Policijas nodaļā:
- Cienītais, mūsu rīcībā ir informācija, ka jūs atkal esat sitis savu sievu!
- Es jau jums reiz paskaidroju, ka mēs tādā veidā nodarbojamies ar seksu.
- Bet te rakstīts, ka jūs viņai esat izsitis visus zobus!
- Es dodu priekšroku drošam seksam.
Slimnīcā ārsta kabinetā zvana telefons:
- Labdien, vai dakteris Ozoliņš?
- Klausos!
- Sakiet, lūdzu, kā jūtas pacients Bērziņš?
- Šobrīd vēl nav nācis pie samaņas..
- Un kad viņa stāvoklis varētu uzlaboties?
- Es domāju, ka varbūt nākošajā nedēļā..
- Paldies!
- Lūdzu! Bet kas interesējas?
- Bērziņš. Šis ir vienīgais veids šajā nolādētajā slimnīcā, kā uzzināt, cik ilgi mani te vēl turēs!
No rīta, apmeklējot tualeti, es pamanīju, ka tualetes poda vāks ir pacelts. Tā sākās jauna ēra manā dzīvē. Mājās apmeties vīrietis. Katru dienu kāpa manam mincim uz astes, taisnojoties, ka netīšām. Mācīja mani orientēties pēc zvaigznēm. Un nez kāpēc uzdāvināja man piepūšamo gumijas laivu. Viņš modināja mani naktīs ar skūpstiem, nošķaidīja vannas istabā spoguli ar zobupastu un ziemā dāvināja zemenes. Īsāk sakot, bija neatvairāms. Manā mājā parādījās mūzikas centrs un hanteles. Mūzika skanēja no rīta blīdz vakaram. Hanteles gulēja zem gultas bezdarbībā. Sūcot paklāju, man katru reizi tās nācās pārstumt tās no viena kakta uz citu. Viesi vienmēr aiz tām klupa un krita. Kaimiņiene teica, ka tie dzelži maitā viesistabas estētisko izskatu. Neizturējusi es piedāvāju tās aizvākt uz pieliekamo. Mīļotais iedegās niknumā un atgādināja, ka vesels gars mājo tikai veselā miesā. Un izrādījās, ka viņš jau ir noskatījis svaru stieni sporta preču veikalā. Muskuļi ir jātrenē, viņš teica. Toties man tagad vienmēr pa ķērienam bija skūšanās putas. Un galvenais, es pilntiesīgi varēju piedalīties draudzeņu sarunā - Bet manējais vakar:
a) līdz rītam spēlēja kompjūterspēles,
b) visu dienu nogulēja zem mašīnas,
c) apēda nedēļas kotlešu krājumus,
d) sasita tasīti un apmainīja izdegušu lampiņu,
e) atkal smēķēja tualetē,
f) teica, ka seriāli notrulina,
g) visu vakaru skatījās boksu,
h) noslēpa manu telefonu grāmatiņu,
i) ir draņķis un asinssūcējs.
Īsāk sakot, kopdzīve ar vīrieti atnesa man kaudzi atklājumu. Patīkamus un ne pārāk.
* Pirmais atklājums: viņš ir.
* Otrais atklājums: viņš vienmēr grib ēst! Kafija un mandarīns brokastīs viņu neapmierināja. Mājās parādījās manis neieredzēti produkti: sviests, speķis, cukurs, šņabis, makaroni. Majonēzes reitings uzlēca līdz debesīm. Sieviešu žurnālos es sāku pievērst uzmanību kulinārijas receptēm. Bet mūžīgais jautājams - Ko pagatavot vakariņās? mani satrieca vairāk par - Būt vai nebūt. Es no niknuma kvēloju. Es bez pārtraukuma kaut ko cepu, vārīju, rīvēju un garšoju. Es pieņēmos svarā par trīs kilogramiem. Mīļotais vienmēr bija gatavs kaut ko apēst. Kad viņš ar frāzi: Vai mums ir kas garšīgs? skatījās ledusskapī 10 minūtes pēc pusdienām, man viņam gribējās iespert un aizcirst durvis. Es sapņoju, lai veikalu plauktos parādītos produkti ar uzrakstu - Vīriešu ēdiens, 10 kg. Nopirki, un diena brīva.
* Trešais atklājums: viņš slēpa zeķes. Ceru, ka ne no manis. Nē, nu tas, ka viņš tās valkāja, protams, man nebija noslēpums. Manu acu priekšā viņš nelietoja autus un nestaigāja basām kājām. Viņš izmantoja pēdējos civilizācijas sasniegumus tekstilrūpniecībā, bet… atnācis no darba, viņš pirmām kārtām atrada klusāku vietiņu un tur, kā tāds kāmītis, pirms tam satinis mazā kamolītī, paslēpa zeķes. Un nekāda iespaidošana nelīdzēja, lai šie pierādījumi tiktu nogādāti vismaz līdz vannasistabai. Ar maniakālu stūrgalvību mans mīļais glabāja zeķes zem dīvāna, zem krēsla un, liekas, bija gatavs noplēst grīdas līstes, lai tikai tur varētu noglabāt savus dārgumus.
* Ceturtais atklājums: viņš rakstīja testamentu katru reizi, kad viņam sāpēja zobs vai sākās iesnas. Viņš stenēja, uhināja un īdēja kā ievainots bizonis. Pēc vārda poliklīnika izdzirdēšanās viņam sākās smakšanas lēkmes un viņš klauvēja pie manas žēlsirdības, lūdzot viņu piebeigt lai tikai izbēgtu no necilvēciskām mokām. Turot mani pie rokas, viņš cēlsirdīgi deva padomu pirms pārdošanas pārkrāsot veco opeli. Un, kā jau īsts vīrietis, aizturot raudas pirms nāves, šķīrās no sev sirdij tik mīļām lietām: mūzikas diskiem, mobilā telefona un avīzes Sports.
* Piektais atklājums: viņš prata klusēt. Viņš spēja veselu vakaru nosēdēt, blenžot televizora ekrānā un neizdvest ne vārda. Ja viņam dotu vaļu – viņš,
cilvēks, kurš zināja divas valodas un kuram bija augstākā izglītība, iegrožotu saziņu ar mani trīs frāzēs:
a) labrīt, dārgā,
b) kas mums ir vakariņās, mīļā,
c) nāc pie manis..
Taisnības labad gan jāpiebilst, ka viņa sarunas ar māti un saviem paziņām arī neizcēlās ar īpašu daiļrunību. Bet viņa attiecības ar labāko draugu
balstījās uz kopīgu futbola spēļu skatīšanos un iespaidīgu komentāru birdināšanu:
- Piespēli, padod piespēli, es teicu!
- Nu mēsluvabole.
- Andri, padod alu..
* Sestais atklājums: spējot dienām klusēt, viņš necieta klusumu. Šo paradoksu es tā arī nespēju saprast. Nepietiek ar to, ka muzikālajam centram viņš pieskārās biežāk nekā man, viņš nekad neatrāvās no televizora, pārslēdzot kanālus gaismas ātrumā. No sākuma līdz beigām mans mīļais skatījās tikai ziņas un sporta pārraides. Visu pārējo laiku viņš spaidīja pulti. Bildītes uz ekrāna zibsnīja kā mežonīgā kaleidoskopā. Man no tā reiba galva. Un nedod dievs nejauši nostāties uz līnijas starp viņu un televizoru. Momentā sekoja ass, diplomātisks demaršs: Paej nost no ekrāna!
* Septītais atklājums: viņš greizsirdīgi sargāja savu teritoriju. Viņa īpašumā skaitījās:
a) vieta pie galda,
b) mīļākais krēsls.
Pat viesi nedrīkstēja sēdēt uz viņa ķeblīša virtuvē. Un nabaga kaķis kā lode izlidoja no mīkstā krēsla, tikai izdzirdot pazīstamos smagos soļus. Es robežas nepārkāpu. Sievišķīgā intuīcija man teica priekšā, ka labāk netīkot uz vīrieša troni, viņa svēto krūzīti un majestātiskajām čībām. Turpretī var paslēpt nīstās hanteles vai pat nodot tās metāllūžņos – mans dārgais sportists vērtīgo mantu zudumu diez vai pamanītu.
* Astotais atklājums: uzraudzība un kontrole.
- Ar ko tu runāji pa telefonu?
- Kas ir tas briļļainais tips fotogrāfijā?
- Kur biji no četriem līdz pieciem?
- No kurienes tev šie auskari?
Atbildes:
- ar draudzeni;
- mans brālis;
- frizētavā;
- tu uzdāvināji.
* Devītais atklājums: es vairs nevarēju stundām gulēt aromātiskajās vannās.
Mans deviņdesmitkilogramīgais zaķītis par katru cenu centās iekļūt telpā. Te viņam steidzami bija nepieciešama zobu suka. Te asa vajadzība apskatīt jau divus mēnešus pilošo krānu. Te interesēja, vai viņš ievietosies vienā vannā kopā ar mani un cik daudz ūdens izspiedīs Arhimēda likums. Te viņam pēkšņi bija kļuvis skumīgi vienam un viņš dīdijās gar durvīm, klauvējot pie manas sirdsapziņas: Es ciešu no saskarsmes trūkuma! Taču man atlika tikai iziet, kā cietušais tūlīt atgriezās savā krēslā. Ei, un kā tad ar Arhimēda likumu? jautāju. Ieiešu dušā, - attrauca mīļais un iebadīja degunu avīzē.
* Desmitais atklājums: viņam auga bārda. Auga, protams, arī līdz tam laikam kad sākām dzīvot kopā. Taču agrāk uz randiņiem viņš nāca gludi skuvies. Tagad redzēju viņu gandrīz cauru diennakti… Man sāka lobīties āda uz sejas.
* Vienpadsmitais atklājums. Viņš neatcerējās mūsu svētku datumus! Nemaz. Amnēzija. Izlases veida zudumi atmiņā. Viņš atcerējās Bastīlijas ieņemšanu, auto tehniskās apskates dienu. Un dienu, kad viņu iesauca armijā. Taču mana dzimšanas diena nu nekādi nespēja nostiprināties nevienā no divām viņa puslodēm. Kaut gan, es domāju, viņš palaistu garām arī Jauno gadu, ja nebūtu vispārīgās ažiotāžas masu saziņas līdzekļos un uz ielām parādījušās tantes ar eglītēm.
* Divpadsmitais atklājums: viņš izrādījās briesmīgi nepraktisks. Viņš nemācēja plānot mūsu budžetu. Aizejot pēc pārtikas, viņš atnesa piecas pudeles alus, čipsu paku un saldējumu. Kautrējās ņemt atlikumu. Tirgū nemācēja kaulēties. Pirka visu, ko iesmērēja tirgus sievas. Un vienreiz kartupeļu vietā atnesa rozes. Es tikai nopūtos. Es tevi mīlu, teica viņš, sniedzot ziedus.
* Divpadsmitais ar pusi atklājums: viņš mani mīl.
Situācija visklasiskakā. Sieva gultā ar galīgi sagurušu mīļāko, pēkšņi ielaužas rupjais un nemīlētais vīrs.
- Dārgais, - sieva kliedz mīļākajam, - pierādi, ka tu esi īsts vīrietis!
- Kā, viņam arī?
Trīs sievietes stāv, kur Dievs dzīvo. Pirmai sievai Dievs prasa: Cik reizes esi krāpusi vīru? Sieva saka, ka trīs reizes. Dievs atbild: Tad tev būs oranža kleita. Prasa otrai sievai: Cik tu reizes esi krāpusi vīru. Sieva atbild: Divas reizes. Dievs nopūšas un saka: Tad tev būs zila kleita. Visbeidzot Dievs prasa šo pašu jautājumu trešajai sievai. Sieva atbild: Nevienu. Dievs saka: Tad tev būs spārni. Sieva: Jēē, es būšu eņģelis. Dievs atbild: Nē tu būsi zoss!!! :O
Ir divu veidu strausi pelēkais un zilais. Pelēkais, kā jau parasts strauss, bāž galvu zemē, bet zilais to tik gaida.
Blondīnei autobusā kāda sieviete jautā:
- Atvainojiet, vai jūs nākošajā pieturā izkāpsiet?
- Nē, es vēl pēc vienas.
- Samainīsimies?
- Kā?! Es kāpšu nākošajā, bet jūs – vēl pēc vienas?
- Dārgā, cik mums ir bērnu?
- Divi.
- Tad kāpēc istabā ir seši?
- Pie mūsu bērniem ciemos atnākuši draugi.
- Bet kā tad es zināšu, kuri ir mūsējie?
- Es mūsējos iezīmēju. Tie, kuriem uz noskūtajām galvām uzzīmēts sarkans krusts, nav mūsējie!
Lidoju ar lidmašīnu - forši!
Tas idiots mani tomēr notrieca - stulbi.
Izlecu ar izpletni - forši!
Izpletnis neatvērās - stulbi.
Kritu uz siena gubas - forši!
Siena gubā dakšas - stulbi.
Uz dakšām netrāpīju - forši!
Uz siena arī - stulbi.
Nonācu slimnīcā - forši!
Visi kauli salauzti - stulbi.
Ārsts saka, ka dzīvošu - forši!
...līdz trešdienai - stulbi!
Distrofiķis slimnīcā: Māsiņ, māsiņ! pie manīm lien zirneklis... Māsiņ...māsiņ... nu uz kurieni tu mani tagad nes!
Pēc lēciena ar izpletni es beidzot uzzināju, no kurienes izdalās adrenalīns..
Es gaidu, Jūs joprojām nav,
Uz dīvāniņa laiku velku..
Ar vienu roku bildi turu Jūsu,
Ar otru - domāju par Jums!
Blondīne ienāk telekomunikāciju centrā un vēlas nosūtīt ziņu savai mātei Polijā. Kad centra darbinieks blondīnei paziņo, ka tas maksās 100 dolārus blondīne atbild, ka viņai nesot tādas naudas un apjautājas vai tiešām neesot citas iespējas kā nosūtīt ziņu.
Centra darbinieks padomā un saka:
- Nu vispār pastāv vēl viena iespēja, lūdzu sekojiet man.
Ieiet blakus telpā un saka:
- Aizveriet durvis.
Blondīne aizver.
- Tagad metieties ceļos.
Blondīne nometas.
- Attaisiet manu bikšu priekšu.
Blondīne to izdara.
- Ņem rokās manu draudziņu!
Blondīne satver ar abām rokām darbinieka draudziņu. Tad darbinieks nepacietīgi saka:
- Nu ko tu gaidi? Uz priekšu!
Blondīne lēnām tuvina savas lūpas draudziņam un kad attālums ir pavisam neliels, saka:
- HALLO, MAMMU!?
Alkohola lietošana:
1. pakāpe
Viegls smaidiņš, nedrošība starp svešiem, flirts ar oficianti, psiholoģiskā kaktiņa sameklēšana (ar muguru pret sienu).
2. pakāpe
Platāks smaids, nekontrolēta kreisās uzacs raukšana, regulāra tualetes apmeklēšana, tualetes higiēnas neievērošana, sava locekļa (vīriešiem) vai - attiecīgi - sēžamvietas un krūšu (sievietēm) pārbaude uz aci un aptaustot, tīksmināšanās pašam par sevi, kas izpaužas kā matu atglaušana, sevis glāstīšana utt.
3. pakāpe
Augošs šarms, pirmā tuvināšanās pretējam dzimumam, pašapziņas nostiprināšanās, nepatīkamas alkohola smakas parādīšanās.
4. pakāpe
Rodas pirmās līdzsvara saglabāšanas problēmas, valoda vēl tiek kontrolēta, taču izruna kļūst neskaidra, parādās spēja tekoši runāt 17 valodās (dažreiz vienlaikus), tiek apgāzti uz galda stāvoši priekšmeti, sāk viegli tecēt deguns.
5. pakāpe
Kļūstot stipri uzbāzīgam, vairs nav problēmu apskaut sava dzimuma personas, diezgan uzkrītoša uzmanības koncentrēšana uz sekundārajām dzimum pazīmēm, kuņģis sāk dumpoties, kuņģa skābe sāk kāpt rīklē, siekalas nāk pa muti.
6. pakāpe
Tagad iespējams gulēt uz parka soliņa, maksimāls izsalkums, filozofēšana par pasaules politiku, dziļa un intīma draudzība ar parka pulksteni, orientācijas zudums un diskusijas ar bankomātu.
7. pakāpe
Mātes valodas spēju zudums savienojumā ar problēmām kontrolēt kuņģa saturu, parādās tieksme pēc lieluma mānijas, pretējais dzimums liekas maksimāli pievilcīgs.
8. pakāpe
Nekontrolēta urīna nolaišana, mēģinājums piekaut kaimiņu un viņa suni, galējs atmiņas zudums, par valodu atbildīgā smadzeņu daļa pilnībā atslēgusies.
9. pakāpe
Dzimumakts ar suni (skat. 8. pakāpi) ar sekojošu piespiedu aizvešanu, ko veic:
a) policija;
b) kaimiņš;
c) ātrā palīdzība.
Katrā gadījumā ir noķerta nepazīstama veneriskā slimība.
10. pakāpe
Līdz šim to sasnieguši tikai nedaudzi, tās autorizēts apraksts nav pieejams.
1. Nedomā!
2. Ja domā, nerunā!
3. Ja domā un runā, neraksti!
4. Ja domā, runā un raksti, neparaksties!
5. Ja domā, runā, raksti un paraksties, pēc tam nebrīnies!
Divi eskimosi pastaigājas pa mežu. Viens ved ledusskapi, otrs viņu ved uz savu iglu. Tad viens prasa: Kur tad ir tā tava igla? Nezinu. Atceros tik to, ka atstāju tajā ieslēgtu gludekli. Bet kādeļ tev ledusskapi, ja ārā ir -50 gradi? Vot, lai bērniņi pasildās.
Atnāk mužiks pie ārsta. Novelk bikses, a tur centimetru garš..
Ārsts:
- Zhaluitjes?
Mužiks:
- Njet hvastajusj!?
- Dakter, man vajag jaunu pakaļu!
- Nūū...kas ta vecajai vainas?
- Bet, dakter, vecā tak ir CAURA!
Kādai gimenei bija kaķis, ļoti vecs un slinks.
Sieva saka: Ved to kaķi prom.
Vīrs aizved arī. Aizved aiz pilsetas - kaķis atgriežas atpakaļ mājās.
Aizved aiz 7 valstīm - atkal kaķis mājās.
Virs zvana sievai un prasa: Kaķis mājā?
Sieva saka: Jā.
Vīrs: Iedod viņam telefonu, lai varu paprasīt atpakaļ ceļu!! :D
Satiekas krievs, anglis un itālietis. Visi sāk lielīties kā nogalinājuši savas sievasmātes:
Anglis: Es savai sievas mātei rīta tējā ielēju indi un experti secināja ka viņa mirusi no infarkta!
Itālis: Bet es savai sievas matei nopirku Ferrari un salauzu tam bremzes, un viņa nositās!
Krievs: Toties es aizgāju uz aptieku un nopirku daudz aspirīna...
Anglis: nu un!?
Krievs: Ko nu un, es no tiem aspirīniem uztaisiju vienu lielu ASPIRĪNU!
Itālis: NU UN!?
Krievs: KO NU UN!, es to tableti noliku virtuvē uz galda,
un kad sievas māte ienāk virtuvē un ierauga lielo tableti un saka:
Vai cik liels Aspirīns!,
bet es tai pielavos no aizmugures un
ar CIRVI, UN AR CIRVI, UN AR CIRVI!!!!
Es gatera drošības noteikumus pārzinu kā savus trīs pirkstus!
Tu runā tā, it kā Tev būtu rezerves žoklis! :D
- Atvainojiet, vai varu jums atvainoties?
- Par ko?
- Par to, ka iepriekšējā reizē jums neatvainojos!
- Par ko?
- Par to, ka neatstājos no jums ar savu atvainošanos!
- Par ko?
- Par to, ka neaizgāju tur, kur jūs mani pasūtījāt ar manu atvainošanos!
- Par ko?
- Atvainojiet, bet to es neatceros.
Divi noreibuši ieiet veikalā, ierauga ventilatoru un saka:
- Ārprāc, cik ātri laiks iet!
Jānītis ar Anniņu aprecas. Nu klāt ir kāzu nakts, bet viņi abi nevainīgi kā jēriņi! Tā abiem paliek garlaicīgi un Jānītis nolemj piezvanīt vecmāmiņai. J-"ome, ko lai mēs darām?". Vecmāmiņa, domājot, ka viņos pamodīsies dabiskie instinkti, iesaka izģērbt vienam otru. Tā notiek. Atkal zvans - jānītis izstāsta, ka abi jau vairāk nekā 30min. salstot. Vecmāmiņa saka, lai Jānītis iebāžot savo kustīgāko locekli, tur, kur Anniņa čurā. Jānītis pasakās vecmammai par padomu un noliek klausuli. Pēc 2h zvana Anniņa .
V- Pasauc Jānīti.
A- Nevaru
-kāpēc??
-Jānītis iebāzis kāju tualetes podā.. =)
Atbilde uz jautājumu.
- Kā šogad nolīgoji?
- Dzīvs!
Programmētāja un šamaņa darbā ir daudz kopēja – abi murmina nesaprotamus vārdus, veic neizprotamas darbības un nevar paskaidrot, kā tas darbojas.
Divi sniegavīri stāv pie kino teātra un lasa afišu: Tuksneša saule.
- Vienmēr rāda tikai šausmu filmas!
Mirst sievasmāte...
- Pasauciet znotu, gribu atvadīties.
Ieskrien znots priecīgs ar pudeli un glāzi:
- Nu ko, vienu ceļakāju uz atvadām!
Mums ar sievu notiek regulāra viedokļu apmaiņa: es atnāku ar savu viedokli, bet aizeju ar viņas.
