Aizliegs politisko aģitāciju televīzijā 30 dienas pirms vēlēšanām

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti trešdien, 2.maijā, diskutējot par priekšvēlēšanu aģitācijas aizliegumu medijos, atbalstīja politisko reklāmu aizliegumu televīzijā 30 pirms vēlēšanām.

Līdzīgi kā iepriekš partijas bezmaksas aģitācijai varēs izmantot 20 minūšu raidlaiku, kuru būs iespējams sadalīt piecu minūšu nogriežņos, nevis 10, kā bija līdz šim. Deputāti vienojās, ka saglabās esošo kārtību un katram partiju sarakstam būs vienāds bezmaksas raidlaiks Eiropas Parlamenta un Saeimas vēlēšanās.

Komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs norādīja, ka televīzijas reklāmu aizliegums partijas ierobežos komunikācijas instrumentu izvēlē. Drīzāk būtu jāsamazina tēriņu griestus, ko politiskie spēki var izmantot priekšvēlēšanu aģitācijai.
Marjana Ivanova Jevsejeva (SC) pauda viedokli, ka šāds aizliegums palielināšot slēptās reklāmas izmantošanu, nevienlīdzīgu ietekmi uz medijiem un pieaugs administratīvo resursu izmantošana. Kā optimālu risinājumu deputāte piedāvāja reklāmu aizliegumu septiņas dienas pirms vēlēšanām visos medijos - tā saucamo "kluso nedēļu".

Sliecoties atbalstīt aizliegumu septiņas dienas pirms vēlēšanām, deputāts Raimonds Vējonis (ZZS) aicināja domāt par mediju nediskriminēšanu, aizliedzot reklāmu ne tikai televīzijā, bet arī pārējos medijos, tostarp internetā.
Pamatojot 30 dienu aizlieguma nepieciešamību, komisijas sekretāre Lolita Čigāne uzsvēra, ka šis laiks nepieciešams, lai vēlētāji iedziļinātos partiju saturiskajā piedāvājumā. Pašreiz reklāmas televīzijā esot balstītas vairāk uz emocijām, nevis partiju programmām, un radot politisko atkarību no lieliem ziedotājiem.

Televīzijas reklāmu aizliegums būtiski samazinās koruptīvo vidi politiskajā sistēmā, pauda Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK), uzsverot, ka līdz ar televīziju reklāmu aizliegumu partijām zudīs nepieciešamība vākt milzīgus līdzekļus televīzijas reklāmu nodrošināšanai.

Atbalstot reklāmu aizliegumu, deputāts Juris Viļums (ZRP) atzina, ka tādējādi uzlabosies arī politiskā kultūra.

Arī deputāte Rasma Kārkliņa (Vienotība) norādīja uz reklāmas aizlieguma pozitīvo aspektu, proti, ja politiskās reklāmas televīzijā nebūs, partijas ar vēlētājiem runās vairāk klātienē, "izmantos publikācijas, kur ir saturs, nevis bildes".

Atbalstu komisijas pieņemtajam lēmumam pauda Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārstāvis Gints Grūbe, norādot, ka televīzija ir visietekmīgākais veids, kā ietekmēt vēlētāju apziņu, un padome uzskata, ka aizliegumam jābūt 30 dienas pirms vēlēšanām, jo tas ir kampaņu aktīvākais posms. Savukārt sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece Iveta Kažoka vērsa uzmanību, ka televīzijas reklāmas varot atļauties tikai turīgākās partijas. Aizliedzot politiskās reklāmas, tiks atslogoti partiju budžeti.

Lēmumu negatīvi vērtēja Raidorganizāciju asociācijas prezidente Gunta Līdaka, kā arī Vides asociācijas priekšsēdētāja Ļena Brokāne, norādot, ka jāievēro vienlīdzības princips un aizliegumam septiņas dienas pirms vēlēšanām jābūt visos medijos.

Skaidrojot aizlieguma ietekmi uz sabiedriskās televīzijas budžetu, Latvijas Televīzijas juriste Inga Štrausa atzīmēja, ka 30 dienu aizliegums televīzijai nestu 300 – 400 tūkstošus latu zaudējumu, turklāt sabiedriskajam medijam reklāmām ir atvēlētas tikai sešas minūtes stundā, tai skaitā priekšvēlēšanu aģitācijai.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija strādā pie jauna Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma, kas noteiks priekšvēlēšanu aģitācijas un tās uzraudzības kārtību pirms Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām. Pašlaik priekšvēlēšanu aģitāciju regulē vairāki atsevišķi likumi.