Negaiss rudenī nav tik bieži sastopams kā vasarā

Pērkona negaiss ir ierasta vasaras laika parādība – gan kā mierīga ducināšana, gan arī kā postoša laika parādība, kuru pavada lietusgāzes, krusa un krasas vēja brāzmas. Arī pati elektriskā izlāde bieži vien nes līdz postījumus: ugunsgrēkus, nolauztus kokus un pat cilvēku dzīvības.

Rudens mēnešos – oktobrī un novembrī – pērkona negaiss tiek novērots salīdzinoši retāk, jo atmosfēras procesu aktivitāte ievērojami mazinās. Tomēr tā nav pavisam neierasta dabas parādība šajos mēnešos. Vidēji oktobrī pērkona negaiss tiek novērots 1 – 4 reizes mēneša gaitā. Novembrī pērkona negaiss ir vēl retāka laika parādība – 1 – 2 reizes mēneša gaitā tikai atsevišķos gados.

Visbiežāk pērkona negaisi šajā sezonā tiek novēroti teritoriju šķērsojot aktīvām atmosfēras frontēm, turklāt liela daļa šo gadījumu ir fiksēti piekrastes rajonos, jo ūdens Baltijas jūrā un Rīgas līcī vēl ir silts, un, mūsu reģionā ienākot aukstām gaisa masām, veidojas liels temperatūras kontrasts, kas veicina intensīvu gubu-lietus mākoņu veidošanos virs akvatorijas, kas nes zibeni un pērkona negaisa dārdus. Šajā sezonā pērkona negaisi paši lielus postījumus vairs nenes, arī to ilgums nav tik liels, biežāk tie ir vien daži dārdi. Turklāt negaisa mākoņi nes ne vien lietu, bet arī slapju sniegu, sniega un ledus graudus.