Enerģētikas apakškomisija rosina izpētīt Nīderlandes pieredzi dabasgāzes sadales jomā

Saeimas Enerģētikas apakškomisija otrdien, 29.septembrī, pārrunājot "Nord Stream" gāzes vada būvniecības gaitu un iespējamo savienojumu ar Dobeles gāzes krātuvi, aicināja padziļināti izpētīt Nīderlandes pieredzi, kura ir kļuvusi par Eiropas nozīmes dabasgāzes distribūcijas centru.

"Ja vien projekta ietvaros pastāv ekonomiskais izdevīgums, Latvijai tas ir jāizmanto," uzsvēra apakškomisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis. "Lai labāk izprastu, kādas ir Latvijas iespējas kļūt par reģionam būtisku dabasgāzes sadales centru, jāiepazīstas ar Nīderlandes pieredzi šajā jomā."
Apakškomisijas sēdē "Nord Stream" padomnieks Baltijas valstīs Romāns Baumanis apliecināja gāzes vada būvniecībā iesaistītās energokompānijas "N.V. Nederlandse Gasunie" ieinteresētību meklēt sadarbības formas ar Latviju. Šāda informācija ir jaunums, un arī no Latvijas puses jāizrāda aktivitāte, uzskata apakškomisijas deputāti.
Ekonomikas ministrijas pārstāve Indra Niedrīte skaidroja, ka Latvijas tirgu jau nodrošina Inčukalna gāzes krātuve un potenciālajai gāzes krātuvei Dobelē būtu jāmeklē citi patērētāji. Lai risinātu konkrētas sarunas par Dobeles projekta ekonomisko izdevīgumu, jāsagaida ģeoloģiskās un ekonomiskās izpētes rezultāti.
Šobrīd aprobētais "Nord Stream" gāzes vada projekts paredz tiešu savienojumu starp Krieviju un Vāciju bez neviena atzara. Taču "Nord Stream" akcionāri ir gatavi runāt par atzara veidošana iespējām uz Dobeli. Tehniski atzara izbūve ir iespējama arī pēc maģistrālo gāzes vadu pabeigšanas, skaidroja "Nord Stream" pārstāvis.