Valsts pārvaldes komisija konceptuāli atbalsta būtiskus grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā parādnieku problēmas risināšanā
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti nolēma atbalstīt izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā, kas paredz risināt komunālo maksājumu parādnieku problēmu gadījumos, kad dzīvokļa īpašums tiek pārdots vai iegādāts izsolē.
"Likumprojekta virzību esam atbalstījuši, bet priekšā paredzamas garas debates un risinājuma meklējumi ārkārtīgi samilzušām problēmām," pauž atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs.
Likuma grozījumi izstrādāti gan, lai padarītu skaidrāku jau esošo regulējumu, gan arī, lai parādnieku problēmas risināšanā ieviestu jaunas normas, deputātus informēja likumprojekta autori.
Likumprojekts nosaka – pārdodot dzīvokļa īpašumu, tā pircējam būs jāuzņemas visas iepriekšējā īpašnieka saistības par nenokārtotajiem maksājumiem par komunālajiem pakalpojumiem, pārvaldīšanas izdevumiem, kā arī zemes lietošanu. Tādējādi tiks dzēsts iepriekšējā īpašnieka parāds, bet dzīvokļa ieguvējs varēs prasīt samazināt pirkuma summu par parāda apmēru. Paredzēts, ka par šādu darījumu pārdevējam un pircējam būs jāslēdz vienošanās.
Tāpat ar grozījumiem paredzēts, ka pienākums norēķināties par dzīvokļa pārvaldīšanas pakalpojumiem un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, īpašniekam, kurš dzīvokli iegādājies izsoles ceļā, būs ar dienu, kad stājies spēkā tiesas lēmums par izsoles akta apstiprināšanu. Šāds risinājums novērsīs gadījumus, kad jaunais dzīvokļa īpašnieks nereģistrē iegādāto dzīvokli zemesgrāmatā un visus maksājumus par dzīvokli ir spiests maksāt bijušais īpašnieks.
Dzīvokļa īpašuma likuma grozījumi arī paredz – lai atsevišķu mājas dzīvokli varētu atslēgt no kopējās siltumapgādes sistēmas, būs nepieciešama visu mājas dzīvokļu īpašnieku piekrišana. Ar šādu regulējumu plānots aizsargāt pārējos mājas dzīvokļu īpašniekus no iespējamiem zaudējumiem un kaitējuma, ja kāda dzīvokļa īpašnieks vēlas atslēgt savu dzīvokli no centralizētās siltumapgādes sistēmas.
Iebildumus likumprojekta tālākai virzībai komisijas sēdē šodien pauda Saeimas Juridiskā biroja vecākā juridiskā padomniece Lilita Vilsone, tostarp uzsverot, ka parāds par komunālajiem un citiem pakalpojumiem pēc būtības nepiekļaujas konkrētam dzīvoklim, bet gan ir dzīvokļa īpašnieka ziņā.
Par grozījumiem Dzīvokļa īpašuma likumā trijos lasījumos vēl jālemj Saeimai.
"Likumprojekta virzību esam atbalstījuši, bet priekšā paredzamas garas debates un risinājuma meklējumi ārkārtīgi samilzušām problēmām," pauž atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs.
Likuma grozījumi izstrādāti gan, lai padarītu skaidrāku jau esošo regulējumu, gan arī, lai parādnieku problēmas risināšanā ieviestu jaunas normas, deputātus informēja likumprojekta autori.
Likumprojekts nosaka – pārdodot dzīvokļa īpašumu, tā pircējam būs jāuzņemas visas iepriekšējā īpašnieka saistības par nenokārtotajiem maksājumiem par komunālajiem pakalpojumiem, pārvaldīšanas izdevumiem, kā arī zemes lietošanu. Tādējādi tiks dzēsts iepriekšējā īpašnieka parāds, bet dzīvokļa ieguvējs varēs prasīt samazināt pirkuma summu par parāda apmēru. Paredzēts, ka par šādu darījumu pārdevējam un pircējam būs jāslēdz vienošanās.
Tāpat ar grozījumiem paredzēts, ka pienākums norēķināties par dzīvokļa pārvaldīšanas pakalpojumiem un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, īpašniekam, kurš dzīvokli iegādājies izsoles ceļā, būs ar dienu, kad stājies spēkā tiesas lēmums par izsoles akta apstiprināšanu. Šāds risinājums novērsīs gadījumus, kad jaunais dzīvokļa īpašnieks nereģistrē iegādāto dzīvokli zemesgrāmatā un visus maksājumus par dzīvokli ir spiests maksāt bijušais īpašnieks.
Dzīvokļa īpašuma likuma grozījumi arī paredz – lai atsevišķu mājas dzīvokli varētu atslēgt no kopējās siltumapgādes sistēmas, būs nepieciešama visu mājas dzīvokļu īpašnieku piekrišana. Ar šādu regulējumu plānots aizsargāt pārējos mājas dzīvokļu īpašniekus no iespējamiem zaudējumiem un kaitējuma, ja kāda dzīvokļa īpašnieks vēlas atslēgt savu dzīvokli no centralizētās siltumapgādes sistēmas.
Iebildumus likumprojekta tālākai virzībai komisijas sēdē šodien pauda Saeimas Juridiskā biroja vecākā juridiskā padomniece Lilita Vilsone, tostarp uzsverot, ka parāds par komunālajiem un citiem pakalpojumiem pēc būtības nepiekļaujas konkrētam dzīvoklim, bet gan ir dzīvokļa īpašnieka ziņā.
Par grozījumiem Dzīvokļa īpašuma likumā trijos lasījumos vēl jālemj Saeimai.