Divi veči satiekas.
Pirmais prasa: Ko tu nopirki sievai dzimšanas dienā?
Otrs: Kleitu un tualetes papīru.
Pirmais: Es saprotu kāpēc kleitu, bet kāpēc tualetes papīru?
Otrs: Nu.. ja nepatiks kleita, tad lai iet di***
Kā padarīt vīrieti laimīgu gultā?
Ienest guļamistabā televizoru.
Pie durvīm rej suns un vīrs, ko sievai laist iekšā?
Protams, suni, jo viņš beigs riet, kad būs ticis istabā.
Kāda ir atšķirība starp vīrieti un sievieti?
Sievietei vajag vienu vīrieti, kas apmierinātu visas viņas vēlmes, vīrietim vajag visas sievietes, kas apmierinātu vienu viņa vēlmi.
Kāpēc vīrieša locekļa galā ir caurums?
Lai skābeklis varētu piekļūt viņa smadzenēm.
Šefs darbinieku sapulcē iepazīstina jauniņo ar iekšējās kārtības noteikumiem:
Tātad:
* pirmdiena, kā zināms ir pirmā darba diena - svinam jaunas darba nedēļas iestāšanos;
* otrdiena pēc pirmdienas ir grūta diena, atpūšamies, gatavojamies darbam;
* trešdien līdz pusdienām strādājam, pēc tam gatavojamies atzīmēt nedēļas vidus iestāšanos;
* ceturtdiena - svētki. Nedēļas pats viducītis ir klāt;
* piektdiena - sākam gatavoties nedēļas nogales svinībām, kā nekā brīvdienas paliek brīvdienas;
* sestdiena un svētdiena - no Comments.
Balss no zāles: Nu šef! Kad beigsies tā nenormālā vergošana pa trešdienām?
No rīta, apmeklējot tualeti, es pamanīju, ka tualetes poda vāks ir pacelts. Tā sākās jauna ēra manā dzīvē. Mājās apmeties vīrietis. Katru dienu kāpa manam mincim uz astes, taisnojoties, ka netīšām. Mācīja mani orientēties pēc zvaigznēm. Un nez kāpēc uzdāvināja man piepūšamo gumijas laivu. Viņš modināja mani naktīs ar skūpstiem, nošķaidīja vannas istabā spoguli ar zobupastu un ziemā dāvināja zemenes. Īsāk sakot, bija neatvairāms. Manā mājā parādījās mūzikas centrs un hanteles. Mūzika skanēja no rīta blīdz vakaram. Hanteles gulēja zem gultas bezdarbībā. Sūcot paklāju, man katru reizi tās nācās pārstumt tās no viena kakta uz citu. Viesi vienmēr aiz tām klupa un krita. Kaimiņiene teica, ka tie dzelži maitā viesistabas estētisko izskatu. Neizturējusi es piedāvāju tās aizvākt uz pieliekamo. Mīļotais iedegās niknumā un atgādināja, ka vesels gars mājo tikai veselā miesā. Un izrādījās, ka viņš jau ir noskatījis svaru stieni sporta preču veikalā. Muskuļi ir jātrenē, viņš teica. Toties man tagad vienmēr pa ķērienam bija skūšanās putas. Un galvenais, es pilntiesīgi varēju piedalīties draudzeņu sarunā - Bet manējais vakar:
a) līdz rītam spēlēja kompjūterspēles,
b) visu dienu nogulēja zem mašīnas,
c) apēda nedēļas kotlešu krājumus,
d) sasita tasīti un apmainīja izdegušu lampiņu,
e) atkal smēķēja tualetē,
f) teica, ka seriāli notrulina,
g) visu vakaru skatījās boksu,
h) noslēpa manu telefonu grāmatiņu,
i) ir draņķis un asinssūcējs.
Īsāk sakot, kopdzīve ar vīrieti atnesa man kaudzi atklājumu. Patīkamus un ne pārāk.
* Pirmais atklājums: viņš ir.
* Otrais atklājums: viņš vienmēr grib ēst! Kafija un mandarīns brokastīs viņu neapmierināja. Mājās parādījās manis neieredzēti produkti: sviests, speķis, cukurs, šņabis, makaroni. Majonēzes reitings uzlēca līdz debesīm. Sieviešu žurnālos es sāku pievērst uzmanību kulinārijas receptēm. Bet mūžīgais jautājams - Ko pagatavot vakariņās? mani satrieca vairāk par - Būt vai nebūt. Es no niknuma kvēloju. Es bez pārtraukuma kaut ko cepu, vārīju, rīvēju un garšoju. Es pieņēmos svarā par trīs kilogramiem. Mīļotais vienmēr bija gatavs kaut ko apēst. Kad viņš ar frāzi: Vai mums ir kas garšīgs? skatījās ledusskapī 10 minūtes pēc pusdienām, man viņam gribējās iespert un aizcirst durvis. Es sapņoju, lai veikalu plauktos parādītos produkti ar uzrakstu - Vīriešu ēdiens, 10 kg. Nopirki, un diena brīva.
* Trešais atklājums: viņš slēpa zeķes. Ceru, ka ne no manis. Nē, nu tas, ka viņš tās valkāja, protams, man nebija noslēpums. Manu acu priekšā viņš nelietoja autus un nestaigāja basām kājām. Viņš izmantoja pēdējos civilizācijas sasniegumus tekstilrūpniecībā, bet… atnācis no darba, viņš pirmām kārtām atrada klusāku vietiņu un tur, kā tāds kāmītis, pirms tam satinis mazā kamolītī, paslēpa zeķes. Un nekāda iespaidošana nelīdzēja, lai šie pierādījumi tiktu nogādāti vismaz līdz vannasistabai. Ar maniakālu stūrgalvību mans mīļais glabāja zeķes zem dīvāna, zem krēsla un, liekas, bija gatavs noplēst grīdas līstes, lai tikai tur varētu noglabāt savus dārgumus.
* Ceturtais atklājums: viņš rakstīja testamentu katru reizi, kad viņam sāpēja zobs vai sākās iesnas. Viņš stenēja, uhināja un īdēja kā ievainots bizonis. Pēc vārda poliklīnika izdzirdēšanās viņam sākās smakšanas lēkmes un viņš klauvēja pie manas žēlsirdības, lūdzot viņu piebeigt lai tikai izbēgtu no necilvēciskām mokām. Turot mani pie rokas, viņš cēlsirdīgi deva padomu pirms pārdošanas pārkrāsot veco opeli. Un, kā jau īsts vīrietis, aizturot raudas pirms nāves, šķīrās no sev sirdij tik mīļām lietām: mūzikas diskiem, mobilā telefona un avīzes Sports.
* Piektais atklājums: viņš prata klusēt. Viņš spēja veselu vakaru nosēdēt, blenžot televizora ekrānā un neizdvest ne vārda. Ja viņam dotu vaļu – viņš,
cilvēks, kurš zināja divas valodas un kuram bija augstākā izglītība, iegrožotu saziņu ar mani trīs frāzēs:
a) labrīt, dārgā,
b) kas mums ir vakariņās, mīļā,
c) nāc pie manis..
Taisnības labad gan jāpiebilst, ka viņa sarunas ar māti un saviem paziņām arī neizcēlās ar īpašu daiļrunību. Bet viņa attiecības ar labāko draugu
balstījās uz kopīgu futbola spēļu skatīšanos un iespaidīgu komentāru birdināšanu:
- Piespēli, padod piespēli, es teicu!
- Nu mēsluvabole.
- Andri, padod alu..
* Sestais atklājums: spējot dienām klusēt, viņš necieta klusumu. Šo paradoksu es tā arī nespēju saprast. Nepietiek ar to, ka muzikālajam centram viņš pieskārās biežāk nekā man, viņš nekad neatrāvās no televizora, pārslēdzot kanālus gaismas ātrumā. No sākuma līdz beigām mans mīļais skatījās tikai ziņas un sporta pārraides. Visu pārējo laiku viņš spaidīja pulti. Bildītes uz ekrāna zibsnīja kā mežonīgā kaleidoskopā. Man no tā reiba galva. Un nedod dievs nejauši nostāties uz līnijas starp viņu un televizoru. Momentā sekoja ass, diplomātisks demaršs: Paej nost no ekrāna!
* Septītais atklājums: viņš greizsirdīgi sargāja savu teritoriju. Viņa īpašumā skaitījās:
a) vieta pie galda,
b) mīļākais krēsls.
Pat viesi nedrīkstēja sēdēt uz viņa ķeblīša virtuvē. Un nabaga kaķis kā lode izlidoja no mīkstā krēsla, tikai izdzirdot pazīstamos smagos soļus. Es robežas nepārkāpu. Sievišķīgā intuīcija man teica priekšā, ka labāk netīkot uz vīrieša troni, viņa svēto krūzīti un majestātiskajām čībām. Turpretī var paslēpt nīstās hanteles vai pat nodot tās metāllūžņos – mans dārgais sportists vērtīgo mantu zudumu diez vai pamanītu.
* Astotais atklājums: uzraudzība un kontrole.
- Ar ko tu runāji pa telefonu?
- Kas ir tas briļļainais tips fotogrāfijā?
- Kur biji no četriem līdz pieciem?
- No kurienes tev šie auskari?
Atbildes:
- ar draudzeni;
- mans brālis;
- frizētavā;
- tu uzdāvināji.
* Devītais atklājums: es vairs nevarēju stundām gulēt aromātiskajās vannās.
Mans deviņdesmitkilogramīgais zaķītis par katru cenu centās iekļūt telpā. Te viņam steidzami bija nepieciešama zobu suka. Te asa vajadzība apskatīt jau divus mēnešus pilošo krānu. Te interesēja, vai viņš ievietosies vienā vannā kopā ar mani un cik daudz ūdens izspiedīs Arhimēda likums. Te viņam pēkšņi bija kļuvis skumīgi vienam un viņš dīdijās gar durvīm, klauvējot pie manas sirdsapziņas: Es ciešu no saskarsmes trūkuma! Taču man atlika tikai iziet, kā cietušais tūlīt atgriezās savā krēslā. Ei, un kā tad ar Arhimēda likumu? jautāju. Ieiešu dušā, - attrauca mīļais un iebadīja degunu avīzē.
* Desmitais atklājums: viņam auga bārda. Auga, protams, arī līdz tam laikam kad sākām dzīvot kopā. Taču agrāk uz randiņiem viņš nāca gludi skuvies. Tagad redzēju viņu gandrīz cauru diennakti… Man sāka lobīties āda uz sejas.
* Vienpadsmitais atklājums. Viņš neatcerējās mūsu svētku datumus! Nemaz. Amnēzija. Izlases veida zudumi atmiņā. Viņš atcerējās Bastīlijas ieņemšanu, auto tehniskās apskates dienu. Un dienu, kad viņu iesauca armijā. Taču mana dzimšanas diena nu nekādi nespēja nostiprināties nevienā no divām viņa puslodēm. Kaut gan, es domāju, viņš palaistu garām arī Jauno gadu, ja nebūtu vispārīgās ažiotāžas masu saziņas līdzekļos un uz ielām parādījušās tantes ar eglītēm.
* Divpadsmitais atklājums: viņš izrādījās briesmīgi nepraktisks. Viņš nemācēja plānot mūsu budžetu. Aizejot pēc pārtikas, viņš atnesa piecas pudeles alus, čipsu paku un saldējumu. Kautrējās ņemt atlikumu. Tirgū nemācēja kaulēties. Pirka visu, ko iesmērēja tirgus sievas. Un vienreiz kartupeļu vietā atnesa rozes. Es tikai nopūtos. Es tevi mīlu, teica viņš, sniedzot ziedus.
* Divpadsmitais ar pusi atklājums: viņš mani mīl.
Satiekas krievs, anglis un itālietis. Visi sāk lielīties kā nogalinājuši savas sievasmātes:
Anglis: Es savai sievas mātei rīta tējā ielēju indi un experti secināja ka viņa mirusi no infarkta!
Itālis: Bet es savai sievas matei nopirku Ferrari un salauzu tam bremzes, un viņa nositās!
Krievs: Toties es aizgāju uz aptieku un nopirku daudz aspirīna...
Anglis: nu un!?
Krievs: Ko nu un, es no tiem aspirīniem uztaisiju vienu lielu ASPIRĪNU!
Itālis: NU UN!?
Krievs: KO NU UN!, es to tableti noliku virtuvē uz galda,
un kad sievas māte ienāk virtuvē un ierauga lielo tableti un saka:
Vai cik liels Aspirīns!,
bet es tai pielavos no aizmugures un
ar CIRVI, UN AR CIRVI, UN AR CIRVI!!!!
- Kāpēc Jūs iesitāt sievai ar āmuru pa galvu?
- Katrs pats savas laimes kalējs.
Ceļu policists:
-Iepūtiet trubiņā!
Automašīnas īpašnieks:
-Nevaru, jo slimoju ar astmu.
-Labi, tad veiksim asins analīzes.
-Arī nedrīkstu. Man ir asins nesarecēšana.
-Vismaz paiet pa to līniju varat?
-Nē, esmu dzēris.
Divas blondīnes mežā meklē Ziemassvētku eglīti.
Meklē vienu, divas, trīs, četras stundas, bet neatrod.
Tad viena blondīne beidzot sasparojas un saka:
- Apnicis meklēt. Varbūt ņemam neizrotātu?
Sieva vīram, agri no rīta: Celies, celies, modinātājs zvana.
Vīrs: Pasaki viņam, ka pārzvanīšu.
Jānītis ar Anniņu aprecas. Nu klāt ir kāzu nakts, bet viņi abi nevainīgi kā jēriņi! Tā abiem paliek garlaicīgi un Jānītis nolemj piezvanīt vecmāmiņai. J-"ome, ko lai mēs darām?". Vecmāmiņa, domājot, ka viņos pamodīsies dabiskie instinkti, iesaka izģērbt vienam otru. Tā notiek. Atkal zvans - jānītis izstāsta, ka abi jau vairāk nekā 30min. salstot. Vecmāmiņa saka, lai Jānītis iebāžot savo kustīgāko locekli, tur, kur Anniņa čurā. Jānītis pasakās vecmammai par padomu un noliek klausuli. Pēc 2h zvana Anniņa .
V- Pasauc Jānīti.
A- Nevaru
-kāpēc??
-Jānītis iebāzis kāju tualetes podā.. =)
Atziņas. Smadzeņu šūnas dzimst un atmirst, bet tauku šūnas dzīvo mūžīgi. Mans garastāvoklis ir vietā, kur mugura zaudē savu cienīgo nosaukumu. Līdz astoņu gadu vecumam es domāju, ka mani sauc Aizveries. Guļu - murgi rādās, pamostos, murgs guļ blakus. Ja blakus ir nokritis ābols, skrien prom. Ābele no ābola tālu nekrīt. Nestāsti citiem par savām problēmām - 20% tas neinteresē, pārējos iepriecina. Kad atdod sevi visu, uz tevi sāk skatīties kā uz tukšu vietu. Ja es saprastu tavus jokus, sen būtu no smiekliem nomiris. Dievs izdomāja miegu, sātans - modinātāju. Bezmaksas sieru dabū tikai otrā pele. Ko sēsi, to kaimiņš pievāks. Nemoki sevi - dzīve to izdarīs pati! Kaktuss ir dzīvē dziļi vīlies gurķis. Lidot ar lidmašīnu būtu pilnīgi droši, ja nebūtu zemes. Dzīve ir kā putns - aptaisa un aizlido. Dzīve ir kā sēdēšana pie interneta - jēgas nav, bet aiziet arī negribas.
-Tēt, kā jūs iepazināties ar mammu?
-Bija 17. jūnijs. Gaiša, saulaina diena.. nekas neliecināja par nelaimi..
Vīrs atnāk vēlā vakarā no darba un lūdz sievai: Lūdzu uzvāri man siltu tēju!
Sieva dusmīga atbild: Tēju taisi pats sev, un, ja kas, es šeit esmu BOSS!
Vīrs drūms aiziet gulēt. Agrā rītā, vīrs ceļ sievu, un lūdz šai, lai uztaisa sviestmaizi.
Sieva atbild: Taisi pats sev, es šeit esmu BOSS.
Vīrs dodas uz darbu neēdis. Vakarā atnācis vīrs lūdz sievai: Lūdzu uzvāri man siltu tēju!
Sieva atbild: Taisi vien pats, es šeit esmu BOSS! Vīram apnīk, vīrs iedod sievai purnā un aiziet gulēt.
No rīta, nezinis par sievu, aiziet uz darbu. Vīrs vakarā atnācis no darba un pie mājas durvīm satiek savas sievas darba kolēģi. Abi ieiet mājā.
Kolēģis jautā vīram: Kāpēc tava sieva guļ paklāja vidū? Vīrs atbild: Viņa tak ir BOSS, lai dara, ko grib!
Skolas direktors lūdz Jānītim 4. stāvā nokrāsot logus. Pēc pāris stundām Jānīitis ieiet direktora kabinetā un jautā:
- Sakiet vai rāmjus arī vajadzēs krāsot?
Distrofiķis slimnīcā: Māsiņ, māsiņ! pie manīm lien zirneklis... Māsiņ...māsiņ... nu uz kurieni tu mani tagad nes!
Zaķis ierauga vilku un sāk skaļi kliegt - VILKS!!!!! Bet vilks tā pavisam mierīgi atbild: Nekur nevilks, apēdīs tepat.
SMS apmaiņa.
- Sveiks, apsveicu pagājušajos svētkos! Audz liels un stiprs!
- Sveika un paldies! Kas tu esi?
- Ivar, kad tu beidzot iemācīsies no galvas manu telefona numuru? Anita.
- Anita, kad tu beidzot iemācīsies no galvas Ivara telefona numuru? Juris.
Pohains vīrs no rīta sēž virtuvē un burkšķ:
- Mīļā, šitā biezpienmaizīte tak nav garšīga un puto!
- Noliec muļķi trauku švammi un ej gulēt!
Uzņēmumā blonda sekretāre sarunājas pa telefonu ar sadarbības partneru pārstāvi.
- Atsūtiet mums invoisu, lūdzu! – viņš saka.
- Neko nedzirdu! – viņa atbild.
- Atsūtiet invoisu!
- Ko atsūtīt? Nesapratu!
- Invoisu, velns ir ārā! Saukšu pa burtiem: Inta, Nelda, Viktors, Ojārs, Inese, Sandis, Uģis!
- Hmm, bet kas īsti ir visi šie nosauktie cilvēki?
Čukča ieiet aptiekā un jautā:
- Vai jums skābais krējums ir?
- Nav, protams! – pārdevēja dusmīgi atbild.
- Un žāvēta desa?
- Arī nav.
- Un kūpināta zivs?
- Nav! Mēs tādas lietas aptiekā netirgojam!
- Tad jau slikti tirgojaties!
- Mēs slikti tirgojamies?! Ja vēlaties, varam samainīties vietām – paskatīšos, kā jums ies!
Čukča piekrīt un nostājas pārdevējas vietā, bet viņa aiziet letes pretējā pusē un jautā:
- Vai jums sarkanie ikri ir?
- Ir! – čukča atbild.
- Oho! Un melnie?
- Arī ir.
- Labi, tad man pa 100 gramiem no abiem!
- Bet kur ir recepte? – čukča viltīgi jautā.
Satikušies divi draugi.
- Es sievasmātei dzimšanas dienā uzdāvināju veļasmašīnu un centrifūgu!
- Oho, tad jau iztērēji kaudzi naudas.
- Nē, iztērēju piecus euro.
- Kas tad tā par tehniku?!
- Bļoda un dvielis.
Situācija visklasiskakā. Sieva gultā ar galīgi sagurušu mīļāko, pēkšņi ielaužas rupjais un nemīlētais vīrs.
- Dārgais, - sieva kliedz mīļākajam, - pierādi, ka tu esi īsts vīrietis!
- Kā, viņam arī?
Ir divu veidu strausi pelēkais un zilais. Pelēkais, kā jau parasts strauss, bāž galvu zemē, bet zilais to tik gaida.
Programmētājs tiek iesaukts armijā dienēt robežsardzes bataljonā. Kādu nakti stāv viņš postenī, un atskan soļi.
- Parole!
Klusums.
- Parole!!!
Klusums. Programmētājs noņem no pleca automātu.. atskan šāvieni..
- User Anonymous Access Denied!
Blondīne kārto braukšanas eksāmenu. Pēc pāris stundām viņa atgriežas mājās zilumos un skrambās. Tēvs jautā:
- Kā veicās?
- Nemaz nejautā! Jau pirmajā līkumā ietriecos kravas auto aizmugurē!
- Tad jau eksāmenu nenokārtoji?
- Vēl nezinu, instruktors neizdzīvoja.
Onkulītis nopērk kaziņu. Pirmajā vakarā izslauc 1 litriņu, otrajā-0.5 litru, trešajā-nemaz. Ko darīt, jāiet pie ārsta. Dakteris paskatās un atbild: Āzītis ir pamatīgi izmocīts, taču vēl dzīvos.
Pie programētāja notiek kodiens. Viņš pats galīgi piemeties sāk ārdīties - plēš traukus, dauza mēbeles. Viņaa sieva pieskrien klāt un ar mīklas rulli ievelk šim pa galvu, džeks bezsamaņā nokrīt uz grīdas. Viena sievas draudzene izbrīnījusies jautā: - Vai ar viņu viss būs kārtībā? S. - Jā, pārlādēsies un atkal būs normāls.
Dzīvoja reiz lācis Vimpis, kam bij liels un spalvains ... roka.
Baidījās tas no tā Eža, kam bij liela dziļa ... deguns.
Tad viņš uzdejoja Tutti frutti, jo lapsai bija lieli ... acis.
Skolotāja stundā liek bērniem izdomāt teikumus, lai tajos būtu - laikam jau, un - tāpēc, ka. Pirmā pabeidz Anniņa un skolotāja liek viņai nolasīt savus teikumus:
-laikam jau būs lietus, tapēc ka bezdelīgas zemu lido.
-labi Anniņ.
Nākošais paceļ roku Pēterītis:
-lūdzu Pēterīt, - saka skolotāja.
-vecmāmiņa paņēma avīzi un aizgāja uz tualeti..
-bet kur tad ir - laikam jau, un - tāpēc ka? - jautā skolotāja.
-laikam jau di*st, tapēc ka brilles uz galda palika. - atbild Pēterītis.
Kaķis piečurāja Kristapa gultu.
Kristaps nežēlīgi atriebās un piekakāja kaķa kastīti.
