Joki un Anekdotes

notiek zirgu sacencibas melnais sirgs peskons vinne labi,sakas apbalvosana zirks perkons lenam aizver acis pec apbalvosanas zirgi sak smietes melnais zirgs paskatas uz balvu :(:(:( man balva blususiksnina:(:(:(

Dullais ieiet veikalā un jautā ""Vai jums ir krāsainie televizori?"" pāedevēja atbild ka Jā!Un dullais saka tad man lūdzu zaļo!

Skolotāja prasa Jānītim""Cik tev gadu" -Nezinu -Cik pasaulē zvaigzņu -nezinu -Kur tavs tēvs strādā -nezinu Kur tavs tēvs pakar drēbes -nezinu Cik tev gadu -nezinu Jānīts aiziet mājās un prasa tētim"Cik pasaulē zvaigžņu -milions -Kur tu strādā -policijā -Kur tu pakar drēbes? -uz pakaramā Cik tev gadu? 9 Jānītis aiziet uz skolu un skolotāja prasa Jānītim Cik pasaulē zvaigžņu 9 Ciktev gadu milions kur tavs tevs kar drebes policijā kur tavs tēvs strādā uz pakaramā

No rīta, apmeklējot tualeti, es pamanīju, ka tualetes poda vāks ir pacelts. Tā sākās jauna ēra manā dzīvē. Mājās apmeties vīrietis. Katru dienu kāpa manam mincim uz astes, taisnojoties, ka netīšām. Mācīja mani orientēties pēc zvaigznēm. Un nez kāpēc uzdāvināja man piepūšamo gumijas laivu. Viņš modināja mani naktīs ar skūpstiem, nošķaidīja vannas istabā spoguli ar zobupastu un ziemā dāvināja zemenes. Īsāk sakot, bija neatvairāms. Manā mājā parādījās mūzikas centrs un hanteles. Mūzika skanēja no rīta blīdz vakaram. Hanteles gulēja zem gultas bezdarbībā. Sūcot paklāju, man katru breizi tās nācās pārstumdīt no viena kakta uz citu. Viesi vienmēr aiz tām klupa un krita. Kaimiņiene teica, ka tie dzelži maitā viesistabas estētisko izskatu. Neizturējusi es piedāvāju tās aizvākt uz pieliekamo. Mīļotais iedegās niknumā un atgādināja, ka vesels gars mājo tikai veselā miesā. Un izrādījās, ka viņš jau ir noskatījis svaru stieni sporta preču veikalā. “Muskuļi ir jātrenē,” viņš teica. Toties man tagad vienmēr pa ķērienam bija skūšanās putas. Un galvenais, es pilntiesīgi varēju piedalīties draudzeņu sarunā “Bet manējais vakar”: a) līdz rītam spēlēja kompjūterspēles, b) visu dienu nogulēja zem mašīnas, c) apēda nedēļas kotlešu krājumus, d) sasita tasīti un apmainīja izdegušu lampiņu, e) atkal smēķēja tualetē, f) teica, ka seriāli notrulina, g) visu vakaru skatījās boksu, h) noslēpa manu telefonu grāmatiņu, i) ir draņķis un asinssūcējs. Īsāk sakot, kopdzīve ar vīrieti atnesa man kaudzi atklājumu. Patīkamus un ne pārāk. * Pirmais atklājums: viņš ir. * Otrais atklājums: viņš vienmēr grib ēst! Kafija un mandarīns brokastīs viņu neapmierināja. Mājās parādījās manis neieredzēti produkti: sviests, speķis, cukurs, šņabis, makaroni. Majonēzes reitings uzlēca līdz debesīm. Sieviešu žurnālos es sāku pievērst uzmanību kulinārijas receptēm. Bet mūžīgais jautājams “Ko pagatavot vakariņās?” mani satrieca vairāk par “būt vai nebūt”. Es no niknuma kvēloju. Es bez pārtraukuma kaut ko cepu, vārīju, rīvēju un garšoju. Es pieņēmos svarā par trīs kilogramiem. Mīļotais vienmēr bija gatavs kaut ko apēst. Kad viņš ar frāzi: "Vai mums ir kas garšīgs?" skatījās ledusskapī 10 minūtes pēc pusdienām, man viņam gribējās iespert. Un aizcirst durvis. Es sapņoju, lai veikalu plauktos parādītos produkti ar uzrakstu: "Vīriešu ēdiens. 10 kg." Nopirki, un diena brīva. * Trešais atklājums: viņš slēpa zeķes. Ceru, ka ne no manis. Nē, nu tas, ka viņš tās valkāja, protams, man nebija noslēpums. Manu acu priekšā viņš nelietoja autus un nestaigāja basām kājām. Viņš izmantoja pēdējos civilizācijas sasniegumus tekstilrūpniecībā, bet… atnācis no darba, viņš pirmām kārtām atrada klusāku vietiņu un tur, kā tāds kāmītis, pirms tam satinis mazā kamolītī, paslēpa zeķes. Un nekāda iespaidošana nelīdzēja, lai šie “pierādījumi” tiktu nogādāti vismaz līdz vannasistabai. Ar maniakālu stūrgalvību mans mīļais glabāja zeķes zem dīvāna, zem krēsla un, liekas, bija gatavs noplēst grīdas līstes, lai tikai tur varētu noglabāt savus dārgumus. * Ceturtais atklājums: viņš rakstīja testamentu katru reizi, kad viņam sāpēja zobs vai sākās iesnas. Viņš stenēja, uhināja un īdēja kā ievainots bizonis. Pēc vārda “poliklīnika” izdzirdēšanās viņam sākās smakšanas lēkmes un viņš klauvēja pie manas žēlsirdības, lūdzot viņu piebeigt lai tikai izbēgtu necilvēciskām mokām. Turot mani pie rokas, viņš cēlsirdīgi deva padomu pirms pārdošanas pārkrāsot veco opeli. Un, kā jau īsts vīrietis, aizturot raudas pirms nāves, šķīrās no sev sirdij tik mīļām lietām: mūzikas diskiem, mobilā telefona un avīzes “Sports”. * Piektais atklājums: viņš prata klusēt. Viņš spēja veselu vakaru nosēdēt, blenžot televizora ekrānā un neizdvest ne vārda. Ja viņam dotu vaļu – viņš, cilvēks, kurš zināja divas valodas un kuram bija augstākā izglītība, iegrožotu saziņu ar mani trīs frāzēs: a) “labrīt, dārgā”, b) “kas mums ir vakariņās, mīļā”, c) “nāc pie manis…” Taisnības labad gan jāpiebilst, ka viņa sarunas ar māti un saviem paziņām arī neizcēlās ar īpašu daiļrunību. Bet viņa attiecības ar labāko draugu balstījās uz kopīgu futbola spēļu skatīšanos un iespaidīgu komentāru birdināšanu: - Piespēli, padod piespēli, es teicu! - Nu mēsluvabole. - Andri, padod alu… * Sestais atklājums: spējot dienām klusēt, viņš necieta klusumu. Šo paradoksu es tā arī nespēju saprast. Nepietiek ar to, ka muzikālajam centram viņš pieskārās biežāk nekā man, viņš nekad neatrāvās no televizora, pārslēdzot kanālus gaismas ātrumā. No sākuma līdz beigām mans mīļais skatījās tikai ziņas un sporta pārraides. Visu pārējo laiku viņš spaidīja pulti. Bildītes uz ekrāna zibsnīja kā mežonīgā kaleidoskopā. Man no tā reiba galva. Un nedod dievs nejauši nostāties uz līnijas starp viņu un televizoru. Momentā sekoja ass, diplomātisks demaršs: “Paej nost no ekrāna!” * Septītais atklājums: viņš greizsirdīgi sargāja savu teritoriju. Viņa īpašumā skaitījās: a) vieta pie galda, b) mīļākais krēsls. Pat viesi nedrīkstēja sēdēt uz viņa ķeblīša virtuvē. Un nabaga kaķis kā lode izlidoja no mīkstā krēsla, tikai izdzirdot pazīstamos smagos soļus. Es robežas nepārkāpu. Sievišķīgā intuīcija man teica priekšā, ka labāk netīkot uz vīrieša troni, viņa svēto krūzīti un majestātiskajām čībām. Turpretī var paslēpt nīstās hanteles vai pat nodot tās metāllūžņos – mans dārgais sportists vērtīgo mantu zudumu diez vai pamanītu. * Astotais atklājums: uzraudzība un kontrole. * Ar ko tu runāji pa telefonu? * Kas ir tas briļļainais tips fotogrāfijā? * Kur biji no četriem līdz pieciem? * No kurienes tev šie auskari? Atbildes: ar draudzeni; mans brālis; frizētavā; tu uzdāvināji. * Devītais atklājums: es vairs nevarēju stundām gulēt aromātiskajās vannās. Mans deviņdesmitkilogramīgais zaķītis par katru cenu centās iekļūt telpā. Te viņam steidzami bija nepieciešama zobu suka. Te asa vajadzība apskatīt jau divus mēnešus pilošo krānu. Te interesēja, vai viņš ievietosies vienā vannā kopā ar mani un cik daudz ūdens izspiedīs Arhimēda likums. Te viņam pēkšņi bija kļuvis skumīgi vienam un viņš dīdijās gar durvīm, klauvējot pie manas sirdsapziņas: “Es ciešu no saskarsmes trūkuma!” Taču man atlika tikai iziet, kā cietušais tūlīt atgriezās savā krēslā. “Ei, un kā tad ar Arhimēda likumu?” jautāju. “Ieiešu dušā,” attrauca mīļais un iebadīja degunu avīzē. * Desmitais atklājums: viņam auga bārda. Auga, protams, arī līdz tam laikam kad sākām dzīvot kopā. Taču agrāk uz randiņiem viņš nāca gludi skuvies. Tagad redzēju viņu gandrīz cauru diennakti… Man sāka lobīties āda uz sejas. * Vienpadsmitais atklājums. Viņš neatcerējās mūsu svētku datumus!!! Nemaz. Amnēzija. Izlases veida zudumi atmiņā. Viņš atcerējās Bastīlijas ieņemšanu, auto tehniskās apskates dienu. Un dienu, kad viņu iesauca armijā. Taču mana dzimšanas diena nu nekādi nespēja nostiprināties nevienā no divām viņa puslodēm. Kaut gan, es domāju, viņš palaistu garām arī Jauno gadu, ja nebūtu vispārīgās ažiotāžas masu saziņas līdzekļos. Un uz ielas. “Uz ielām parādījušās tantes ar eglītēm. Laiks pirkt šampanieti,” tika dziļdomīgi secināts. * Divpadsmitais atklājums: viņš izrādījās briesmīgi nepraktisks. Viņš nemācēja plānot mūsu budžetu. Aizejot pēc pārtikas, viņš atnesa piecas pudeles alus, čipsu paku un saldējumu. Kautrējās ņemt atlikumu. Tirgū nemācēja kaulēties. Pirka visu, ko iesmērēja tirgus sievas. Un vienreiz kartupeļu vietā atnesa rozes. Es tikai nopūtos. “Es tevi mīlu,” teica viņš, sniedzot ziedus. * Divpadsmitais ar pusi atklājums: viņš mani mīl.

Satiekas krievs, anglis un itālietis. visi sāk lielīties kā nogalinājuši savas sievasmātes: Anglis:"Es savai sievas mātei rīta tējā ielēju indi un experti secināja ka viņa mirusi no infarkta!" Itālis:"Bet es savai sievas matei nopirku Ferrari un salauzu tam bremzes,un viņa nositās!" Krievs:"Toties es aizgāju uz aptieku un nopirku daudz aspirīna..." Anglis:"nu un!?" Krievs:"Ko nu un, es no tiem aspirīniem uztaisiju vienu lielu ASPIRĪNU!" Itālis:"NU UN!? Krievs:"KO NU UN!, es to tableti noliku virtuvē uz galda, un kad sievas māte ienāk virtuvē un ierauga lielo tableti un saka: "Vai cik liels Aspirīns!", bet es tai pielavos no aizmugures un ar CIRVI, UN AR CIRVI, UN AR CIRVI!!!!"

- lāču tēvs : Kas ir ēdis no manas bļodiņas ? - lāču dēls : Kas ir ēdis no manas bļodiņas ? - lāču māte :beidziet ērmoties biezputra vēl nemaz nav izvārīta

Īstam vīrietim ir divas galvas: ar vienu viņš domā, otra ir uz pleciem.

Trīs vīri bārā lielās ar savām sievām un viņu dotumiem - "Manai sievai ir tāds smuks dibens..." saka viens - "Manai sievai tādas krūtis, ka apakšveļu veikalos nemaz tāda izmēra krūštura nav!" - " Bet manai sievai ir tāds dibens, ka tad, kad es viņas apakšbikses aiznesu uz ķīmisko tīrītavu, man pateica, ka viņi parašūtus nepieņem...." nopūšas trešais

Puisis sēž zoodārzā uz soliņa un pīpē kāsi. Te piepeši uzrodas policists. Puisis paspēj kāsi aizmest, tomēr policistam viņš šķiet aizdomīgs: - Pīpē zāli? - Nu, ko jūs! Protams, ka ne! - Labi, tūlīt pārbaudīsim. Policists aizved puisi līdz ķenguru aplokam un prasa: - Kas tas tāds? Puisis kādu laiku uzmanīgi skatās uz dzīvnieku un tad saka: - Zaķis. Apmēram gadus 40 – 45 vecs.

janis aizgaja uz majam un redzeja ka monstrs appdirsas ar putnu un janis aizgaja pie mamas un pac appdirsas

Blondīne ienāk telekomunikāciju centrā un vēlas nosūtīt ziņu savai mātei Polijā. Kad centra darbinieks blondīnei paziņo, ka tas maksās 100 dolārus blondīne atbild, ka viņai nesot tādas naudas un apjautājas vai tiešām nesot citas iespējas kā nosūtīt ziņu. Centra darbinieks padomā un saka: - Nu vispār pastāv vēl viena iespēja, lūdzu sekojiet man. Iet blakus telpā: - Aizveriet durvis. Blondīne aizver. - Tagad metieties ceļos. Blondīne nometas. - Attaisiet manu bikšu priekšu. Blondīne to izdara. - Ņem rokās manu draudziņu! Blondīne satver ar abām rokām darbinieka draudziņu. Tad darbinieks nepacietīgi saka: - Nu ko tu gaidi? Uz priekšu! Blondīne lēnām tuvina savas lūpas draudziņam un kad attālums ir pavisam neliela, saka: - HALLO,MAMMU!?

Autobuss, pilns ar pasažieriem, iegāzies aizā, un izdzīvojis ir tikai šoferis. Pēc vairāku nedēļu ārstēšanās pie šofera atnāk izmeklētājs un interesējas, kā negadījums noticis. - Redziet, braucu es pa to šauro kalnu ceļu, un pēkšņi ceļa vidū – divi gājēji, - stāsta šoferis. - Vai nebūtu bijis labāk, ja būtu cietuši tie divi, nevis visi 40 autobusa pasažieri? - Es tieši tā arī padomāju! Pirmo izdevās notriekt uzreiz, bet otrais mēģināja izvairīties, skrienot uz aizas pusi. Es, protams, pakaļ...

Kāpēc dzērve stāv uz vienas kājas?
Ja viņa paceltu otru kāju, tad nokristu.

Ko vīrietis grib dzirdēt no sievietes pirmajā randiņā - šeit viss ir tik dārgi, varbūt uzreiz braucam pie manis?

Divas blondines iestregusas lifta, loifs nekustas,gaisma nesledzas, viena blondine paklup un atsitas ar galvu pret pogu un lifts sak braukt Vina saka stulbene ar galvu domat vajag.

Mazais Jānītis piejiet pie mamiņas un prasa:" Mammu vai zemene ir sarkana?" Māmiņa atbild: "Jā deliņ" Jānīts prasa: "Vai zemenei ir melnas pumpiņas?" Mamma atbild: " Nu dažreiz ir melnas pumpiņas" Jānītis prasa: "Bet mammu vai zemene māk lidot?" Māte atbild: "Dēliņ tu atkal apēdi bizbizmārīti!!!"

Mammma iet mazgāties Jānits jauta mammai;Mammu es varu mazgaties ar tevi?Mamma adbild;Jā tikai neskaties zem udens!Jānits paskatas zem ūdens un jauta mammmai ;mammu kas tas ir? mammma adbild;Mērkaķīts!Tētis iet mazgāties Jānits jauta tetim ;teti es varu mazgaties ar tevi ? tetis adbild;Jā tikai neskaties zem ūdens Jānits paskatas zem ūdens un jauta tetim;kas tas ir?tetis adbild;bananiņš!mamma ar teti iet gulet janits jauta mammmai ;mammu es varu gulet ar jums mamma adbild; ja tikai neskaties zem segas janits paskatas zem segas un mammai prasa;kas tur notiek?mamma adbild mērkaķīts ed bananiņu!;D

Sarunājas divi paziņas. - Ivar, vai tev netraucē tas, ka esi kreilis? - Nē. Katram cilvēkam taču ir savi trūkumi. Piemēram, tu – ar kuru roku maisi tēju? - Ar labo! - Nu re! Bet normāli cilvēki maisa ar karotīti!

Divas blondīnes stāv pieturā Pirmā jautā otrajai: -Kuru autobusu tu gaidi? Otrā atbild: -5 Otrā jutā pirmajai: -Bet kuru tu? Pirmā atbild: 3 pēc tam abas kopā: Rekur nāk 53! Varbūt braucam kopā?

Kāpēc blondīnes nevar braukt ar mašīnas marku KIA?? Jo viņām uz telefona rakstīts nokia.... :D:D:D:D

Meitene – puisim: - Tad rītvakar satiksimies turpat, kur šodien! Bet ja kāds no mums kavēsies... Puisis: - ...tad es pagaidīšu!

Saksaņā ar kdāas agnļu uvinersitātets pjuētīmu, nav sravīgi kādā scbeīā ir srakātoti bturi vārdā, veigīni savgīri, lai primias un pdējais butri btūu saāvs vtieās. Pēārijie var būt plniīgi saukjati un jūs jjooprām veiēarst lsīat bez pomblrēām. Tas ntoeik tēpāc, ka paratsi mēs naeālsm kratu btruu atsšeiķvi, bet gan vrādu kā vneiu velesu.

pokimons satiek monstru pokimons : aaaa monstrs. pēc 1.stundas pokimons : nē tas nav monstrs tas ir man brālis

Kas ir pats svarigakais mezā??????? (Tualetes papīrs)

Zobārste, ņemdama rokās urbi, līdz riebumam laipni jautā pacientam: - Vai tu atceries, Aivar, kā skolā, kad sēdēji aiz muguras, visu laiku bez apstājas bakstīji ar pildspalvu man mugurā?

Dievs Tevs debesiis, Maate pie griestiem-Enter...:D

No rīta vīrs pieiet pie loga, atver aizkarus un saka sievai: - Mīļā, vai tev neliekas, ka šodien būs jauka diena? - Ko tu ar to gribi pateikt, dārgais? - Es vienkārši atceros, ko tu man reiz teici... - Un kas tas bija? - Ka vienā jaukā dienā tu savāksi savas mantas un no manis aiziesi!

Čukča ieiet aptiekā un jautā: - Vai jums skābais krējums ir? - Nav, protams! – pārdevēja dusmīgi atbild. - Un žāvēta desa? - Arī nav. - Un kūpināta zivs? - Nav! Mēs tādas lietas aptiekā netirgojam! - Tad jau slikti tirgojaties! - Mēs slikti tirgojamies?! Ja vēlaties, varam samainīties vietām – paskatīšos, kā jums ies! Čukča piekrīt un nostājas pārdevējas vietā, bet viņa aiziet letes pretējā pusē un jautā: - Vai jums sarkanie ikri ir? - Ir! – čukča atbild. - Oho! Un melnie? - Arī ir. - Labi, tad man pa 100 gramiem no abiem! - Bet kur ir recepte? – čukča viltīgi jautā.