Saeima pieņem regulējumu ārpustiesas parādu piedziņai
Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Parādu ārpustiesas atgūšanas likumu, kura mērķis ir aizsargāt fiziskās personas no agresīvas parādu piedziņas prakses, veicināt parādu labprātīgu atmaksu, kā arī dot iespēju potenciālajiem aizdevējiem novērtēt personas iespējas izpildīt uzņemtās saistības. Galīgajā lasījumā pieņemti arī saistīti grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz parādu atgūšanas uzņēmumu licencēšanu.
Parādu ārpustiesas atgūšanas likums detalizēti regulē pieļaujamo komunikāciju ar parādnieku, liedzot izmantot agresīvas saskarsmes formas, bez piekrišanas apmeklēt parādnieku viņa darbavietā, kā arī sniegt nepatiesu informāciju par parāda nemaksāšanas sekām.
Saskaņā ar jauno likumu kreditoram un parāda piedzinējam jāīsteno samērīga komunikācija. Par nesamērīgu uzskatāma saziņa, kas notiek svētdienās un svētku dienās, no pulksten deviņiem vakarā līdz astoņiem rītā vai bez parādnieka piekrišanas no pulksten deviņiem vakarā līdz divpadsmitiem naktī, kā arī apgrūtina parādnieka spēju elektroniskos sakaru līdzekļus izmantot ikdienas saziņai. Ar parādnieku drīkstēs sazināties, izmantojot tikai tos saziņas līdzekļus un kontaktinformāciju, kas norādīta kreditora un parādnieka līgumā.
Parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējs varēs veidot parādvēstures datu bāzi ar informāciju par personas parādiem, kuru tas kreditora uzdevumā atgūst vai ir atguvis. Tādējādi ar parādnieka sniegtu piekrišanu trešās personas būs tiesīgas saņemt parādvēstures datu bāzē iekļauto informāciju, lai varētu novērtēt personas spēju izpildīt maksājumu saistības. Informācija parādvēstures datu bāzē tiks glabāta trīs gadus no parāda atmaksas dienas, saistību izpildes dzēšanas dienas vai, ja parāds netiek samaksāts, līdz prasījuma tiesību noilguma izbeigšanās dienai. Likumā arī noteikts, kāda informācija un pie kādiem nosacījumiem var tikt iekļauta šajās datubāzēs.
No nākamā gada 1.februāra tiks ieviesta parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēju licencēšana, un no 2013.gada 1.maija parāda atguvējs savus pakalpojumus varēs sniegt tikai tad, ja tam būs Patērētāju tiesību aizsardzības centra izsniegta speciāla atļauja – licence. Valsts nodeva par licenci būs 2500 lati, bet par tās pārreģistrāciju, kas būs jāveic reizi trīs gados, būs jāmaksā – 1000 lati. Prasības licences saņemšanai, tās izsniegšanas, izmantošanas, apturēšanas, pārreģistrācijas un anulēšanas kārtību, kā arī valsts nodevas maksāšanas kārtību noteiks Ministru kabinets.
Ārpustiesas parādu piedziņas regulējums bija nepieciešama, lai iegūtu vispusīgu informāciju par šīs jomas tirgus dalībniekiem, kā arī noteiktu parāda ārpustiesas atgūšanas kārtību un nodrošinātu fizisko personu tiesību aizsardzību parāda atgūšanas procesā. Līdz šim parādu piedzinēju darbības uzraudzība un kontrole bija apgrūtināta, un tas bija arī par pamatu iedzīvotāju sūdzībām par parādu piedzinēju darba metodēm.
Parādu ārpustiesas atgūšanas likums detalizēti regulē pieļaujamo komunikāciju ar parādnieku, liedzot izmantot agresīvas saskarsmes formas, bez piekrišanas apmeklēt parādnieku viņa darbavietā, kā arī sniegt nepatiesu informāciju par parāda nemaksāšanas sekām.
Saskaņā ar jauno likumu kreditoram un parāda piedzinējam jāīsteno samērīga komunikācija. Par nesamērīgu uzskatāma saziņa, kas notiek svētdienās un svētku dienās, no pulksten deviņiem vakarā līdz astoņiem rītā vai bez parādnieka piekrišanas no pulksten deviņiem vakarā līdz divpadsmitiem naktī, kā arī apgrūtina parādnieka spēju elektroniskos sakaru līdzekļus izmantot ikdienas saziņai. Ar parādnieku drīkstēs sazināties, izmantojot tikai tos saziņas līdzekļus un kontaktinformāciju, kas norādīta kreditora un parādnieka līgumā.
Parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējs varēs veidot parādvēstures datu bāzi ar informāciju par personas parādiem, kuru tas kreditora uzdevumā atgūst vai ir atguvis. Tādējādi ar parādnieka sniegtu piekrišanu trešās personas būs tiesīgas saņemt parādvēstures datu bāzē iekļauto informāciju, lai varētu novērtēt personas spēju izpildīt maksājumu saistības. Informācija parādvēstures datu bāzē tiks glabāta trīs gadus no parāda atmaksas dienas, saistību izpildes dzēšanas dienas vai, ja parāds netiek samaksāts, līdz prasījuma tiesību noilguma izbeigšanās dienai. Likumā arī noteikts, kāda informācija un pie kādiem nosacījumiem var tikt iekļauta šajās datubāzēs.
No nākamā gada 1.februāra tiks ieviesta parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēju licencēšana, un no 2013.gada 1.maija parāda atguvējs savus pakalpojumus varēs sniegt tikai tad, ja tam būs Patērētāju tiesību aizsardzības centra izsniegta speciāla atļauja – licence. Valsts nodeva par licenci būs 2500 lati, bet par tās pārreģistrāciju, kas būs jāveic reizi trīs gados, būs jāmaksā – 1000 lati. Prasības licences saņemšanai, tās izsniegšanas, izmantošanas, apturēšanas, pārreģistrācijas un anulēšanas kārtību, kā arī valsts nodevas maksāšanas kārtību noteiks Ministru kabinets.
Ārpustiesas parādu piedziņas regulējums bija nepieciešama, lai iegūtu vispusīgu informāciju par šīs jomas tirgus dalībniekiem, kā arī noteiktu parāda ārpustiesas atgūšanas kārtību un nodrošinātu fizisko personu tiesību aizsardzību parāda atgūšanas procesā. Līdz šim parādu piedzinēju darbības uzraudzība un kontrole bija apgrūtināta, un tas bija arī par pamatu iedzīvotāju sūdzībām par parādu piedzinēju darba metodēm.