Prokuratūrai arī jāatbild par izmeklēšanas zemo kvalitāti
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers nesen notikušajā prokuroru kopsapulcē pamatoti un asi kritizēja izmeklēšanas kvalitāti, ko veic izmeklēšanas iestādes Latvijā.
Ir patīkami dzirdēt, ka problēmu, ar ko krimināltiesību profesionāļiem nākas saskarties ikdienā, atzīst arī Ģenerālprokurors. Latvijas izmeklēšanas iestāžu darba kvalitāte šobrīd ir ļoti zema. Tehniskais nodrošinājums atpaliek no pasaules līmeņa par gadu desmitiem. Policijā un citās tiesībaizsardzības iestādēs ir katastrofāls kadru trūkums. Slepkavības un laupīšanas izmeklē 25 gadus jaunas meitenes un atklāj tikpat jauni operatīvie darbinieki. Vienīgais, par kā trūkumu nevaram sūdzēties, ir ģenerāļu daudzums iekšlietu struktūrās. Ģenerāļu skaitā gan varam sacensties ar daudz lielākām valstīm.
Diemžēl Ģenerālprokurors ir aizmirsis pieminēt arī prokuratūras atbildību par izmeklēšanas procesu Latvijā. Tieši prokuratūra ir iestāde, kam ar likumu uzlikts pienākums uzraudzīt izmeklēšanas likumību un kvalitāti. Katram kriminālprocesam valstī ir uzraugošais prokurors, kuram ir tiesības dot policijas darbiniekiem saistošus norādījumus, atcelt izmeklētāja lēmumus un noteikt izmeklēšanas virzienus. Galu galā, ja izmeklētājs slikti veic savus pienākumus, prokuratūrai ir tiesības pašai veikt izmeklēšanu. Tās ir ļoti plašas pilnvaras, kuras, tās pareizi izmantojot, lielā mērā ļauj labot izmeklēšanā pieļautās kļūdas.
Diemžēl prokuratūra šobrīd pilnvērtīgi neveic sev ar likumu uzliktās izmeklēšanas uzraudzības funkcijas. Uzraugošie prokurori nepieprasa no izmeklētājiem veikt kvalitatīvu izmeklēšanu. Par vispārēju praksi kļuvusi formāla atrakstīšanās ne tikai uz advokātu, bet arī cietušo sūdzībām. Bieži tiek ignorēti acīmredzami likumpārkāpumi no izmeklētāju puses. Faktiski prokuratūra ar savu bezdarbību bieži vien pat pieļauj to, ka izmeklēšanas iestādes nekvalitatīvi izmeklē lietas un pārkāpj likumu. Prokuratūra ir iestāde, kura virza nekvalitatīvi izmeklētās lietas uz tiesu un uztur apsūdzību lietās, kurās tiek pieņemti attaisnojoši spriedumi.
Tieši tiesībaizsardzības iestāžu nekvalitatīvais darbs ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc valstī ļoti strauji pieaudzis smago noziegumu skaits. Savukārt it kā notikušais noziegumu skaita samazinājums, ar ko tā lepojas policijas vadība, drīzāk noticis pateicoties jau no PSRS laikiem zināmajai praksei - nereģistrēt noziegumus, t.i., nepieņemt iesniegumus no cietušajiem un neuzsākt kriminālprocesus tad, kad tie būtu jāuzsāk.
Noziedzības apkarošana valstī ir uzdevums, kurā piedalās policijas, prokuratūra, tiesa un arī jebkurš valsts iedzīvotājs. Taču tieši prokuratūrai ar likumu ir noteikts uzdevums nodrošināt tiesībaizsardzības iestāžu darba kvalitāti un likumību. Tāpēc, lai uzlabotu situāciju valstī, arī prokuratūrai jāmaina savs darba stils.
Ir patīkami dzirdēt, ka problēmu, ar ko krimināltiesību profesionāļiem nākas saskarties ikdienā, atzīst arī Ģenerālprokurors. Latvijas izmeklēšanas iestāžu darba kvalitāte šobrīd ir ļoti zema. Tehniskais nodrošinājums atpaliek no pasaules līmeņa par gadu desmitiem. Policijā un citās tiesībaizsardzības iestādēs ir katastrofāls kadru trūkums. Slepkavības un laupīšanas izmeklē 25 gadus jaunas meitenes un atklāj tikpat jauni operatīvie darbinieki. Vienīgais, par kā trūkumu nevaram sūdzēties, ir ģenerāļu daudzums iekšlietu struktūrās. Ģenerāļu skaitā gan varam sacensties ar daudz lielākām valstīm.
Diemžēl Ģenerālprokurors ir aizmirsis pieminēt arī prokuratūras atbildību par izmeklēšanas procesu Latvijā. Tieši prokuratūra ir iestāde, kam ar likumu uzlikts pienākums uzraudzīt izmeklēšanas likumību un kvalitāti. Katram kriminālprocesam valstī ir uzraugošais prokurors, kuram ir tiesības dot policijas darbiniekiem saistošus norādījumus, atcelt izmeklētāja lēmumus un noteikt izmeklēšanas virzienus. Galu galā, ja izmeklētājs slikti veic savus pienākumus, prokuratūrai ir tiesības pašai veikt izmeklēšanu. Tās ir ļoti plašas pilnvaras, kuras, tās pareizi izmantojot, lielā mērā ļauj labot izmeklēšanā pieļautās kļūdas.
Diemžēl prokuratūra šobrīd pilnvērtīgi neveic sev ar likumu uzliktās izmeklēšanas uzraudzības funkcijas. Uzraugošie prokurori nepieprasa no izmeklētājiem veikt kvalitatīvu izmeklēšanu. Par vispārēju praksi kļuvusi formāla atrakstīšanās ne tikai uz advokātu, bet arī cietušo sūdzībām. Bieži tiek ignorēti acīmredzami likumpārkāpumi no izmeklētāju puses. Faktiski prokuratūra ar savu bezdarbību bieži vien pat pieļauj to, ka izmeklēšanas iestādes nekvalitatīvi izmeklē lietas un pārkāpj likumu. Prokuratūra ir iestāde, kura virza nekvalitatīvi izmeklētās lietas uz tiesu un uztur apsūdzību lietās, kurās tiek pieņemti attaisnojoši spriedumi.
Tieši tiesībaizsardzības iestāžu nekvalitatīvais darbs ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc valstī ļoti strauji pieaudzis smago noziegumu skaits. Savukārt it kā notikušais noziegumu skaita samazinājums, ar ko tā lepojas policijas vadība, drīzāk noticis pateicoties jau no PSRS laikiem zināmajai praksei - nereģistrēt noziegumus, t.i., nepieņemt iesniegumus no cietušajiem un neuzsākt kriminālprocesus tad, kad tie būtu jāuzsāk.
Noziedzības apkarošana valstī ir uzdevums, kurā piedalās policijas, prokuratūra, tiesa un arī jebkurš valsts iedzīvotājs. Taču tieši prokuratūrai ar likumu ir noteikts uzdevums nodrošināt tiesībaizsardzības iestāžu darba kvalitāti un likumību. Tāpēc, lai uzlabotu situāciju valstī, arī prokuratūrai jāmaina savs darba stils.