Lapsa ielien alā anekdote galā .......................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

Lektors jautā vēstures fakultātes maģistratūras studentiem:
- Sakiet, kas bija drošsirdigāks par Aleksandru Ņevski, gudrāks par Sokrātu, taisnīgāks par Zālamanu, godīgāks par Vašingtonu, asprātīgāks par Čehovu un skaistāks par Apollonu?
- Manas sievas pirmais vīrs, - atskan klusa balss no pēdējā sola.

Pa svētkiem Veco ļaužu pansionāta nomirst cilvēks, tiek izsaukti divi nesēji.Atnāk viens no viņiem un mirušo aizved, pēc brīža ierodās otrs un prasa kur viņš ir, viņam atbild ka jau ir prom,bet šis atbild...Tad es tepat pasēdēšu un pagaidīšu.

-Zdrastvuite eto vi prodojote traktor? -Da, vas interesujet MTZ? -MTZ?Ooo vot eto traktor... -Nazavite vash nomer i imja s fomiljem... -Zapisavajte-29183755 Imja budet Mooootuuul a familija Visokonogcherezzaborzachericheskij. -Izvinite kto shas za trupkoj???? -Vam ne jasna?MOOOOTUUUUL -Kak? -Visokonogcherezzaborzachericheskij!!! -Ladna,pozvonju 4erez chasik...

Satiekās draugi kapos viens prasa otram nu kā vakar noritēja paglabāša

Tu sāc justies vecs, kad, garām ejot sešgadīgam bērnam, viņš saka: "Labdien!"

Pēc kaislīgi pavadītas nakts meitene ar puisi guļ gultā. Meitene > skatās griestos un domā: mīl vai nemīl? > Pēc kaislīgi pavadītas nakts gultā guļ saderinātie. Līgava skatās > griestos un domā: precēs vai neprecēs? > Pēc pavadītas nakts gultā guļ sieva un vīrs. Sieva skatās griestos un > domā: balsināt vai nebalsināt?

Neveikli? Neveikli ir tad, kad dēls līdzīgs kaimiņam!

Iet divi bijushie zeki - izvarotaajs un sadists. Pretii naak skaista sieviete. Izvarotaajs saka: "Eh, ka vareetu vinju dabuut gar zemi!". Sadists piebalso: "Un tad pa purnu, un tad pa purnu..."

Atnāk mužiks pie ārsta. Novelk bikses, a tur centimetru garsh... Ārsts. - Zhaluitjes? Mužiks - Njet hvastajusj!?

Mātei bija divas meitas. Viena meita atsitās mātē, bet otra vienkārši pret izlietni!

Skolotāja prasa Jānītim""Cik tev gadu" -Nezinu -Cik pasaulē zvaigzņu -nezinu -Kur tavs tēvs strādā -nezinu Kur tavs tēvs pakar drēbes -nezinu Cik tev gadu -nezinu Jānīts aiziet mājās un prasa tētim"Cik pasaulē zvaigžņu -milions -Kur tu strādā -policijā -Kur tu pakar drēbes? -uz pakaramā Cik tev gadu? 9 Jānītis aiziet uz skolu un skolotāja prasa Jānītim Cik pasaulē zvaigžņu 9 Ciktev gadu milions kur tavs tevs kar drebes policijā kur tavs tēvs strādā uz pakaramā

Ja jūs runātu ātri teikumu tupi pele uz akmeņa, intresanti kas jums sanaktu? :)

Mazais Jānītis piejiet pie mamiņas un prasa:" Mammu vai zemene ir sarkana?" Māmiņa atbild: "Jā deliņ" Jānīts prasa: "Vai zemenei ir melnas pumpiņas?" Mamma atbild: " Nu dažreiz ir melnas pumpiņas" Jānītis prasa: "Bet mammu vai zemene māk lidot?" Māte atbild: "Dēliņ tu atkal apēdi bizbizmārīti!!!"

Krievijaa dziivojoshais japaanju emigrants, shoferis Jasuka Nakamaze.

Lidoju ar lidmašīnu - forši! Tas idiots mani tomer notrieca - stulbi. Izlecu ar izpletni - forši! Izpletnis neatvērās - stulbi. Kritu uz siena gubas - forši! Siena gubā dakšas - stulbi. Uz dakšām netrāpīju - forši! Uz siena arī - stulbi. Nonācu slimnīcā - forši! Visi kauli salauzti - stulbi. Ārsts saka, ka dzīvošu - forši! ...līdz trešdienai - stulbi!

- Mīl, nemīl, mīl, nemīl...
- Dakter, lieciet mierā manus zobus!

Vienā ciematā dzīvo dvīņu brāļi, vienlaicīgi vienam brālim nomirst sieva bet otram nozog divriteni...Mācītājs dodas izteikt līdzjūtību, bet sajauc mājas un dodas pie tā kam nozaga velosipēdu. Mācītājs saka: Izsaku dziļāko līdzjūtību sakarā ar zaudējumu Dvīņu brālis atbild: Nekas traks jau nav, priekša tukša, pakaļa izdragāta, atdevu bērniem spēlēties...

Kad es biju 7 gadus vecs, es sapņoju par to, lai visā pasaulē valdītu miers. Kad man bija 17, es sapņoju par mūžīgu mīlestību un skaistu princesi. Tagad man ir 35, un es kaut kā muļķīgi sapņoju tikai par naudu!

- lāču tēvs : Kas ir ēdis no manas bļodiņas ? - lāču dēls : Kas ir ēdis no manas bļodiņas ? - lāču māte :beidziet ērmoties biezputra vēl nemaz nav izvārīta

Skolotāja prasa Jānītim""Cik tev gadu" -Nezinu -Cik pasaulē zvaigzņu -nezinu -Kur tavs tēvs strādā -nezinu Kur tavs tēvs pakar drēbes -nezinu Cik tev gadu -nezinu Jānīts aiziet mājās un prasa tētim"Cik pasaulē zvaigžņu -milions -Kur tu strādā -policijā -Kur tu pakar drēbes? -uz pakaramā Cik tev gadu? 9 Jānītis aiziet uz skolu un skolotāja prasa Jānītim Cik pasaulē zvaigžņu 9 Ciktev gadu milions kur tavs tevs kar drebes policijā kur tavs tēvs strādā uz pakaramā

Vīrieši kā Bluetooth, tuvumā sakari labi, attālinies - sāk meklēt citu ierīci. Sievietes ir kā WiFi, redz visus,bet pieslēdzas pie stiprākā.

Īstam vīrietim ir divas galvas: ar vienu viņš domā, otra ir uz pleciem.

Tu runā tā, it kā Tev būtu rezerves žoklis! :D

No rīta, apmeklējot tualeti, es pamanīju, ka tualetes poda vāks ir pacelts. Tā sākās jauna ēra manā dzīvē. Mājās apmeties vīrietis. Katru dienu kāpa manam mincim uz astes, taisnojoties, ka netīšām. Mācīja mani orientēties pēc zvaigznēm. Un nez kāpēc uzdāvināja man piepūšamo gumijas laivu. Viņš modināja mani naktīs ar skūpstiem, nošķaidīja vannas istabā spoguli ar zobupastu un ziemā dāvināja zemenes. Īsāk sakot, bija neatvairāms. Manā mājā parādījās mūzikas centrs un hanteles. Mūzika skanēja no rīta blīdz vakaram. Hanteles gulēja zem gultas bezdarbībā. Sūcot paklāju, man katru breizi tās nācās pārstumdīt no viena kakta uz citu. Viesi vienmēr aiz tām klupa un krita. Kaimiņiene teica, ka tie dzelži maitā viesistabas estētisko izskatu. Neizturējusi es piedāvāju tās aizvākt uz pieliekamo. Mīļotais iedegās niknumā un atgādināja, ka vesels gars mājo tikai veselā miesā. Un izrādījās, ka viņš jau ir noskatījis svaru stieni sporta preču veikalā. “Muskuļi ir jātrenē,” viņš teica. Toties man tagad vienmēr pa ķērienam bija skūšanās putas. Un galvenais, es pilntiesīgi varēju piedalīties draudzeņu sarunā “Bet manējais vakar”: a) līdz rītam spēlēja kompjūterspēles, b) visu dienu nogulēja zem mašīnas, c) apēda nedēļas kotlešu krājumus, d) sasita tasīti un apmainīja izdegušu lampiņu, e) atkal smēķēja tualetē, f) teica, ka seriāli notrulina, g) visu vakaru skatījās boksu, h) noslēpa manu telefonu grāmatiņu, i) ir draņķis un asinssūcējs. Īsāk sakot, kopdzīve ar vīrieti atnesa man kaudzi atklājumu. Patīkamus un ne pārāk. * Pirmais atklājums: viņš ir. * Otrais atklājums: viņš vienmēr grib ēst! Kafija un mandarīns brokastīs viņu neapmierināja. Mājās parādījās manis neieredzēti produkti: sviests, speķis, cukurs, šņabis, makaroni. Majonēzes reitings uzlēca līdz debesīm. Sieviešu žurnālos es sāku pievērst uzmanību kulinārijas receptēm. Bet mūžīgais jautājams “Ko pagatavot vakariņās?” mani satrieca vairāk par “būt vai nebūt”. Es no niknuma kvēloju. Es bez pārtraukuma kaut ko cepu, vārīju, rīvēju un garšoju. Es pieņēmos svarā par trīs kilogramiem. Mīļotais vienmēr bija gatavs kaut ko apēst. Kad viņš ar frāzi: "Vai mums ir kas garšīgs?" skatījās ledusskapī 10 minūtes pēc pusdienām, man viņam gribējās iespert. Un aizcirst durvis. Es sapņoju, lai veikalu plauktos parādītos produkti ar uzrakstu: "Vīriešu ēdiens. 10 kg." Nopirki, un diena brīva. * Trešais atklājums: viņš slēpa zeķes. Ceru, ka ne no manis. Nē, nu tas, ka viņš tās valkāja, protams, man nebija noslēpums. Manu acu priekšā viņš nelietoja autus un nestaigāja basām kājām. Viņš izmantoja pēdējos civilizācijas sasniegumus tekstilrūpniecībā, bet… atnācis no darba, viņš pirmām kārtām atrada klusāku vietiņu un tur, kā tāds kāmītis, pirms tam satinis mazā kamolītī, paslēpa zeķes. Un nekāda iespaidošana nelīdzēja, lai šie “pierādījumi” tiktu nogādāti vismaz līdz vannasistabai. Ar maniakālu stūrgalvību mans mīļais glabāja zeķes zem dīvāna, zem krēsla un, liekas, bija gatavs noplēst grīdas līstes, lai tikai tur varētu noglabāt savus dārgumus. * Ceturtais atklājums: viņš rakstīja testamentu katru reizi, kad viņam sāpēja zobs vai sākās iesnas. Viņš stenēja, uhināja un īdēja kā ievainots bizonis. Pēc vārda “poliklīnika” izdzirdēšanās viņam sākās smakšanas lēkmes un viņš klauvēja pie manas žēlsirdības, lūdzot viņu piebeigt lai tikai izbēgtu necilvēciskām mokām. Turot mani pie rokas, viņš cēlsirdīgi deva padomu pirms pārdošanas pārkrāsot veco opeli. Un, kā jau īsts vīrietis, aizturot raudas pirms nāves, šķīrās no sev sirdij tik mīļām lietām: mūzikas diskiem, mobilā telefona un avīzes “Sports”. * Piektais atklājums: viņš prata klusēt. Viņš spēja veselu vakaru nosēdēt, blenžot televizora ekrānā un neizdvest ne vārda. Ja viņam dotu vaļu – viņš, cilvēks, kurš zināja divas valodas un kuram bija augstākā izglītība, iegrožotu saziņu ar mani trīs frāzēs: a) “labrīt, dārgā”, b) “kas mums ir vakariņās, mīļā”, c) “nāc pie manis…” Taisnības labad gan jāpiebilst, ka viņa sarunas ar māti un saviem paziņām arī neizcēlās ar īpašu daiļrunību. Bet viņa attiecības ar labāko draugu balstījās uz kopīgu futbola spēļu skatīšanos un iespaidīgu komentāru birdināšanu: - Piespēli, padod piespēli, es teicu! - Nu mēsluvabole. - Andri, padod alu… * Sestais atklājums: spējot dienām klusēt, viņš necieta klusumu. Šo paradoksu es tā arī nespēju saprast. Nepietiek ar to, ka muzikālajam centram viņš pieskārās biežāk nekā man, viņš nekad neatrāvās no televizora, pārslēdzot kanālus gaismas ātrumā. No sākuma līdz beigām mans mīļais skatījās tikai ziņas un sporta pārraides. Visu pārējo laiku viņš spaidīja pulti. Bildītes uz ekrāna zibsnīja kā mežonīgā kaleidoskopā. Man no tā reiba galva. Un nedod dievs nejauši nostāties uz līnijas starp viņu un televizoru. Momentā sekoja ass, diplomātisks demaršs: “Paej nost no ekrāna!” * Septītais atklājums: viņš greizsirdīgi sargāja savu teritoriju. Viņa īpašumā skaitījās: a) vieta pie galda, b) mīļākais krēsls. Pat viesi nedrīkstēja sēdēt uz viņa ķeblīša virtuvē. Un nabaga kaķis kā lode izlidoja no mīkstā krēsla, tikai izdzirdot pazīstamos smagos soļus. Es robežas nepārkāpu. Sievišķīgā intuīcija man teica priekšā, ka labāk netīkot uz vīrieša troni, viņa svēto krūzīti un majestātiskajām čībām. Turpretī var paslēpt nīstās hanteles vai pat nodot tās metāllūžņos – mans dārgais sportists vērtīgo mantu zudumu diez vai pamanītu. * Astotais atklājums: uzraudzība un kontrole. * Ar ko tu runāji pa telefonu? * Kas ir tas briļļainais tips fotogrāfijā? * Kur biji no četriem līdz pieciem? * No kurienes tev šie auskari? Atbildes: ar draudzeni; mans brālis; frizētavā; tu uzdāvināji. * Devītais atklājums: es vairs nevarēju stundām gulēt aromātiskajās vannās. Mans deviņdesmitkilogramīgais zaķītis par katru cenu centās iekļūt telpā. Te viņam steidzami bija nepieciešama zobu suka. Te asa vajadzība apskatīt jau divus mēnešus pilošo krānu. Te interesēja, vai viņš ievietosies vienā vannā kopā ar mani un cik daudz ūdens izspiedīs Arhimēda likums. Te viņam pēkšņi bija kļuvis skumīgi vienam un viņš dīdijās gar durvīm, klauvējot pie manas sirdsapziņas: “Es ciešu no saskarsmes trūkuma!” Taču man atlika tikai iziet, kā cietušais tūlīt atgriezās savā krēslā. “Ei, un kā tad ar Arhimēda likumu?” jautāju. “Ieiešu dušā,” attrauca mīļais un iebadīja degunu avīzē. * Desmitais atklājums: viņam auga bārda. Auga, protams, arī līdz tam laikam kad sākām dzīvot kopā. Taču agrāk uz randiņiem viņš nāca gludi skuvies. Tagad redzēju viņu gandrīz cauru diennakti… Man sāka lobīties āda uz sejas. * Vienpadsmitais atklājums. Viņš neatcerējās mūsu svētku datumus!!! Nemaz. Amnēzija. Izlases veida zudumi atmiņā. Viņš atcerējās Bastīlijas ieņemšanu, auto tehniskās apskates dienu. Un dienu, kad viņu iesauca armijā. Taču mana dzimšanas diena nu nekādi nespēja nostiprināties nevienā no divām viņa puslodēm. Kaut gan, es domāju, viņš palaistu garām arī Jauno gadu, ja nebūtu vispārīgās ažiotāžas masu saziņas līdzekļos. Un uz ielas. “Uz ielām parādījušās tantes ar eglītēm. Laiks pirkt šampanieti,” tika dziļdomīgi secināts. * Divpadsmitais atklājums: viņš izrādījās briesmīgi nepraktisks. Viņš nemācēja plānot mūsu budžetu. Aizejot pēc pārtikas, viņš atnesa piecas pudeles alus, čipsu paku un saldējumu. Kautrējās ņemt atlikumu. Tirgū nemācēja kaulēties. Pirka visu, ko iesmērēja tirgus sievas. Un vienreiz kartupeļu vietā atnesa rozes. Es tikai nopūtos. “Es tevi mīlu,” teica viņš, sniedzot ziedus. * Divpadsmitais ar pusi atklājums: viņš mani mīl.

- Dakter, man vajag jaunu pakaļu!!! - Nūū...kas ta vecajai vainas - Bet, dakter, vecā tak ir CAURA!!!

Rīts, vīrietis kā vienmēr noguļ darbu, zvana telefons - priekšnieks: - " Labrīt, Tu guli?"jautā priekšnieks - " Ne-e" atbild guļava - " Tu jau brauc?" - " Mhm" - "cikos tu būsi?" jautā priekšnieks - "Mhm" ....

Jāanītim skolā uzdod mājas darbu: sacerēt dzejolīti...Nu labi Jānītis saka Jānītis pieiet pie mammas un prasa lai pasaka priekšā mamma cep zivis un saka siļķe kažokā siļķe kažokā.... Jānīts aiziet pie tēta viņš runā pa telefonu un saka učene iR stūlba Jānītis aiziet pie brāļāa viņš spēlējaās un saka es esmu supermens jānītis aiziet pie māsas un viņa skatās TV un tur saka o beibe nedari tā.. Jānītis aiziet uz skolu un skolotāja prasa kāds ir tavs dzjolītis?? Siļķe kažokā siļkē kažokā skolotāja vaicā ko tas nozīmē Učene ir stūļba učene ir stūlba Skolotāja: Kas tu tāds esi ka tā runā Es esmu supermens es esmu supermens Skolotāja: tu iesi pie direktora O beibe nedari tā.... ;D ;D ;D :D

Atceros pirmo iepazīšanos ar prezervatīviem, man laikam bija kādi 17 gadi.
Es iegāju aptiekā, lai nopirktu paciņu ar prezervatīviem. Otrpus letei stāvēja ļoti skaista pārdevēja un viņa varēja pēc manas sejas izteiksmes pateikt, ka es tos pērku pirmo reizi.
Viņa pasniedza man paciņu un vaicāja vai es zinu kā tos lietot. Godīgi atbildēju : "Nē, šī būs mana pirmā reize.""
Viņa atvēra vienu prezervatīva paciņu, atritināja vaļā prezervatīvu un uzslidināja to uz sava īkšķa. Viņa pabrīdināja, ka tam ir noteikti jābūt cieši apkārt un ka tas nedrīkst slīdēt nost. Laikam jau es tāpat izskatījos ļoti apmulsis. Viņa paskatījās apkārt un tur neviena nebija.
"Uzgaidi lūdzu", viņa teica un aizgāja aizslēgt aptiekas durvis.
Viņa paņēma mani aiz rokas un aizveda uz telpu aiz letes. Skatījos, kā uz grīdas nokrīt gan viņas blūzīte, gan arī krūšturis.
"Vai es Tevi uzbudinu?" viņa vaicāja.
Es biju tik apmulsis, ka spēju vien kautrīgi pamāt ar galvu. Tad viņa pateica, ka ir laiks iemācīties uzlikt prezervatīvu.
Kamēr es pūlējos uzlikt to, viņa jau bija novilkusi savus svārkus un nosēdusies uz galda.
"Nāc nu šurp", viņa teica, ""mums nav daudz laika."
Es piegāju viņai tuvāk un tas notika. Tajā brīdī es jutos vienkārši neaprakstāmi labi un tāpēc arī pēc pāris minūtēm es jau beidzu.
Viņa paskatījās uz mani mazliet dīvaini un teica, "Vai Tu biji uzlicis prezervatīvu?"
Es atbildēju, "Protams." Un tad es pacēlu savu īkšķi, gluži kā rādot, ka viss ir kārtībā un uz tā bija prezervatīvs.
Viņa noģība.

Mammm, tēis pakārās!!!!! Māte izmisumā:kur, kur??? Dēls:April, april, tētis pakārās bēniņos!!!