Stājies spēkā tiesas spriedums par vienu 2009.gada 13.janvāra masu nekārtību dalībnieku
Stājies spēkā Rīgas apgabaltiesas tiesas spriedums, ar kuru viens no 2009.gada 13.janvāra
masu nekārtību dalībniekiem – Edgars Markots – sodīts ar piespiedu darbu uz 160 stundām.
Ne prokuratūra, ne apsūdzētā aizstāvis – zvērināts advokāts Jānis Mucenieks, ne citi lietas
dalībnieki šo tiesas nolēmumu nav pārsūdzējuši likumā noteiktajā kārtībā.
Piespriežot apsūdzētajam piespiedu darba soda veidu un mēru, tiesa bija vienisprātis ar
aizstāvības motīviem. Advokāta ieskatā piespiedu darbs uzskatāms par taisnīgu un samērīgu
sodu, kas izriet no konkrētām apsūdzētā darbībām un personības, un ka ar šādu sodu ir
iespējams sasniegt likumā noteikto soda mērķi.
Tiesa savā spriedumā izvērsti motivē savu nolēmumu. Apsūdzētā aizstāvis Jānis Mucenieks
un tiesa konstatēja, ka būtiski pārkāptas apsūdzētā tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā. Tiesa spriedumā pamatoti norāda, ka 3 gadi un 11 mēneši, kuru laikā notika
šis kriminālprocess, nav atzīstams par saprātīgu termiņu Kriminālprocesa likuma izpratnē.
Tiesas ieskatā apstāklis, ka kriminālprocesā apsūdzība pēc Krimināllikuma 225.panta (masu nekārtības) tika celta kopumā pret 67 personām nevar būt par attaisnojumu tam, lai neatzītu apsūdzētā tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā. Tiesa ņem vērā arī Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas noteikumus, ka jebkurai personai ir tiesības uz savlaicīgu lietas izskatīšanu tiesā.
masu nekārtību dalībniekiem – Edgars Markots – sodīts ar piespiedu darbu uz 160 stundām.
Ne prokuratūra, ne apsūdzētā aizstāvis – zvērināts advokāts Jānis Mucenieks, ne citi lietas
dalībnieki šo tiesas nolēmumu nav pārsūdzējuši likumā noteiktajā kārtībā.
Piespriežot apsūdzētajam piespiedu darba soda veidu un mēru, tiesa bija vienisprātis ar
aizstāvības motīviem. Advokāta ieskatā piespiedu darbs uzskatāms par taisnīgu un samērīgu
sodu, kas izriet no konkrētām apsūdzētā darbībām un personības, un ka ar šādu sodu ir
iespējams sasniegt likumā noteikto soda mērķi.
Tiesa savā spriedumā izvērsti motivē savu nolēmumu. Apsūdzētā aizstāvis Jānis Mucenieks
un tiesa konstatēja, ka būtiski pārkāptas apsūdzētā tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā. Tiesa spriedumā pamatoti norāda, ka 3 gadi un 11 mēneši, kuru laikā notika
šis kriminālprocess, nav atzīstams par saprātīgu termiņu Kriminālprocesa likuma izpratnē.
Tiesas ieskatā apstāklis, ka kriminālprocesā apsūdzība pēc Krimināllikuma 225.panta (masu nekārtības) tika celta kopumā pret 67 personām nevar būt par attaisnojumu tam, lai neatzītu apsūdzētā tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā. Tiesa ņem vērā arī Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas noteikumus, ka jebkurai personai ir tiesības uz savlaicīgu lietas izskatīšanu tiesā.