja ar sliktiem vārdiem!
Lauva atbild: - Atceries, ja tevi kāds apsaukā, vienmēr runā caur puķēm.
NĀKOŠAJĀ DIENĀ.
Zaķis satiek lāci un saka:
- Ej Tu, dumjā margrietiņa, ko boli savas vizbulītes, dabūsi pa flokšiem, zvaniņi vien nozvanīs!!! xD
Kāpēc lielākā daļa vīriešu ir ļoti norūpējušies seksa dēļ?
Tāpēc, ka lielākā daļa sieviešu tomēr ir simpātiskas.
Kāpēc vairumam sieviešu sekss tomēr nav galvenais šajā dzīvē?
Tas tāpēc, ka lielākā daļa vīriešu ir pretīgi.
Pretējā dzimuma pārstāvji! Esiet iecietīgi viens pret otru.
Sieviete! Paskatieties spogulī un iedomājieties sevi vīrieša vietā!
Vai tiešām Jūs palikāt vienaldzīga?
Vīrieti! Paskatieties spogulī un iedomājieties sevi sievietes vietā!
Uzbudina?
Nu lūk, jautājumi atkrīt!
Vinnijs Pūks griež matus Sivēnam.
Vinnijs Pūks iesaucas: Tev ausis vajaga????
Sivēns: Jā, jā protams!!!
Pūks: Še ņem, ja jau vajag. =)
Pie programētāja notiek kodiens. Viņš pats galīgi piemeties sāk ārdīties - plēš traukus, dauza mēbeles. Viņaa sieva pieskrien klāt un ar mīklas rulli ievelk šim pa galvu, džeks bezsamaņā nokrīt uz grīdas. Viena sievas draudzene izbrīnījusies jautā: - Vai ar viņu viss būs kārtībā? S. - Jā, pārlādēsies un atkal būs normāls.
Čukča ierodas Maskavā, ieeiet veikalā un pārdevējai saka. Nu, pardodiet man to akordionu. Pardeveja saka čukčam - nepārdodam. Nu čukča nākamajā rītā ieeiet saģērbies solīdās drēbēs un pārdevējai atkal saka - nu, pārdodiet man to akordionu. Pārdevēja saka čukčam: Nepārdodam. Nu čukča saka: Bet kā jūs zināt, ka es esmu čukča? Tas nav akordions, bet mājas sildāmā batereja..
- Mammu, mammu! Man jau ir 16 gadu, bet Tu man neļauj valkāt garās zeķes ar zeķturi, krāsot lūpas, nēsāt krūšturi, lakot nagus un satikties ar puišiem.
- Nu, nevajag, JURI!
No rīta, apmeklējot tualeti, es pamanīju, ka tualetes poda vāks ir pacelts. Tā sākās jauna ēra manā dzīvē. Mājās apmeties vīrietis. Katru dienu kāpa manam mincim uz astes, taisnojoties, ka netīšām. Mācīja mani orientēties pēc zvaigznēm. Un nez kāpēc uzdāvināja man piepūšamo gumijas laivu. Viņš modināja mani naktīs ar skūpstiem, nošķaidīja vannas istabā spoguli ar zobupastu un ziemā dāvināja zemenes. Īsāk sakot, bija neatvairāms. Manā mājā parādījās mūzikas centrs un hanteles. Mūzika skanēja no rīta blīdz vakaram. Hanteles gulēja zem gultas bezdarbībā. Sūcot paklāju, man katru reizi tās nācās pārstumt tās no viena kakta uz citu. Viesi vienmēr aiz tām klupa un krita. Kaimiņiene teica, ka tie dzelži maitā viesistabas estētisko izskatu. Neizturējusi es piedāvāju tās aizvākt uz pieliekamo. Mīļotais iedegās niknumā un atgādināja, ka vesels gars mājo tikai veselā miesā. Un izrādījās, ka viņš jau ir noskatījis svaru stieni sporta preču veikalā. Muskuļi ir jātrenē, viņš teica. Toties man tagad vienmēr pa ķērienam bija skūšanās putas. Un galvenais, es pilntiesīgi varēju piedalīties draudzeņu sarunā - Bet manējais vakar:
a) līdz rītam spēlēja kompjūterspēles,
b) visu dienu nogulēja zem mašīnas,
c) apēda nedēļas kotlešu krājumus,
d) sasita tasīti un apmainīja izdegušu lampiņu,
e) atkal smēķēja tualetē,
f) teica, ka seriāli notrulina,
g) visu vakaru skatījās boksu,
h) noslēpa manu telefonu grāmatiņu,
i) ir draņķis un asinssūcējs.
Īsāk sakot, kopdzīve ar vīrieti atnesa man kaudzi atklājumu. Patīkamus un ne pārāk.
* Pirmais atklājums: viņš ir.
* Otrais atklājums: viņš vienmēr grib ēst! Kafija un mandarīns brokastīs viņu neapmierināja. Mājās parādījās manis neieredzēti produkti: sviests, speķis, cukurs, šņabis, makaroni. Majonēzes reitings uzlēca līdz debesīm. Sieviešu žurnālos es sāku pievērst uzmanību kulinārijas receptēm. Bet mūžīgais jautājams - Ko pagatavot vakariņās? mani satrieca vairāk par - Būt vai nebūt. Es no niknuma kvēloju. Es bez pārtraukuma kaut ko cepu, vārīju, rīvēju un garšoju. Es pieņēmos svarā par trīs kilogramiem. Mīļotais vienmēr bija gatavs kaut ko apēst. Kad viņš ar frāzi: Vai mums ir kas garšīgs? skatījās ledusskapī 10 minūtes pēc pusdienām, man viņam gribējās iespert un aizcirst durvis. Es sapņoju, lai veikalu plauktos parādītos produkti ar uzrakstu - Vīriešu ēdiens, 10 kg. Nopirki, un diena brīva.
* Trešais atklājums: viņš slēpa zeķes. Ceru, ka ne no manis. Nē, nu tas, ka viņš tās valkāja, protams, man nebija noslēpums. Manu acu priekšā viņš nelietoja autus un nestaigāja basām kājām. Viņš izmantoja pēdējos civilizācijas sasniegumus tekstilrūpniecībā, bet… atnācis no darba, viņš pirmām kārtām atrada klusāku vietiņu un tur, kā tāds kāmītis, pirms tam satinis mazā kamolītī, paslēpa zeķes. Un nekāda iespaidošana nelīdzēja, lai šie pierādījumi tiktu nogādāti vismaz līdz vannasistabai. Ar maniakālu stūrgalvību mans mīļais glabāja zeķes zem dīvāna, zem krēsla un, liekas, bija gatavs noplēst grīdas līstes, lai tikai tur varētu noglabāt savus dārgumus.
* Ceturtais atklājums: viņš rakstīja testamentu katru reizi, kad viņam sāpēja zobs vai sākās iesnas. Viņš stenēja, uhināja un īdēja kā ievainots bizonis. Pēc vārda poliklīnika izdzirdēšanās viņam sākās smakšanas lēkmes un viņš klauvēja pie manas žēlsirdības, lūdzot viņu piebeigt lai tikai izbēgtu no necilvēciskām mokām. Turot mani pie rokas, viņš cēlsirdīgi deva padomu pirms pārdošanas pārkrāsot veco opeli. Un, kā jau īsts vīrietis, aizturot raudas pirms nāves, šķīrās no sev sirdij tik mīļām lietām: mūzikas diskiem, mobilā telefona un avīzes Sports.
* Piektais atklājums: viņš prata klusēt. Viņš spēja veselu vakaru nosēdēt, blenžot televizora ekrānā un neizdvest ne vārda. Ja viņam dotu vaļu – viņš,
cilvēks, kurš zināja divas valodas un kuram bija augstākā izglītība, iegrožotu saziņu ar mani trīs frāzēs:
a) labrīt, dārgā,
b) kas mums ir vakariņās, mīļā,
c) nāc pie manis..
Taisnības labad gan jāpiebilst, ka viņa sarunas ar māti un saviem paziņām arī neizcēlās ar īpašu daiļrunību. Bet viņa attiecības ar labāko draugu
balstījās uz kopīgu futbola spēļu skatīšanos un iespaidīgu komentāru birdināšanu:
- Piespēli, padod piespēli, es teicu!
- Nu mēsluvabole.
- Andri, padod alu..
* Sestais atklājums: spējot dienām klusēt, viņš necieta klusumu. Šo paradoksu es tā arī nespēju saprast. Nepietiek ar to, ka muzikālajam centram viņš pieskārās biežāk nekā man, viņš nekad neatrāvās no televizora, pārslēdzot kanālus gaismas ātrumā. No sākuma līdz beigām mans mīļais skatījās tikai ziņas un sporta pārraides. Visu pārējo laiku viņš spaidīja pulti. Bildītes uz ekrāna zibsnīja kā mežonīgā kaleidoskopā. Man no tā reiba galva. Un nedod dievs nejauši nostāties uz līnijas starp viņu un televizoru. Momentā sekoja ass, diplomātisks demaršs: Paej nost no ekrāna!
* Septītais atklājums: viņš greizsirdīgi sargāja savu teritoriju. Viņa īpašumā skaitījās:
a) vieta pie galda,
b) mīļākais krēsls.
Pat viesi nedrīkstēja sēdēt uz viņa ķeblīša virtuvē. Un nabaga kaķis kā lode izlidoja no mīkstā krēsla, tikai izdzirdot pazīstamos smagos soļus. Es robežas nepārkāpu. Sievišķīgā intuīcija man teica priekšā, ka labāk netīkot uz vīrieša troni, viņa svēto krūzīti un majestātiskajām čībām. Turpretī var paslēpt nīstās hanteles vai pat nodot tās metāllūžņos – mans dārgais sportists vērtīgo mantu zudumu diez vai pamanītu.
* Astotais atklājums: uzraudzība un kontrole.
- Ar ko tu runāji pa telefonu?
- Kas ir tas briļļainais tips fotogrāfijā?
- Kur biji no četriem līdz pieciem?
- No kurienes tev šie auskari?
Atbildes:
- ar draudzeni;
- mans brālis;
- frizētavā;
- tu uzdāvināji.
* Devītais atklājums: es vairs nevarēju stundām gulēt aromātiskajās vannās.
Mans deviņdesmitkilogramīgais zaķītis par katru cenu centās iekļūt telpā. Te viņam steidzami bija nepieciešama zobu suka. Te asa vajadzība apskatīt jau divus mēnešus pilošo krānu. Te interesēja, vai viņš ievietosies vienā vannā kopā ar mani un cik daudz ūdens izspiedīs Arhimēda likums. Te viņam pēkšņi bija kļuvis skumīgi vienam un viņš dīdijās gar durvīm, klauvējot pie manas sirdsapziņas: Es ciešu no saskarsmes trūkuma! Taču man atlika tikai iziet, kā cietušais tūlīt atgriezās savā krēslā. Ei, un kā tad ar Arhimēda likumu? jautāju. Ieiešu dušā, - attrauca mīļais un iebadīja degunu avīzē.
* Desmitais atklājums: viņam auga bārda. Auga, protams, arī līdz tam laikam kad sākām dzīvot kopā. Taču agrāk uz randiņiem viņš nāca gludi skuvies. Tagad redzēju viņu gandrīz cauru diennakti… Man sāka lobīties āda uz sejas.
* Vienpadsmitais atklājums. Viņš neatcerējās mūsu svētku datumus! Nemaz. Amnēzija. Izlases veida zudumi atmiņā. Viņš atcerējās Bastīlijas ieņemšanu, auto tehniskās apskates dienu. Un dienu, kad viņu iesauca armijā. Taču mana dzimšanas diena nu nekādi nespēja nostiprināties nevienā no divām viņa puslodēm. Kaut gan, es domāju, viņš palaistu garām arī Jauno gadu, ja nebūtu vispārīgās ažiotāžas masu saziņas līdzekļos un uz ielām parādījušās tantes ar eglītēm.
* Divpadsmitais atklājums: viņš izrādījās briesmīgi nepraktisks. Viņš nemācēja plānot mūsu budžetu. Aizejot pēc pārtikas, viņš atnesa piecas pudeles alus, čipsu paku un saldējumu. Kautrējās ņemt atlikumu. Tirgū nemācēja kaulēties. Pirka visu, ko iesmērēja tirgus sievas. Un vienreiz kartupeļu vietā atnesa rozes. Es tikai nopūtos. Es tevi mīlu, teica viņš, sniedzot ziedus.
* Divpadsmitais ar pusi atklājums: viņš mani mīl.
Divi eskimosi pastaigājas pa mežu. Viens ved ledusskapi, otrs viņu ved uz savu iglu. Tad viens prasa: Kur tad ir tā tava igla? Nezinu. Atceros tik to, ka atstāju tajā ieslēgtu gludekli. Bet kādeļ tev ledusskapi, ja ārā ir -50 gradi? Vot, lai bērniņi pasildās.
Kāpēc blondīnes zibens laikā stāv pie loga un pozē?
Tāpēc, ka viņas domā, ka viņas fotografē... :D
Skolotāja liek atnest bērniem dzīvniekus, kas runā. Pēterīts atnes čūsku. Skolotāja izbrīnīta un skaidro, ka tā nemāk runāt.
Pēterīts paņem čūsku aiz astes un sit pret galdu.
Čūska: Šššššš...
Skolotāja: Nu redzi, Pēterīt, čūska nerunā.
Pēterīts vēl divas reizes čūsku aiz astes pret galdu.
Čūska: Šššš..še kur līgo priežu meži...
Kad es biju 7 gadus vecs, es sapņoju par to, lai visā pasaulē valdītu miers.
Kad man bija 17, es sapņoju par mūžīgu mīlestību un skaistu princesi.
Tagad man ir 35, un es kaut kā muļķīgi sapņoju tikai par naudu!
Hokeja Dievs laukumā, Svētīts lai top Tavs vārds,
Lai nāk Tava piespēle,
Tavs plāns, lai notiek kā vārtu priekšā, tā arī aiz vārtiem.
Mūsu dienišķo uzvaru dod mums šodien,
Un piedodi mums mūsu skaļās balsis, taures un bungas,
Bet atpestī mūs no zaudējuma somiem,
Jo tev pieder ķivere, ripa, hokejnūja un tiesnešu brigāde,
Mūžīgi mūžos. Sarauj.
Vīrs atnāk vēlā vakarā no darba un lūdz sievai: Lūdzu uzvāri man siltu tēju!
Sieva dusmīga atbild: Tēju taisi pats sev, un, ja kas, es šeit esmu BOSS!
Vīrs drūms aiziet gulēt. Agrā rītā, vīrs ceļ sievu, un lūdz šai, lai uztaisa sviestmaizi.
Sieva atbild: Taisi pats sev, es šeit esmu BOSS.
Vīrs dodas uz darbu neēdis. Vakarā atnācis vīrs lūdz sievai: Lūdzu uzvāri man siltu tēju!
Sieva atbild: Taisi vien pats, es šeit esmu BOSS! Vīram apnīk, vīrs iedod sievai purnā un aiziet gulēt.
No rīta, nezinis par sievu, aiziet uz darbu. Vīrs vakarā atnācis no darba un pie mājas durvīm satiek savas sievas darba kolēģi. Abi ieiet mājā.
Kolēģis jautā vīram: Kāpēc tava sieva guļ paklāja vidū? Vīrs atbild: Viņa tak ir BOSS, lai dara, ko grib!
Māmiņa jautā Pēterītim:
- Kur palicis kanārij putniņš?
Pēterīts atbild:
- Nezinu!? Vēl vakar tīrīju viņa būrīti ar putekļu sūceju!
Divi sniegavīri stāv pie kino teātra un lasa afišu: Tuksneša saule.
- Vienmēr rāda tikai šausmu filmas!
Lec pa lauku ķengurmāte. Te pēkšņi apstājas, pakasa vēderu un lec tālāk. Pēc brīža atkal apstājas, jau stiprāk kasa vēderu, atkal lec tālāk. Vēl pēc pārsimts metriem apstājas, ļoti enerģiski kasa vēderu, tad aiz auss izvelk no kabatas mazu ķengurēnu un bargi saka tam: Cik reizes man tev jāstāsta, ka gultā nedrīkst ēst cepumus!
Māte sēž blakus istabā un dzird dēlu lūdzamies tēvam:
- Iedod naudu! Papucīt, nu iedod naudu!
- Liecies mierā, man nav!
- Papucīt! Nedaudz!
- Tu nesaproti?! Es saku, ka man nav!!!
Dēls (klusinātā balsī):
- Labāk jau iedod, citādi es izstāstīšu mammai, ar ko vakar redzēju tevi kopā!
Mamma sauc no blakus istabas:
- Vecais, iedod stukačam naudiņu!
Brauc autobusā opis.
Vienā pieturā iekāpj čigāni.
Opis iebļaujas:
- Kabatu kontrole iekāpa!
