"Latvijas parlaments īsteno konsekventu politiku, aizstāvot mūsu prioritātes jaunajam Eiropas Savienības daudzgadu budžetam. Saeima aicina veidot taisnīgu kopējo lauksaimniecības politiku ar līdzvērtīgiem tiešmaksājumiem visu dalībvalstu zemniekiem," norādīja S.Āboltiņa. "Vienlaikus Latvija prasa saglabāt līdzšinējo kohēzijas finansējuma līmeni, jo tikai vienmērīgi attīstīta Eiropas Savienība būs stipra un spējīga stāties pretī globālajiem izaicinājumiem."

Līdztekus Saeimas komisiju un deputātu ikdienas darbam, aizstāvot Latvijas intereses ES budžetam 2014.-2020.gadam, pagājušā gada vasarā Latvijas parlaments vienbalsīgi pieņēma divus paziņojumus - "Par taisnīgu un godīgu Eiropas Savienības Kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2013.gada" un "Par atvēlēto finansējumu ES budžetā sociālo un ekonomisko atšķirību mazināšanai pēc 2013.gada", S.Āboltiņa informēja Eiropas Parlamenta deputāti Mairīdu Makginesu.

"Ir jāatmet tie vēsturiskie kritēriji, kas tiešmaksājumu apjomu dažādu dalībvalstu lauksaimniekiem padara daudzkārt atšķirīgu. Esošā sistēma jāreformē, to padarot godīgu un vienlīdzīgu," sarunā akcentēja S.Āboltiņa.

Saeimas paziņojumi ir nodoti ES augstākajām amatpersonām un nosūtīti prezidējošās valsts vadībai. Saeimas priekšsēdētāja darīja zināmu, ka pati personīgi šos jautājumus pārrunājusi augstākajā līmenī vizītes laikā Briselē. Āboltiņa pauda, ka Latvija aktīvi aizstāvēs savu viedokli visās sarunās par nākamo ES daudzgadu budžetu.

Amatpersonas sarunā arī uzsvēra, ka nekonkurētspējīgais ES atbalsts Latvijas zemniekiem ir viens no iemesliem, kas veicina cilvēku aizplūšanu no laukiem uz pilsētām un citām valstīm. EP deputāte Sandra Kalniete sarunā norādīja, ka pašreizējā tiešmaksājumu sistēma Latvijas lauksaimniekiem liek justies kā otrās šķiras Eiropas pilsoņiem. Jaunatne neredz perspektīvu dzīvei laukos, tas veicina emigrāciju un Latvijas lauki kļūst aizvien mazāk apdzīvoti, īpaši austrumu pierobežā.


Saeimas Preses dienests