Atkārtota ekspertīze vairs nebūs jāveic cilvēkiem ar nemainīgu invaliditāti
Cilvēkiem ar nemainīgu invaliditāti vairs nebūs atkārtoti jāveic invaliditātes ekspertīze. Jaunā kārtība attieksies uz cilvēkiem, kuriem neatgriezenisku veselības bojājumu dēļ piešķirtā invaliditātes grupa bija regulāri jāpārskata. To paredz grozījumi Noteikumos par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību, par ko otrdien, 24.jūlijā, vienojās valdība. Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie grozījumi paredz, ka invaliditāti bez atkārtota ekspertīzes termiņa varēs noteikt arī cilvēkiem ar neatgriezeniskiem funkcionēšanas ierobežojumiem, piemēram, dzirdes, redzes, psihiskiem un garīga rakstura traucējumiem, kā arī citiem traucējumiem, ja veselības stāvoklis piecu gadu laikā neuzlabojas.
Tas nozīmē, ka invaliditāti uz mūžu bez atkārtotas ekspertīzes varēs noteikt gadījumā, ja cilvēkam piecu gadu laikā konstatēs neatgriezeniskus funkcionēšanas jeb veselības traucējumus. Līdz šim invaliditāti uz mūžu varēja noteikt tikai cilvēkiem ar anatomiskiem defektiem, piemēram, plaukstas vai pirkstu trūkumu, kājas vai pēdu amputāciju, pilnīgu vai praktisku aklumu vienā vai abās acīs, kurlmēmumu, abpusēju kurlumu.
Lai atvieglotu smagi slimu bērnu nosūtīšanu uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju (VDEĀVK) un samazinātu vecāku izdevumus, turpmāk pietiks ar sertificēta bērnu slimību speciālista slēdzienu, nevis ārstu konsīlija apstiprinājumu. Medicīnas dokumentāciju komisijai varēs nosūtīt ģimenes vai ārstējošais ārsts, tai skaitā elektroniska dokumenta formā.
Tāpat precizēti invaliditātes cēloņa "invaliditāte no bērnības" noteikšanas kritēriji. Invaliditāti noteiks, pamatojoties uz medicīnas dokumentiem, kas apliecinās, ka cilvēkam ir bijusi invaliditāte, vai viņš varēja būt atzīts par bērnu invalīdu (ja veiktu invaliditātes ekspertīzi). Pašlaik invaliditātes cēloni "invaliditāte no bērnības" nosaka, ja dokumenti apliecina bērna invalīda statusu vai invaliditāti izraisījušās slimības iestāšanos līdz 18 gadu vecumam.
Apstiprinot grozījumus, paplašināsies to cilvēku ar invaliditāti loks, kuri varēs saņemt pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai. Proti, šādu pabalstu turpmāk varēs saņemt arī cilvēki ar pārvietošanās apgrūtinājumu, ko izraisa ģenētiskas slimības un citas iepriekš noteikumos neuzskaitītas slimības, kas rada izteiktus kustības un gaitas traucējumus.
Vienlaikus precizēta kārtība, kādā ģimenes vai ārstējošais ārsts nosūta strādājošu un nestrādājošu cilvēku prognozējamās invaliditātes ekspertīzes vai invaliditātes ekspertīzes veikšanai. To varēs darīt, ja cilvēks vismaz pēdējos sešus mēnešus būs nepārtraukti ārstējies, nevis tikai atradies ārsta uzraudzībā, un to apliecinās medicīniskie dokumenti. Šāda kārtība nodrošinās vienādus nosacījumus strādājošajiem un nestrādājošajiem.
LM apkopotā statistika liecina, ka atkārtotu invaliditātes ekspertīzi pašlaik vidēji veic nepilniem 30 tūkstošiem cilvēku gadā. 2011. gadā invaliditāte tika noteikta 29 251 cilvēkam, no viņiem katram ceturtajam - uz mūžu.
Avots: Labklājības ministrija
Tas nozīmē, ka invaliditāti uz mūžu bez atkārtotas ekspertīzes varēs noteikt gadījumā, ja cilvēkam piecu gadu laikā konstatēs neatgriezeniskus funkcionēšanas jeb veselības traucējumus. Līdz šim invaliditāti uz mūžu varēja noteikt tikai cilvēkiem ar anatomiskiem defektiem, piemēram, plaukstas vai pirkstu trūkumu, kājas vai pēdu amputāciju, pilnīgu vai praktisku aklumu vienā vai abās acīs, kurlmēmumu, abpusēju kurlumu.
Lai atvieglotu smagi slimu bērnu nosūtīšanu uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju (VDEĀVK) un samazinātu vecāku izdevumus, turpmāk pietiks ar sertificēta bērnu slimību speciālista slēdzienu, nevis ārstu konsīlija apstiprinājumu. Medicīnas dokumentāciju komisijai varēs nosūtīt ģimenes vai ārstējošais ārsts, tai skaitā elektroniska dokumenta formā.
Tāpat precizēti invaliditātes cēloņa "invaliditāte no bērnības" noteikšanas kritēriji. Invaliditāti noteiks, pamatojoties uz medicīnas dokumentiem, kas apliecinās, ka cilvēkam ir bijusi invaliditāte, vai viņš varēja būt atzīts par bērnu invalīdu (ja veiktu invaliditātes ekspertīzi). Pašlaik invaliditātes cēloni "invaliditāte no bērnības" nosaka, ja dokumenti apliecina bērna invalīda statusu vai invaliditāti izraisījušās slimības iestāšanos līdz 18 gadu vecumam.
Apstiprinot grozījumus, paplašināsies to cilvēku ar invaliditāti loks, kuri varēs saņemt pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai. Proti, šādu pabalstu turpmāk varēs saņemt arī cilvēki ar pārvietošanās apgrūtinājumu, ko izraisa ģenētiskas slimības un citas iepriekš noteikumos neuzskaitītas slimības, kas rada izteiktus kustības un gaitas traucējumus.
Vienlaikus precizēta kārtība, kādā ģimenes vai ārstējošais ārsts nosūta strādājošu un nestrādājošu cilvēku prognozējamās invaliditātes ekspertīzes vai invaliditātes ekspertīzes veikšanai. To varēs darīt, ja cilvēks vismaz pēdējos sešus mēnešus būs nepārtraukti ārstējies, nevis tikai atradies ārsta uzraudzībā, un to apliecinās medicīniskie dokumenti. Šāda kārtība nodrošinās vienādus nosacījumus strādājošajiem un nestrādājošajiem.
LM apkopotā statistika liecina, ka atkārtotu invaliditātes ekspertīzi pašlaik vidēji veic nepilniem 30 tūkstošiem cilvēku gadā. 2011. gadā invaliditāte tika noteikta 29 251 cilvēkam, no viņiem katram ceturtajam - uz mūžu.
Avots: Labklājības ministrija