Mārtiņdienas jampadracis Brīvdabas muzejā

Viduslaikos Mārtiņus svin ar zoss gatavošanu Mārtiņdienas galdam un šī tradīcija pie mums atceļojusi no ģermāņiem. Mārtiņdiena latviešu mitoloģijā skaidrota kā viena no Zirgu dienām, kad zirgu stallī upurē gaili. Šilinga aprakstītais upurēšanas rituāls Tirzā 1832. gadā sakrīt ar 16.gs. jezuītu ziņām par ģimeņu kultiem, kurus izpildījuši vīrieši un sievietes atsevišķi, vīrieši kaujot un ēdot gaili, sievietes - vistu. Mārtiņu simbolika salasāma arī mūsdienu tradicionālās kultūras ornamentā, kas šifrēts kā mārtiņgailis. Kā saules koka zarā iekāpis gailis - gaismas un uguns simbols.
Latviešiem šī diena saistās ar rudens beigu darbiem un ziemas sākumu. Ar Mārtiņiem sākas budēļos iešana, kas turpinās visu ziemu līdz pat Meteņiem. Mārtiņbērni tautas mitoloģijā tiek pieminēti kā svētību nesoši veļi. Un Mārtiņdienā, 10.novembrī latvieši priecājas, lai priecātos visu gadu.! MĀRTIŅDIENAS BALLE Mazajā Ģildē iekrīt pašā Mārtiņdienas vakarā,10.novembrī . Tur danči un visādas Mārtiņdienas izdarības no 19.00. ar iespēju vakara gaitā vinnēt zosi.
11.novembrī – Mārtiņdienas jampadracis Brīvdabas muzejā. Ar pulcēšanos pie muzeja vārtiem 13.00 un svētku gājienu. Vidzemes sēta 14.00 viesus sagaida ar Lielvārdes tautas teātra Mārtiņdienas uzvedumu, Akurātera lugu “Vecie un jaunie,” 15:00 folkloras kopa “Rija” aicina uz kārtīgām Mārtiņdienas spēlēm, rotaļām un jautrām dziesmām. 15:30 konkurss „Mārtiņdienas maska.” Kurzemes sētā no 12.00 līdz16.00 notiek Mārtiņdienas masku veidošana, kur sev tīkamu sejas masku var veidot ikviens. Turpat darbojas Mārtiņdienas radošā darbnīca, kopīgi no rudens veltēm veidojot lielo Mārtiņdienas gaili.
Manteļskurstenī cepti āboli un tēja visiem Mārtiņdienas viesiem!