Kalniņu pāris devies ceļojumā uz Kanāriju salām.Lidostā,neilgi pirms došānās uz lidmašīnu, Kalniņš skumīgi saka: -Es vēlos,kaut būtu paņēmis līdzi televizoru... Sieva: -Dulls esi,vai?!? -Redzi,dārgā,mūsu biļetes palika uz televizora...
Kādu dienu atnāk meitenīte mājas,un saka:Mammu Jānīts man iedēva 50 sant. lai es uzkāpju kokā! Mamma sak:Jānīts gribēja redzēt tavas apenītes. Nākamaja diena atnāk meitenīte mājas,un saka:Mammu Jānīts man iedēva Ls 5 lai es uskāpju kokā! Mamma sak:Jānīts gribēja redzēt tavas apenītes. Nākamajā diena atnāk meitenīte mājas,un saka:Mammu Jānīts iedēva Ls 50 lai es uzkāpju kokā! Mamma sak:Jānīts gribēja redzēt tavas apenītes. Nākamajā diena atnāk meitenītes mājas,un saka:Mammu Jānīts iedeva Ls 500 lai es uzkāpju kokā! Mamma sak:Jānīts gribēja redzēt tavas apenītes. Nākamajā diena atnāk meitenīte mājas,un saka:Mammu Jānīt iedēva Ls 1000 lai es uzkāpju kokā! Mamma sak:Jānīt gribēja redzēt tavas apenītes. Meitenīte sak:Šoreiz man nebija mugurā!:) Beigas!
Tirgū. - Vai jūs, lūdzu, varētu nosvērt šo pirkumu? - jautā pircējs pārdevējai. - Protams! Tieši kilograms. Bet kas tas ir? - Pusotrs kilograms gaļas, kuru pie jums nopirku tieši pirms desmit minūtēm!
Vecīts piedzēries atnāk mājās, iekrīt blakus večiņai gultā, apskauj viņas dupsi un saka: Man mīl veči, tu laikam drīz mirsi: deguntiņš iegrimis, vaidziņi piepampuši. Tik reti pūš un tik dikti smird.
Mammma iet mazgāties Jānits jauta mammai;Mammu es varu mazgaties ar tevi?Mamma adbild;Jā tikai neskaties zem udens!Jānits paskatas zem ūdens un jauta mammmai ;mammu kas tas ir? mammma adbild;Mērkaķīts!Tētis iet mazgāties Jānits jauta tetim ;teti es varu mazgaties ar tevi ? tetis adbild;Jā tikai neskaties zem ūdens Jānits paskatas zem ūdens un jauta tetim;kas tas ir?tetis adbild;bananiņš!mamma ar teti iet gulet janits jauta mammmai ;mammu es varu gulet ar jums mamma adbild; ja tikai neskaties zem segas janits paskatas zem segas un mammai prasa;kas tur notiek?mamma adbild mērkaķīts ed bananiņu!;D
Krievijaa dziivojoshais japaanju emigrants, shoferis Jasuka Nakamaze.
Kad pačurā, nekrati vairāk kā 2 reizes, savādāk tu jau spēlējies!
Slimnīcā ārsta kabinetā zvana telefons: - Labdien, vai dakteris Ozoliņš? - Klausos! - Sakiet, lūdzu, kā jūtas pacients Bērziņš? - Šobrīd vēl nav nācis pie samaņas... - Un kad viņa stāvoklis varētu uzlaboties? - Es domāju, ka varbūt nākošajā nedēļā... - Paldies! - Lūdzu! Bet kas interesējas? - Bērziņš. Šis ir vienīgais veids šajā nolādētajā slimnīcā, kā uzzināt, cik ilgi mani te vēl turēs!
Pārdodu grāmatu kā nopelnīt miljonu. Cena viens miljons.
Kādai gimenei bija kaķis ļoti vecs un slinks sieva saka:Ved to kaķi prom vīrs:aizved arī aizved aiz7 pilsetam kakis maja aizved aiz 7 valstim kakis maja virs zvana sievai un saka:kakis maja sieva saka:ja virs :iedot telefonu lai var paprasit atpakal celu!!:D
Blondīne kārto braukšanas eksāmenu. Pēc pāris stundām viņa atgriežas mājās zilumos un skrambās. Tēvs jautā: - Kā veicās? - Nemaz nejautā! Jau pirmajā līkumā ietriecos kravas auto aizmugurē! - Tad jau eksāmenu nenokārtoji? - Vēl nezinu, instruktors neizdzīvoja.
Vīrs jautā sievai: "Tu gribētu būt vīrietis? Sieva: "Nē, bet tu?"
Sarunājas divi biezie. 1. Vai nevari atrast savā firmā darbu manam dēlam? pie cita strādājot tomēr labāk naudas vērtību iepazīs. 2. Nav problēmu! Atnāks pāris reizes mēnesī uz sanāksmēm, pasnaudīs, kā vajag nobalsos un ap Ls 2500 saņems. 1.Bet es gribu lai viņs kaut ko dara un iemācās arī. 2. Nu tad uz darbu jānāk katru dienu uz pāris trim stundām un drusku jāsaprot ko paraksta. Tad gan alga būs tikai ap Ls 800. 1. Bet vai nevarētu tā, ka pamatīgi un atbildīgi strādā un riktīgi iemācās saprast naudas vērtību? 2. Var gan. Bet tad vajag lai būtu augstākā izglītība un arī zināšanas, svešvalodu un datorprasme, jāstrādā 8 un vairāk stundas. Lūk tiem darbiniekiem es maksāju ap Ls 200.
Kuņģa monologs Neliels stāsts par dažām dienām no sievietes kuņģa dzīves. Ko domā kuņģis, kad sieviete pirmo vai kārtējo reizi ir ķērusies klāt kādai no diētām. Pirmdiena Rīts. Tā...saģērbās, izgāja no mājas un panesās uz darbu. Bet kas brokastos? Kur ir mana putra? Vēl labāk, uzsmēķē! Es Tev parādīšu. Opā! Nu, ko? Slikti, ja? Nav ko smēķēt tukšā dūšā. Vispār, kas te notiek? Diena. Nu, viss skaidrs, sestdien viņai likās, ka ir parādījies celulīts un no pirmdienas mēs esam uz diētas. Velns parāvis! Bet man kāds vispār uzprasīja. Nu, nē! Ar mani tādi eksperimenti neies cauri. Ieslēdzam vidēja līmeņa rūkšanu. Paklau, mīlulīt, ar vienu kefīrīti Tu vari iet ieskrieties! Palielinām rūkšanu, pievienojot skaņas efektus. Vakars. Gribu ēst! Gribu rīt! Dod ēst! Pieprasu cūkgaļas karbonādi! Ēst!!! Nakts. Kaut kāds murgs, nevis gulēšana. Neaizvēršos, pati esi stulba – es esmu izsalcis. Gribu ēst, vai Tu saproti? Man par Tavu diētu ir nospļauties. Es gribu ēst. Ēst! Nu, nu, mēģini aizmigt! Tagad derētu ieēst frikadeļu zupiņu ar krējumu... Otrdiena Rīts. Tā! Turpinām mani mocīt, ko? Atkal esmu bez putras. Tavu kāposta lapiņu jau barības vads norija aiz bada, tā, ka man nekas nenonāca. Velns parāvis! Kāpēc tieši man gadījās tāda muļķe? Diena. Mani spēki tūlīt būs galā, sūtu impulsus smadzenēm, taču smadzenes šos impulsus pasūta trīs mājas tālāk. Velns parāvis! Ko, lai dara? Atkal kefīrs. Man riebjas kefīrs!!! Vakars. Ar pēdējiem spēkiem rūcu, cik vien spēju. Bet viņa nepievērš tam uzmanību, riebekle. Nakts. Cik garšīgi būtu jaunie kartupelīši ar krējumu vai arī sēnes, tās varētu apcept... Turpinu burkšķēt un rūkt. Trešdiena Rīts. Nedaudz pāri palikušas salātlapas – un kāpēc uz pasaules vispār aug tādi sūdi? Sāku jau aizmirst putras garšu – tas bija kaut kas maigs, silts. Turpinu rūkšanu. Diena. Urrā!!! Kefīrs! Kefīrs!!!. Stop, neņem nost, es gribu vēl kefīru! Kefīru! Vakars. No manis nekas nav palicis pāri. Apžēlojies par mani. Knapi pārstrādāju divus redīsus, sāku zaudēt kvalifikāciju. Nakts. Bija laiks, kad vakariņās bija zupa, tad vēl salāti un otrajā gaļa ar piedevām. Tie tik bija laiki! Ceturtdiena Rīts. Cerams, ka vismaz nesmēķēs. Piedod, mīļā, tas nebija speciāli. Ne kas, būs nedaudz slikta dūša, bet tad jau pāries, galu galā es taču esmu pilnīgi tukšs. Kur ir man paredzētās salātlapas? Kur ir manas salātlapas? Nē, nu, vispār!!! Diena. Forši, kefīrs! Būs man to lēnāk jāpārstrādā, citādi līdz rītam sēdi viens, kā muļķis. Vakars. Parunāju ar zarnām. Tās arī ir šokā, saka, ka arī viņu krājumi ir galā. Nu, nedrīkst, taču tā darīt – atņem pēdējo! Ai, ai, lēnāk! Tādas lielas plūmes un visas man? Velns parāvis! Eju tās pārstrādāt. Nakts. Tās plūmes uzpūš mani, visas nekādi nevaru pārstrādāt! Esmu pamatīgi nomocījies. Piedodiet draugi, nododu jums tālāk, ko varu, jūs, tad, tur paši tiekat ar plūmēm galā, jūs tur galu galā esat 8 metri, bet es viens. Piektdiena Agrs rīts. Sēžam tualetē un pavadām plūmes pēdējā gaitā. Rīts. Ej, galīgi!!! Esmu dabūjis jogurtu. Varbūt tās plūmes būs savedušas viņas smadzenes kārtībā? Biežāk tā!!! Pusdienās varētu kartupeļus ar vistu..... Pusdienas. Kefīrs. Te tev nu bija. Pārtiec vien no savas (kuņģa) sulas. Vakars. Sēžam restorānā ar kaut kādu vīrieti un smaržojam svešus ēdienus. Nu, pasūti sev kaut ko! Mēs visu nedēļu neesam ēduši!.... Klusu! Vīrietis viņai pateica, ka viņa ir ļoti notievējusi, ka viņai ir jāēd, ka viņa labi izskatās. .... Lai dzīvo vīrieši!!! Nu, Tu saprati, ir jāēd. .... Ak, Dievs, es tūlīt ēdīšu, rīšu!!! Vēls vakars. Man te viss ir sagāzies iekšā. Kas tad mums te ir? Ā, sēnes! Un tur, kartupelīši. O, martini. Cik man ir labi! Aizverieties, aknas. Es visu kontrolēju.
Grābekļu horoskops AUNS Uzkāpis grābeklim, tā saniknosies, ka salauzīs to, bet laušanas procesā dabūs pa pieri ar grābekli vēl reizes piecas. VĒRSIS Kāps uz grābekļa tik ilgi, kamēr nesalauzīs. DVĪŅI Spēs izlemt kurp doties tikai tad, kad būs uzkāpuši visiem grābekļiem. VĒZIS Tikai grābeklis piespiedīs spert soli uz priekšu. LAUVA Stāstīs visiem, cik stilīgi ir kāpt uz grābekļiem un ieteiks visiem izdarīt tāpat. JAUNAVA Kāps uz grābekļa lēnām un metodiski; pārliecināta - ja uzkāps pareizi, tad nekas nenotiks. SVARI Ilgi šaubīsies, un, izdarot vienīgo pareizo izvēli, uzkāps vislielākajam grābeklim. SKORPIONS Ja vispār pamanīs, ka uzkāpa uz grābekļa, tad diez vai par to aizdomāsies. STRĒLNIEKS Noteikti pacentīsies revanšēties un uzkāps vēlreiz grābeklim. MEŽĀZIS Uzkāpis grābeklim, sapratīs, ka ir tam uzkāpis, bet diez vai tas kaut ko nozīmē. ŪDENSVĪRS Uzkāps tikai tam grābeklim, kas būs īpaši iepaticies. ZIVIS Visu mūžu vainos sevi par to, ka uzkāpa grābeklim; vienīgais mierinājums - pateicoties Zivīm, grābeklim neuzkāpa kāds cits.
Ilze aizgāja nodot asinis, viņa saka ka viņa bija pie asinsūcēja
Kāpēc blondīnes nevar braukt ar mašīnas marku KIA?? Jo viņām uz telefona rakstīts nokia.... :D:D:D:D
nēģeris sniegā!
Sarkanķobīte un vilks Reiz sen senos laikos dzīvoja maza čikse, kurai bija sarkana kloze, ar kuru viņa iestiloja vienmēr un visur un jutās par to fa..ing lepna.. Tādēļ visi viņu iesauca par Sarkanķobīti. Kādu rītu sarkanķobītes mutere saņēma mesidžu : "Tā ir no sencenes!" muča teica. "Bāc, sīkā.. Vecmuterei ir besis, slikts fīlings. Aizej ieposī, kas ar viņu, Sarkanķobīt, bet nenotusē nost no taciņas un pa ceļam ne ar vienu nebazarē!" I vot Sarkanķobīte rullēja uz vecmuteres būdu mežā, kas atradās riktīgākajā čuhņā. Diena bija superīga. Karoče, drīz vien Sarkanķobīte iečekoja reālas puķes. Tad viņa izfiškoja, ka varētu noraut dažas, bet ieraudzīja, ka aiz koka lupī vilks. "Čiv, riv, mazā!" viņš teica. "Vou, kas par puķēm! Kas šodien notiek? Ietusēsim?" "Sorry, es nevaru sist klaču ar frīkiem, es močīju pie vecmuteres un nedrīkstu nokavēt strelku!" šāmējā pasacīja un aizvaļīja prom, jo saprata, ka vilks šai sita kanti. A pēc stundas Sarkanķobīte jau bija pie vecmuteres hausa. Vecmučai bija galīgs pofigs uz visu un jamā durvis bija atstājusi vaļā, tāpēc Sarkanķobīte ietresīja žigli iekšā bez klauvēšanas. Vecmuterei čista izskatījās, ka ir čābīgi. "O Bļiin, kas tev par ausīm?! Čjo tik lielas?" pārsteigti prasīja Sarkanķobīte. "Galīga aita esi?! Lai labāk tevi sadzirdētu!" atcirta vecmutere. Sarkanķobīte neko nerubīja un ieskatījās ciešāk. "Oi jezus, kas par lielām acīm!" nerimās Sarkanķobīte. "Da laabi, tas ir tāpēc, lai es tevi labāk varētu redzēt!" atteica vecmutere. Bet Sarkanķobīte nebija nekāda lose, tāpēc jamai bija tāds čujs, ka kaut kas īsti nav čiki. "Oi, kāds tev liels klabeklis!" izdvesa džanga. "FAK jeel, tu čist esi galīgi tupa.. Kas tev nedalec, ka esmu vilks. Ablomījies?!" jautāja vilks un lielā džampā izleca ārā no gultas. Par laimi mežsargs, kurš bija reāls kačaks, ienesās ar saviem garajiem kātiem būdā un ar metamo (striķi) piebeidza vilku. Vīī, Sarkanķobīte bija glābta, bet šī nekādīgi nevarēja iebraukt, kur palika vecmutere. Izrādījās, ķip šī ir aizmaukusi uz tuvējo tuc-tuc.
Programmētāja un šamaņa darbā ir daudz kopēja – abi murmina nesaprotamus vārdus, veic neizprotamas darbības un nevar paskaidrot, kā tas darbojas.
Mums ar sievu notiek regulāra viedokļu apmaiņa: es atnāku ar savu viedokli, bet aizeju ar viņas.
Satiekas divi sportisti, viens saka: -Tev "veikals" vaļā. -Nu un tad? Es trenējos sacensībām. -Kādām vēl tev sacensībām?! -Čurāšanā uz ātrumu.
SMS apmaiņa. - Sveiks, apsveicu pagājušajos svētkos! Audz liels un stiprs! - Sveika un paldies! Kas tu esi? - Ivar, kad tu beidzot iemācīsies no galvas manu telefona numuru? Anita. - Anita, kad tu beidzot iemācīsies no galvas Ivara telefona numuru? Juris.
divi draugi sez teatri skatitaju zale, peksni vienam loti sagribas uz toleti. sis tumsa iziet , nesaprot, kur ta isti atrodas. beidzot atrod kadu tumsu telpu un podam lidzigu trauku. nokartojas. adgriezas un vaica otram, vai notika kas interesants, kamr es nebiju tu zini ja! kads tips vienkaarsi uznaca uz skatuves un pilnigi nekaunigi nokartojas vaze!
No rīta, apmeklējot tualeti, es pamanīju, ka tualetes poda vāks ir pacelts. Tā sākās jauna ēra manā dzīvē. Mājās apmeties vīrietis. Katru dienu kāpa manam mincim uz astes, taisnojoties, ka netīšām. Mācīja mani orientēties pēc zvaigznēm. Un nez kāpēc uzdāvināja man piepūšamo gumijas laivu. Viņš modināja mani naktīs ar skūpstiem, nošķaidīja vannas istabā spoguli ar zobupastu un ziemā dāvināja zemenes. Īsāk sakot, bija neatvairāms. Manā mājā parādījās mūzikas centrs un hanteles. Mūzika skanēja no rīta blīdz vakaram. Hanteles gulēja zem gultas bezdarbībā. Sūcot paklāju, man katru breizi tās nācās pārstumdīt no viena kakta uz citu. Viesi vienmēr aiz tām klupa un krita. Kaimiņiene teica, ka tie dzelži maitā viesistabas estētisko izskatu. Neizturējusi es piedāvāju tās aizvākt uz pieliekamo. Mīļotais iedegās niknumā un atgādināja, ka vesels gars mājo tikai veselā miesā. Un izrādījās, ka viņš jau ir noskatījis svaru stieni sporta preču veikalā. “Muskuļi ir jātrenē,” viņš teica. Toties man tagad vienmēr pa ķērienam bija skūšanās putas. Un galvenais, es pilntiesīgi varēju piedalīties draudzeņu sarunā “Bet manējais vakar”: a) līdz rītam spēlēja kompjūterspēles, b) visu dienu nogulēja zem mašīnas, c) apēda nedēļas kotlešu krājumus, d) sasita tasīti un apmainīja izdegušu lampiņu, e) atkal smēķēja tualetē, f) teica, ka seriāli notrulina, g) visu vakaru skatījās boksu, h) noslēpa manu telefonu grāmatiņu, i) ir draņķis un asinssūcējs. Īsāk sakot, kopdzīve ar vīrieti atnesa man kaudzi atklājumu. Patīkamus un ne pārāk. * Pirmais atklājums: viņš ir. * Otrais atklājums: viņš vienmēr grib ēst! Kafija un mandarīns brokastīs viņu neapmierināja. Mājās parādījās manis neieredzēti produkti: sviests, speķis, cukurs, šņabis, makaroni. Majonēzes reitings uzlēca līdz debesīm. Sieviešu žurnālos es sāku pievērst uzmanību kulinārijas receptēm. Bet mūžīgais jautājams “Ko pagatavot vakariņās?” mani satrieca vairāk par “būt vai nebūt”. Es no niknuma kvēloju. Es bez pārtraukuma kaut ko cepu, vārīju, rīvēju un garšoju. Es pieņēmos svarā par trīs kilogramiem. Mīļotais vienmēr bija gatavs kaut ko apēst. Kad viņš ar frāzi: "Vai mums ir kas garšīgs?" skatījās ledusskapī 10 minūtes pēc pusdienām, man viņam gribējās iespert. Un aizcirst durvis. Es sapņoju, lai veikalu plauktos parādītos produkti ar uzrakstu: "Vīriešu ēdiens. 10 kg." Nopirki, un diena brīva. * Trešais atklājums: viņš slēpa zeķes. Ceru, ka ne no manis. Nē, nu tas, ka viņš tās valkāja, protams, man nebija noslēpums. Manu acu priekšā viņš nelietoja autus un nestaigāja basām kājām. Viņš izmantoja pēdējos civilizācijas sasniegumus tekstilrūpniecībā, bet… atnācis no darba, viņš pirmām kārtām atrada klusāku vietiņu un tur, kā tāds kāmītis, pirms tam satinis mazā kamolītī, paslēpa zeķes. Un nekāda iespaidošana nelīdzēja, lai šie “pierādījumi” tiktu nogādāti vismaz līdz vannasistabai. Ar maniakālu stūrgalvību mans mīļais glabāja zeķes zem dīvāna, zem krēsla un, liekas, bija gatavs noplēst grīdas līstes, lai tikai tur varētu noglabāt savus dārgumus. * Ceturtais atklājums: viņš rakstīja testamentu katru reizi, kad viņam sāpēja zobs vai sākās iesnas. Viņš stenēja, uhināja un īdēja kā ievainots bizonis. Pēc vārda “poliklīnika” izdzirdēšanās viņam sākās smakšanas lēkmes un viņš klauvēja pie manas žēlsirdības, lūdzot viņu piebeigt lai tikai izbēgtu necilvēciskām mokām. Turot mani pie rokas, viņš cēlsirdīgi deva padomu pirms pārdošanas pārkrāsot veco opeli. Un, kā jau īsts vīrietis, aizturot raudas pirms nāves, šķīrās no sev sirdij tik mīļām lietām: mūzikas diskiem, mobilā telefona un avīzes “Sports”. * Piektais atklājums: viņš prata klusēt. Viņš spēja veselu vakaru nosēdēt, blenžot televizora ekrānā un neizdvest ne vārda. Ja viņam dotu vaļu – viņš, cilvēks, kurš zināja divas valodas un kuram bija augstākā izglītība, iegrožotu saziņu ar mani trīs frāzēs: a) “labrīt, dārgā”, b) “kas mums ir vakariņās, mīļā”, c) “nāc pie manis…” Taisnības labad gan jāpiebilst, ka viņa sarunas ar māti un saviem paziņām arī neizcēlās ar īpašu daiļrunību. Bet viņa attiecības ar labāko draugu balstījās uz kopīgu futbola spēļu skatīšanos un iespaidīgu komentāru birdināšanu: - Piespēli, padod piespēli, es teicu! - Nu mēsluvabole. - Andri, padod alu… * Sestais atklājums: spējot dienām klusēt, viņš necieta klusumu. Šo paradoksu es tā arī nespēju saprast. Nepietiek ar to, ka muzikālajam centram viņš pieskārās biežāk nekā man, viņš nekad neatrāvās no televizora, pārslēdzot kanālus gaismas ātrumā. No sākuma līdz beigām mans mīļais skatījās tikai ziņas un sporta pārraides. Visu pārējo laiku viņš spaidīja pulti. Bildītes uz ekrāna zibsnīja kā mežonīgā kaleidoskopā. Man no tā reiba galva. Un nedod dievs nejauši nostāties uz līnijas starp viņu un televizoru. Momentā sekoja ass, diplomātisks demaršs: “Paej nost no ekrāna!” * Septītais atklājums: viņš greizsirdīgi sargāja savu teritoriju. Viņa īpašumā skaitījās: a) vieta pie galda, b) mīļākais krēsls. Pat viesi nedrīkstēja sēdēt uz viņa ķeblīša virtuvē. Un nabaga kaķis kā lode izlidoja no mīkstā krēsla, tikai izdzirdot pazīstamos smagos soļus. Es robežas nepārkāpu. Sievišķīgā intuīcija man teica priekšā, ka labāk netīkot uz vīrieša troni, viņa svēto krūzīti un majestātiskajām čībām. Turpretī var paslēpt nīstās hanteles vai pat nodot tās metāllūžņos – mans dārgais sportists vērtīgo mantu zudumu diez vai pamanītu. * Astotais atklājums: uzraudzība un kontrole. * Ar ko tu runāji pa telefonu? * Kas ir tas briļļainais tips fotogrāfijā? * Kur biji no četriem līdz pieciem? * No kurienes tev šie auskari? Atbildes: ar draudzeni; mans brālis; frizētavā; tu uzdāvināji. * Devītais atklājums: es vairs nevarēju stundām gulēt aromātiskajās vannās. Mans deviņdesmitkilogramīgais zaķītis par katru cenu centās iekļūt telpā. Te viņam steidzami bija nepieciešama zobu suka. Te asa vajadzība apskatīt jau divus mēnešus pilošo krānu. Te interesēja, vai viņš ievietosies vienā vannā kopā ar mani un cik daudz ūdens izspiedīs Arhimēda likums. Te viņam pēkšņi bija kļuvis skumīgi vienam un viņš dīdijās gar durvīm, klauvējot pie manas sirdsapziņas: “Es ciešu no saskarsmes trūkuma!” Taču man atlika tikai iziet, kā cietušais tūlīt atgriezās savā krēslā. “Ei, un kā tad ar Arhimēda likumu?” jautāju. “Ieiešu dušā,” attrauca mīļais un iebadīja degunu avīzē. * Desmitais atklājums: viņam auga bārda. Auga, protams, arī līdz tam laikam kad sākām dzīvot kopā. Taču agrāk uz randiņiem viņš nāca gludi skuvies. Tagad redzēju viņu gandrīz cauru diennakti… Man sāka lobīties āda uz sejas. * Vienpadsmitais atklājums. Viņš neatcerējās mūsu svētku datumus!!! Nemaz. Amnēzija. Izlases veida zudumi atmiņā. Viņš atcerējās Bastīlijas ieņemšanu, auto tehniskās apskates dienu. Un dienu, kad viņu iesauca armijā. Taču mana dzimšanas diena nu nekādi nespēja nostiprināties nevienā no divām viņa puslodēm. Kaut gan, es domāju, viņš palaistu garām arī Jauno gadu, ja nebūtu vispārīgās ažiotāžas masu saziņas līdzekļos. Un uz ielas. “Uz ielām parādījušās tantes ar eglītēm. Laiks pirkt šampanieti,” tika dziļdomīgi secināts. * Divpadsmitais atklājums: viņš izrādījās briesmīgi nepraktisks. Viņš nemācēja plānot mūsu budžetu. Aizejot pēc pārtikas, viņš atnesa piecas pudeles alus, čipsu paku un saldējumu. Kautrējās ņemt atlikumu. Tirgū nemācēja kaulēties. Pirka visu, ko iesmērēja tirgus sievas. Un vienreiz kartupeļu vietā atnesa rozes. Es tikai nopūtos. “Es tevi mīlu,” teica viņš, sniedzot ziedus. * Divpadsmitais ar pusi atklājums: viņš mani mīl.
3vīri meigina pārbraukt ceļam PAARi, viens krievs ar bembi,latvietis ar žiguli anglietis ar Bentley.pirmais brauc krievs velns pasaka Būū krievs iebrauc grāvī. otrais anglietis,velns pasaka Būū anglietis iebrauc grāvī beidzot latvietis ar ziguli velns pasaka Būū Teu ta Būū man ta bremzes nau!
Kaķu patversmē nokļūst 3 kaķi - mācītāja kaķis, arhitekta kaķis un režisora kaķis. Visiem trim tiek iedotas bļodiņas ar kaķu barības granulām. Mācītāja kaķis izgāž bļodiņas saturu uz grīdas, izkārto granulas krusta formā, lūdzas; tad apēd granulas un apmierināts liekas gulēt. Arhitekta kaķis izgāž bļodiņu uz grīdas, dažādi kārto granulas, maina vietām, projektē, pēc tam apēd un apmierināts liekas gulēt. Režisora kaķis izgāž bļodiņu, ilgi un drūmi raugās, tad sāk ar bļodiņu izmisīgi tās dauzīt, saslauka sasmalcinātās granulas trīs celiņos, iešņauc tos, izvaro abus pārējos kaķus, nogāžas uz grīdas un histēriski auro: - Johaidī, tādos apstākļos es nevaru strādāt!
Kas ir mirklis un mūžība? Mirklis ir laika sprīdis, kas paiet no tā brīža, kad luksoforā ir iedegusies zaļā gaisma, līdz brīdim, kad šoferis mašīnā aiz tevis sāk signalizēt. Mūžība ir laiks, kas paiet no brīža, kad luksoforā ir iedegusies zaļā gaisma, līdz brīdim, kad beidzot braukt sāk idiots mašīnā, kura atrodas pirms tavējās. :)
Kādu sievu labāk precēt- kuplu vai tievu? Labāk šūpoties viļņos, nekā sisties pret klintīm. :D
Pie ārsta: - Pacient, vai jūs smēķējat? - Nē. - Lietojat alkoholu? - Nē. - Nevajag tik muļķīgi smaidīt, vienalga kādu vainu atradīšu!