Diskutē par lojalitātes karšu lietotāju datu drošību

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti otrdien, 27.martā, tiekoties ar ekspertiem un nozares pārstāvjiem, diskutēja par klientu lojalitātes karšu lietotāju personas datu aizsardzību no cilvēktiesību aspekta.

Komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece vērsa uzmanību uz lojalitātes karšu plašo izplatību un pauda bažas par to saņemšanas procesu – tajā klientam bieži tiek pieprasīts par sevi sniegt tirgotājam ļoti detalizētu informāciju. Viņa uzsvēra, ka tā ir tirgotāja iespēja uzzināt informāciju par patērētāju un ir mārketinga stratēģijas sastāvdaļa. Tomēr detalizētie fizisko personu dati tiek apkopoti datu bāzēs, par kuru drošību patērētājiem nav pilnīgas informācijas. Komisijas priekšsēdētāja interesējās, cik droša ir šo datu uzglabāšana, un kāda ir garantija, ka tie nenonāks trešo pušu rīcībā.

Kā deputātiem skaidroja Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas pārstāvis Jurijs Gorjunovs, sabiedrībā ir aktīva interese par lojalitātes kartēm un to izplatība pieaug, tās ir izdevīgas gan tirgotājiem, gan klientiem. Viņš uzsvēra, ka klientu datu uzglabāšana ir droša, jo tirgotājus rūpīgi uzrauga Datu valsts inspekcija (DVI).

Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa informēja deputātus, ka PTAC ir saņēmis tikai dažas sūdzības par personas datu izmantošanu vai informācijas prasīšanu, taču kopumā nav vērojama tendence, ka klientu dati tiktu nodoti trešajām personām. B.Vītoliņa akcentēja, ka būtiskākais šajā jautājumā ir, lai klients pats varētu izvēlēties, kādu informāciju sniegt. Pagaidām nav konstatēti gadījumi, kad tirgotājs klientam prasītu vairāk informācijas nekā pieļaujams.

DVI direktore Signe Plūmiņa skaidroja, ka DVI ir veikusi pārbaudes lielākajos veikalu tīklos un nav konstatējusi pārkāpumus. Personām brīvprātīgi piekrītot nodot savus datus, karšu izdevēji pieņem, ka klienti iepazīsies ar karšu lietošanas nosacījumiem. Tomēr būtu jāuzlabo patērētāju informēšana par viņu datu izmantošanu. Svarīgi arī atcerēties - ja persona saskata privātuma apdraudējumu, tā ir tiesīga prasīt kartes atsaukšanu un datu dzēšanu.

Tiesībsarga biroja pārstāve Gundega Bruņeniece uzsvēra – ja persona vēlas kādam sniegt informāciju par sevi, tā drīkst to darīt, un tas nav cilvēktiesību pārkāpums. Viņa norāda, ka ir būtiski, lai cilvēki apzinātos, kādus datus tie nodod un kādiem mērķiem.

Komisijas sēdē deputāti un eksperti diskutēja arī par medijos izskanējušo iespēju izmantot lojalitātes kartes cīņā pret ēnu ekonomiku, ļaujot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) uzzināt informāciju par veikalos iztērētajiem līdzekļiem un aplikt ar nodokļiem lojalitātes kartēs uzkrāto naudu. VID pārstāve Ināra Pētersone informēja deputātus, ka VID šāds plāns ir bijis, taču tālāk netiks virzīts.

Komisijas deputāts Ingmārs Čaklais (Vienotība) iebilda pret šo ideju, jo VID savā rīcībā nedrīkst balstīties uz datiem, kuri nav pilnībā ticami – nav pamata uzskatīt, ka klients, saņemot lojalitātes karti, par sevi ir sniedzis pareizu informāciju, un arī norēķinoties klientam neprasa uzrādīt personu apliecinošu dokumentu. Arī I.Mūrniece aicināja VID nelikt iedzīvotājiem papildu birokrātisko slogu, saistībā ar klientu lojalitāšu karšu izmantošanu.