Saeima atbalsta likuma jauninājumus sekmīgākai bezdarbnieku atgriešanai darba tirgū
Lai veiksmīgāk sekmētu bezdarbnieku atgriešanos darba tirgū, Saeima ceturtdien, 13. jūnijā, trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, kas cita starpā paredz ieviest bezdarbnieku profilēšanu un citus pasākumus.
Ar likuma grozījumiem tiek ieviesta bezdarbnieku sadalīšana noteiktās grupās secīgai iesaistei aktīvajos nodarbinātības pasākumos jeb bezdarbnieku profilēšana. Bezdarbnieku apmācība tiks plānota, ņemot vērā katras personas individuālo bezdarba situāciju un izvērtējot gatavību iesaistīties darba tirgū. Sākotnēji bezdarbniekiem plānots piedāvāt apmācību esošo prasmju un iemaņu uzlabošanai, un tikai tad, ja tas nebūs līdzējis atrast darbu. Nodarbinātības aģentūras klientam būs pieejami arī finanšu ietilpīgāki pakalpojumi, piemēram, profesionālā apmācība vai pārkvalifikācija.
Bezdarbnieku profilēšana ļaus piedāvāt mērķētākus un klientiem piemērotākus pakalpojumus, līdztekus optimizējot Nodarbinātības valsts aģentūras resursu izmantošanu. Bezdarbnieku profilēšanu plānots sākt no 2013. gada 1. septembra.
Lai motivētu bezdarbniekus aktīvāk meklēt darbu, līdztekus tiek ieviesti arī jauni aktīvās nodarbinātības jeb darba meklēšanas atbalsta pasākumi. Tie paredz sadarbībā ar bezdarbnieku izstrādāt individuālu darba meklēšanas plānu, veikt piemērota darba noteikšanu, kā arī informēt par darba meklēšanas metodēm.
Jaunais regulējums ietver deleģējumu valdībai noteikt plašākus piemērota darba kritērijus, nekā tiek patlaban noteikti likumā. Bezdarbniekam ir pienākums pieņemt piemērotu darba piedāvājumu, bet, ja klients no tā atkārtoti atsakās, viņš var zaudēt bezdarbnieka statusu. Taču šobrīd kritēriji neļauj objektīvi izvērtēt, vai darbs ir piemērots, jo, piemēram, netiek ņemta vērā bezdarbnieka sociālā situācija, iespējas strādāt pilnu darba laiku, kā arī paredzētais darba samaksas apmērs, norāda likumprojekta autori. Kā vienīgie kritēriji patlaban definēti bezdarbnieka profesionālā sagatavotība, veselības stāvoklis, kā arī potenciālās darbavietas sasniedzamība.
Pārņemot Eiropas Savienības direktīvas prasības, likuma grozījumi paplašina to personu loku, kurām ir tiesības iegūt bezdarbnieka un darba meklētāja statusu. Šādas tiesības paredzētas trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri likumīgi uzturas un strādā Latvijā. Šīm personām tiks nodrošināta arī daļēja piekļuve valsts atbalsta pasākumiem, piemēram, konsultatīvie pakalpojumi, taču ne finanšu ietilpīgākie aktīvās nodarbinātības pasākumi.
Likuma izmaiņas arī nosaka ? par laiku, kad bezdarbnieks piedalās algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos, viņam neizmaksā valsts vecuma pensiju, kas piešķirta priekšlaicīgi. Tas nepieciešams, lai ievērotu valsts vecuma pensijas izmaksas pamatprincipu ? pensija netiek izmaksāta par laiku, kad par personu ir veiktas sociālās iemaksas pensiju apdrošināšanai.
Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā paredz arī virkni citu labojumu un precizējumu.