Sieva lepni paziņo vīram:
- Beidzot es esmu iemācījusi kaķi nokārtoties uz avīzēm!
Vīrs:
- Labāk būtu iemācījusi pagaidīt, kamēr es tās izlasu!
Kas ir mirklis un mūžība?
Mirklis ir laika sprīdis, kas paiet no tā brīža, kad luksoforā ir iedegusies zaļā gaisma, līdz brīdim, kad šoferis mašīnā aiz tevis sāk signalizēt.
Mūžība ir laiks, kas paiet no brīža, kad luksoforā ir iedegusies zaļā gaisma, līdz brīdim, kad beidzot braukt sāk idiots mašīnā, kura atrodas pirms tavējās. :)
18 blondīnes stāv pie bāra, bet tur rakstīts - Ieeja no 19...
- Kakoj teļefon firmi Prelosers?
Operatoram bija nepieciešamas kādas piecas minūtes, lai atpazītu firmu Preiļu siers.
- Paldies, es apmierināšos ar šo informāciju, teica laimīgais klients.
Satikušies divi draugi.
- Es sievasmātei dzimšanas dienā uzdāvināju veļasmašīnu un centrifūgu!
- Oho, tad jau iztērēji kaudzi naudas.
- Nē, iztērēju piecus euro.
- Kas tad tā par tehniku?!
- Bļoda un dvielis.
Hakeris, kurš pārkvalificējies par mācītāju, atlaiž grēkus (pilnīgā pālī):
Lai tev palīdz F1 un sargā F2! Svētā Ctrl, Alt un Delete vārdā, ENTER!
Jautājums: Kurš radījums diennakts laikā maina savu svaru no 300 kilogramiem līdz pat 30 gramiem?
Atbilde: Vīrs.
Jautājums: Kāpēc?
Atbilde: Agrs rīts. Sieva sauc vīram: Celies, begemot!
Pusdienas laiks. Sieva atnes vīram zupas šķīvi, uzmet uz galda un noburkšķ: Rij, suns tāds!
Vakars. Sieva taisās uz gultu un aicina vīru: Manu pelēn, nāc pie manis!
Blondīne piedalās konkursā, kura galvenā balva 1mlj. dolāru! Viņai tiek uzdoti šādi jautājumi:
1) Cik ilgi norisinājās simtgadu garš:
a) 116
b) 99
c) 100
d) 150.
Blondīne izlaiž jautājumu.
2) Kurā valstī izgudroja panamas?
a) Brazīlija
b) Čīle
c) Panama
d) Ekvadora
Blondīne lūdz palīdzību universitātes studentiem.
Kurā mēnesī tiek atzīmēta Oktobra revolūcija?
a) Janvāris
b) Septembris
c) Oktobris
d) Novembris
Blondīne lūdz zāles palīdzību.
4) Kā sauc karali Georgu sesto?
a) Alberts
b) Georgs
c) Manuels
Blondīne izvelk zīlēšanas kārtis.
5) No kāda dzīvnieka radies nosaukums Kanāriju salas?
a) Kanārijputniņš
b) Ķengurs
c) Ronis
d) Žurka
Blondīne pamet spēli.
Ja tu sevi uzskati par gudru un pasmējies par blondīni, tad paskaties pareizās atbildes:
1) Simtgadu karš ilga 116 gadus no 1337 līdz 1453 gadam.
2) Panamas izgudroja Ekvadorā.
3) Oktobra revolūcija tiek atzīmēta Novembrī.
4) Karaļa Georga vārds - Alberts. Viņš to nomainīja 1936. gadā.
5) Kanāriju salu nosaukums radies no roņa. Salas latīniskais nosaukums ir Insukaria Canaria, kas nozīmē Roņu sala.
Sarunājas divi ilgi neredzējušies paziņas.
- ...un kā tad tev personīgajā dzīvē...? Viss kārtībā?
- Jā, viss ir absolūtā kārtībā!
- Sieva, bērni...
- Tu ko?! Es taču teicu, ka viss ir kārtībā – ne sievas, ne bērnu!
Ienāk vīrietis pie ārsta:
-Dakter, mēs esam klāt!
-Kas - jūs?
-Es un cērmes!
Šefs darbinieku sapulcē iepazīstina jauniņo ar iekšējās kārtības noteikumiem:
Tātad:
* pirmdiena, kā zināms ir pirmā darba diena - svinam jaunas darba nedēļas iestāšanos;
* otrdiena pēc pirmdienas ir grūta diena, atpūšamies, gatavojamies darbam;
* trešdien līdz pusdienām strādājam, pēc tam gatavojamies atzīmēt nedēļas vidus iestāšanos;
* ceturtdiena - svētki. Nedēļas pats viducītis ir klāt;
* piektdiena - sākam gatavoties nedēļas nogales svinībām, kā nekā brīvdienas paliek brīvdienas;
* sestdiena un svētdiena - no Comments.
Balss no zāles: Nu šef! Kad beigsies tā nenormālā vergošana pa trešdienām?
Kā tiek likti eksāmeni?
Pirmais kurss: pasniedzējs, nodūris galvu, sēž pie galda, visi špiko.
Pasniedzējs paceļ galvu, visi raksta paši.
Trešais kurss: pasniedzējs, nodūris galvu, sēž pie galda, visi špiko.
Pasniedzējs paceļ galvu, visi turpina špikot. Pasniedzējs ieklepojas, visi raksta paši.
Piektais kurss: pasniedzējs, nodūris galvu, sēž pie galda, visi špiko.
Pasniedzējs paceļ galvu, visi turpina špikot. Kursa vecākais noklepojas, pasniedzējs nodur galvu.
Lidoju ar lidmašīnu - forši!
Tas idiots mani tomēr notrieca - stulbi.
Izlecu ar izpletni - forši!
Izpletnis neatvērās - stulbi.
Kritu uz siena gubas - forši!
Siena gubā dakšas - stulbi.
Uz dakšām netrāpīju - forši!
Uz siena arī - stulbi.
Nonācu slimnīcā - forši!
Visi kauli salauzti - stulbi.
Ārsts saka, ka dzīvošu - forši!
...līdz trešdienai - stulbi!
Armijas pilsētiņas restorānā satiekas majore un jauns seržants. Seržants dzer skotu viskiju, bet majorei tik tikko pietiek naudas lētam vīnam.
- Kā gan tas sanāk, seržant, - viņa to uzrunā, - jums vienmēr ir nauda, bet es no sava vīra nekad lieku santīmu nevaru izmānīt?
- Es jūs pamācīšu, - seržants saka, - atnākot mājās, apskaujiet viņu, noskūpstiet cieši un gan viņš jums naudu iedos.
Majore atnāk mājās, apskauj vīru un noskūpsta. Vīrs samiegojies jautā:
- Nu ko, seržant, atkal nauda beigusies?
- Mammu, mammu! Man jau ir 16 gadu, bet Tu man neļauj valkāt garās zeķes ar zeķturi, krāsot lūpas, nēsāt krūšturi, lakot nagus un satikties ar puišiem.
- Nu, nevajag, JURI!
Pēc kaislīgi pavadītas nakts meitene ar puisi guļ gultā.
Meitene skatās griestos un domā: Mīl vai nemīl?
Pēc kaislīgi pavadītas nakts gultā guļ saderinātie.
Līgava skatās griestos un domā: Precēs vai neprecēs?
Pēc pavadītas nakts gultā guļ sieva un vīrs.
Sieva skatās griestos un domā: Balsināt vai nebalsināt?
Kādu dienu satiekas divi draugi, viens resns, otrs tievs. Resnais saka: Paskatoties uz tevi var padomāt, ka valstī ir bads! Tievais resnajam: Jā! Un izskatās tu pie tā esi vainīgs.
Zaķītis iekāpj tramvajā, pienāk kontrolieris un prasa biļeti.
Zaķīts saka: - Nedošu.
Kontrolieris: - Jūs slims esat?
Zaķis: - Un jūs būtu ārsts?
Kontrolieris: -Jums laikam visi nav mājās?
Zaķītis: - Un jūs ciemos gribat nākt?
Atbilde uz jautājumu.
- Kā šogad nolīgoji?
- Dzīvs!
Divi eskimosi pastaigājas pa mežu. Viens ved ledusskapi, otrs viņu ved uz savu iglu. Tad viens prasa: Kur tad ir tā tava igla? Nezinu. Atceros tik to, ka atstāju tajā ieslēgtu gludekli. Bet kādeļ tev ledusskapi, ja ārā ir -50 gradi? Vot, lai bērniņi pasildās.
Satiekas krievs, anglis un itālietis. Visi sāk lielīties kā nogalinājuši savas sievasmātes:
Anglis: Es savai sievas mātei rīta tējā ielēju indi un experti secināja ka viņa mirusi no infarkta!
Itālis: Bet es savai sievas matei nopirku Ferrari un salauzu tam bremzes, un viņa nositās!
Krievs: Toties es aizgāju uz aptieku un nopirku daudz aspirīna...
Anglis: nu un!?
Krievs: Ko nu un, es no tiem aspirīniem uztaisiju vienu lielu ASPIRĪNU!
Itālis: NU UN!?
Krievs: KO NU UN!, es to tableti noliku virtuvē uz galda,
un kad sievas māte ienāk virtuvē un ierauga lielo tableti un saka:
Vai cik liels Aspirīns!,
bet es tai pielavos no aizmugures un
ar CIRVI, UN AR CIRVI, UN AR CIRVI!!!!
Vinnijs Pūks griež matus Sivēnam.
Vinnijs Pūks iesaucas: Tev ausis vajaga????
Sivēns: Jā, jā protams!!!
Pūks: Še ņem, ja jau vajag. =)
Tēvs saka Jānītim:
-Kaunēties tev vajadzētu! Otro gadu sēdēt vienā un tajā pašā klasē!
Jānītis atbild:
-Kas tur ko kaunēties? Mans skolotājs, piemēram jau desmito gadu sēž vienā un tajā pašā klasē!
- Kāpēc Jūs iesitāt sievai ar āmuru pa galvu?
- Katrs pats savas laimes kalējs.
Kāpēc blondīnes zibens laikā stāv pie loga un pozē?
Tāpēc, ka viņas domā, ka viņas fotografē... :D
No rīta, apmeklējot tualeti, es pamanīju, ka tualetes poda vāks ir pacelts. Tā sākās jauna ēra manā dzīvē. Mājās apmeties vīrietis. Katru dienu kāpa manam mincim uz astes, taisnojoties, ka netīšām. Mācīja mani orientēties pēc zvaigznēm. Un nez kāpēc uzdāvināja man piepūšamo gumijas laivu. Viņš modināja mani naktīs ar skūpstiem, nošķaidīja vannas istabā spoguli ar zobupastu un ziemā dāvināja zemenes. Īsāk sakot, bija neatvairāms. Manā mājā parādījās mūzikas centrs un hanteles. Mūzika skanēja no rīta blīdz vakaram. Hanteles gulēja zem gultas bezdarbībā. Sūcot paklāju, man katru reizi tās nācās pārstumt tās no viena kakta uz citu. Viesi vienmēr aiz tām klupa un krita. Kaimiņiene teica, ka tie dzelži maitā viesistabas estētisko izskatu. Neizturējusi es piedāvāju tās aizvākt uz pieliekamo. Mīļotais iedegās niknumā un atgādināja, ka vesels gars mājo tikai veselā miesā. Un izrādījās, ka viņš jau ir noskatījis svaru stieni sporta preču veikalā. Muskuļi ir jātrenē, viņš teica. Toties man tagad vienmēr pa ķērienam bija skūšanās putas. Un galvenais, es pilntiesīgi varēju piedalīties draudzeņu sarunā - Bet manējais vakar:
a) līdz rītam spēlēja kompjūterspēles,
b) visu dienu nogulēja zem mašīnas,
c) apēda nedēļas kotlešu krājumus,
d) sasita tasīti un apmainīja izdegušu lampiņu,
e) atkal smēķēja tualetē,
f) teica, ka seriāli notrulina,
g) visu vakaru skatījās boksu,
h) noslēpa manu telefonu grāmatiņu,
i) ir draņķis un asinssūcējs.
Īsāk sakot, kopdzīve ar vīrieti atnesa man kaudzi atklājumu. Patīkamus un ne pārāk.
* Pirmais atklājums: viņš ir.
* Otrais atklājums: viņš vienmēr grib ēst! Kafija un mandarīns brokastīs viņu neapmierināja. Mājās parādījās manis neieredzēti produkti: sviests, speķis, cukurs, šņabis, makaroni. Majonēzes reitings uzlēca līdz debesīm. Sieviešu žurnālos es sāku pievērst uzmanību kulinārijas receptēm. Bet mūžīgais jautājams - Ko pagatavot vakariņās? mani satrieca vairāk par - Būt vai nebūt. Es no niknuma kvēloju. Es bez pārtraukuma kaut ko cepu, vārīju, rīvēju un garšoju. Es pieņēmos svarā par trīs kilogramiem. Mīļotais vienmēr bija gatavs kaut ko apēst. Kad viņš ar frāzi: Vai mums ir kas garšīgs? skatījās ledusskapī 10 minūtes pēc pusdienām, man viņam gribējās iespert un aizcirst durvis. Es sapņoju, lai veikalu plauktos parādītos produkti ar uzrakstu - Vīriešu ēdiens, 10 kg. Nopirki, un diena brīva.
* Trešais atklājums: viņš slēpa zeķes. Ceru, ka ne no manis. Nē, nu tas, ka viņš tās valkāja, protams, man nebija noslēpums. Manu acu priekšā viņš nelietoja autus un nestaigāja basām kājām. Viņš izmantoja pēdējos civilizācijas sasniegumus tekstilrūpniecībā, bet… atnācis no darba, viņš pirmām kārtām atrada klusāku vietiņu un tur, kā tāds kāmītis, pirms tam satinis mazā kamolītī, paslēpa zeķes. Un nekāda iespaidošana nelīdzēja, lai šie pierādījumi tiktu nogādāti vismaz līdz vannasistabai. Ar maniakālu stūrgalvību mans mīļais glabāja zeķes zem dīvāna, zem krēsla un, liekas, bija gatavs noplēst grīdas līstes, lai tikai tur varētu noglabāt savus dārgumus.
* Ceturtais atklājums: viņš rakstīja testamentu katru reizi, kad viņam sāpēja zobs vai sākās iesnas. Viņš stenēja, uhināja un īdēja kā ievainots bizonis. Pēc vārda poliklīnika izdzirdēšanās viņam sākās smakšanas lēkmes un viņš klauvēja pie manas žēlsirdības, lūdzot viņu piebeigt lai tikai izbēgtu no necilvēciskām mokām. Turot mani pie rokas, viņš cēlsirdīgi deva padomu pirms pārdošanas pārkrāsot veco opeli. Un, kā jau īsts vīrietis, aizturot raudas pirms nāves, šķīrās no sev sirdij tik mīļām lietām: mūzikas diskiem, mobilā telefona un avīzes Sports.
* Piektais atklājums: viņš prata klusēt. Viņš spēja veselu vakaru nosēdēt, blenžot televizora ekrānā un neizdvest ne vārda. Ja viņam dotu vaļu – viņš,
cilvēks, kurš zināja divas valodas un kuram bija augstākā izglītība, iegrožotu saziņu ar mani trīs frāzēs:
a) labrīt, dārgā,
b) kas mums ir vakariņās, mīļā,
c) nāc pie manis..
Taisnības labad gan jāpiebilst, ka viņa sarunas ar māti un saviem paziņām arī neizcēlās ar īpašu daiļrunību. Bet viņa attiecības ar labāko draugu
balstījās uz kopīgu futbola spēļu skatīšanos un iespaidīgu komentāru birdināšanu:
- Piespēli, padod piespēli, es teicu!
- Nu mēsluvabole.
- Andri, padod alu..
* Sestais atklājums: spējot dienām klusēt, viņš necieta klusumu. Šo paradoksu es tā arī nespēju saprast. Nepietiek ar to, ka muzikālajam centram viņš pieskārās biežāk nekā man, viņš nekad neatrāvās no televizora, pārslēdzot kanālus gaismas ātrumā. No sākuma līdz beigām mans mīļais skatījās tikai ziņas un sporta pārraides. Visu pārējo laiku viņš spaidīja pulti. Bildītes uz ekrāna zibsnīja kā mežonīgā kaleidoskopā. Man no tā reiba galva. Un nedod dievs nejauši nostāties uz līnijas starp viņu un televizoru. Momentā sekoja ass, diplomātisks demaršs: Paej nost no ekrāna!
* Septītais atklājums: viņš greizsirdīgi sargāja savu teritoriju. Viņa īpašumā skaitījās:
a) vieta pie galda,
b) mīļākais krēsls.
Pat viesi nedrīkstēja sēdēt uz viņa ķeblīša virtuvē. Un nabaga kaķis kā lode izlidoja no mīkstā krēsla, tikai izdzirdot pazīstamos smagos soļus. Es robežas nepārkāpu. Sievišķīgā intuīcija man teica priekšā, ka labāk netīkot uz vīrieša troni, viņa svēto krūzīti un majestātiskajām čībām. Turpretī var paslēpt nīstās hanteles vai pat nodot tās metāllūžņos – mans dārgais sportists vērtīgo mantu zudumu diez vai pamanītu.
* Astotais atklājums: uzraudzība un kontrole.
- Ar ko tu runāji pa telefonu?
- Kas ir tas briļļainais tips fotogrāfijā?
- Kur biji no četriem līdz pieciem?
- No kurienes tev šie auskari?
Atbildes:
- ar draudzeni;
- mans brālis;
- frizētavā;
- tu uzdāvināji.
* Devītais atklājums: es vairs nevarēju stundām gulēt aromātiskajās vannās.
Mans deviņdesmitkilogramīgais zaķītis par katru cenu centās iekļūt telpā. Te viņam steidzami bija nepieciešama zobu suka. Te asa vajadzība apskatīt jau divus mēnešus pilošo krānu. Te interesēja, vai viņš ievietosies vienā vannā kopā ar mani un cik daudz ūdens izspiedīs Arhimēda likums. Te viņam pēkšņi bija kļuvis skumīgi vienam un viņš dīdijās gar durvīm, klauvējot pie manas sirdsapziņas: Es ciešu no saskarsmes trūkuma! Taču man atlika tikai iziet, kā cietušais tūlīt atgriezās savā krēslā. Ei, un kā tad ar Arhimēda likumu? jautāju. Ieiešu dušā, - attrauca mīļais un iebadīja degunu avīzē.
* Desmitais atklājums: viņam auga bārda. Auga, protams, arī līdz tam laikam kad sākām dzīvot kopā. Taču agrāk uz randiņiem viņš nāca gludi skuvies. Tagad redzēju viņu gandrīz cauru diennakti… Man sāka lobīties āda uz sejas.
* Vienpadsmitais atklājums. Viņš neatcerējās mūsu svētku datumus! Nemaz. Amnēzija. Izlases veida zudumi atmiņā. Viņš atcerējās Bastīlijas ieņemšanu, auto tehniskās apskates dienu. Un dienu, kad viņu iesauca armijā. Taču mana dzimšanas diena nu nekādi nespēja nostiprināties nevienā no divām viņa puslodēm. Kaut gan, es domāju, viņš palaistu garām arī Jauno gadu, ja nebūtu vispārīgās ažiotāžas masu saziņas līdzekļos un uz ielām parādījušās tantes ar eglītēm.
* Divpadsmitais atklājums: viņš izrādījās briesmīgi nepraktisks. Viņš nemācēja plānot mūsu budžetu. Aizejot pēc pārtikas, viņš atnesa piecas pudeles alus, čipsu paku un saldējumu. Kautrējās ņemt atlikumu. Tirgū nemācēja kaulēties. Pirka visu, ko iesmērēja tirgus sievas. Un vienreiz kartupeļu vietā atnesa rozes. Es tikai nopūtos. Es tevi mīlu, teica viņš, sniedzot ziedus.
* Divpadsmitais ar pusi atklājums: viņš mani mīl.
Viens vidēja vecuma laulātais pāris no Dienvidu Karolīnas, ASV, ziemas vidū noilgojies pēc siltuma nolemj aizbraukt uz Floridu un apmesties tajā viesnīcā, kurā viņi ir pavadījuši laulības nakti pirms 20 gadiem. Vīrs devās uz turieni dienu agrāk.
Viesnīcas numurā viņš ieraudzīja datoru un nolēma aizsūtīt e-mailu sievai.
Diemžēl viņš kļūdījās vienā burtā. E-mails tika aizsūtīts atraitnei no Hjūstonas, kura tikko atgriezusies no bērēm un gribēja pārbaudīt, vai elektroniskajā pastkastītē nav gadījumā kādu līdzjūtības vēstuļu no draugiem un tuviniekiem.
Atraitnes dēls atrada viņu bezsamaņā pie datora un izlasīja sekojošo uz ekrāna:
Kam: Mana mīļā sieva
Temats: Esmu jau uz vietas
Zinu, ka esi pārsteigta saņemot ziņu no manis.
Tagad šeit ir pieejami datori un var sūtīt e-mailus tuviniekiem.
Tikko esmu norezervējis vietu.
Viss jau ir sagatavots uz tavu rītdienas ierašanos.
Priecājos par mūsu tikšanos.
Ceru, ka tavs ceļojums būs bez problēmām- tāpat kā manējais.
P.S. Šeit apakšā tiešām ir ļoti karsti.
Sirsnīgi sveicieni!
Dzīvoja reiz lācis Vimpis, kam bij liels un spalvains ... roka.
Baidījās tas no tā Eža, kam bij liela dziļa ... deguns.
Tad viņš uzdejoja Tutti frutti, jo lapsai bija lieli ... acis.
Kaķu patversmē nokļūst 3 kaķi - mācītāja kaķis, arhitekta kaķis un režisora kaķis. Visiem trim tiek iedotas bļodiņas ar kaķu barības granulām.
Mācītāja kaķis izgāž bļodiņas saturu uz grīdas, izkārto granulas krusta formā, lūdzas. Tad apēd granulas un apmierināts liekas gulēt.
Arhitekta kaķis izgāž bļodiņu uz grīdas, dažādi kārto granulas, maina vietām, projektē, pēc tam apēd un apmierināts liekas gulēt.
Režisora kaķis izgāž bļodiņu, ilgi un drūmi raugās, tad sāk ar bļodiņu izmisīgi tās dauzīt, saslauka sasmalcinātās granulas trīs celiņos, iešņauc
tos, izvaro abus pārējos kaķus, nogāžas uz grīdas un histēriski auro: - Johaidī, tādos apstākļos es nevaru strādāt!
- Es baidos, ka lēnām zaudēju savu sievu, - vīrietis žēlojas savam psihoterapeitam.
- Vai viņa no jums izvairās? – ārsts jautā.
- Nē, pilnīgi pretēji! Viņa mani sagaida, kad atgriežos no darba. Mani krekli vienmēr ir izmazgāti un izgludināti, viņa lieliski gatavo, māja vienmēr spīd un laistās. Viņa man pat atļauj skatīties tās televīzijas programmas, kuras es vēlos un nekad neatsaka manu seksuālo fantāziju piepildīšanu.
- Tad kur ir problēma?! – psihoterapeits ir neizpratnē.
- Varbūt, ka es esmu pārāk jūtīgs, - vīrietis turpina. – Taču vakaros, kad es liekos gulēt, un sieva domā, ka esmu aizmidzis, viņa bieži man ausī čukst: Ak, Dievs, kad tu beidzot nosprāgsi?!
