Saeimas komisija iepazīstas ar izglītības reformu virzību
Lai iepazītos ar Izglītības un zinātnes ministrijas aktualitātēm izglītības reformu norisē un ministrijas reorganizācijas gaitā, trešdien, 2.maijā, Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas deputāti tikās ar izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli.
Komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete vērsa ministra uzmanību uz satraucošo ziņu, ka šogad vairāk kā puse vidusskolu absolventu izvēlējušies neturpināt mācības augstskolā. Viņa uzsvēra, ka svarīgi likt skolēniem saprast, ka augstākā izglītība ir normāla mūsdienu darba tirgus prasība un jo ilgāk tiek atliktas studijas augstskolā, jo grūtāk ir tās sākt. R.Ķīlis pauda viedokli, ka augstskolām ne tikai jāpiesaista jaunieši, bet arī aktīvāk jāaicina pieaugušie, kuri ir pametuši mācības, atsākt studijas. Savukārt komisijas deputāts Vladimirs Reskājs (SC) akcentēja, ka būtu nepieciešamas sociālās kampaņas masu medijos, kas informētu vidusskolēnus par darba tirgū pieprasītākajām profesijām. Tas palīdzētu vidusskolu absolventiem izvēlēties studiju programmu, pēc kuras beigšanas varētu atrast darbu.
Neskatoties uz izglītojamo skaita samazināšanos, valdība lēmusi nesamazināt izglītībai paredzēto mērķdotāciju apjomu, tādējādi tas ļaus palielināt pedagogu algas, komisijas deputātus informēja R.Ķīlis. No 2012.gada 1.septembra ministrija gatava palielināt vispārizglītojošo skolu pedagogu zemākās mēneša darba algas likmi par desmit procentiem, kas attiektos uz 4028 pedagogiem. Tomēr pašlaik nav skaidrs, kā paaugstināt pedagogu atalgojumu mākslas skolās, sporta skolās, koledžās un augstākās izglītības iestādēs. Vienlaikus ministrija varētu strādāt pie kopējā valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldībām palielināšanas. Ministrs uzskata, ka svarīga arī pedagogu kvalitātes sistēmas izveide, lai atalgojums būtu arī kā motivācijas instruments. Tāpat paredzēts, ka arī turpmāk profesionālās izglītības iestādēm vairāk jāpiedāvā savi pakalpojumi, lai piesaistītu papildu ienākumus skolām un pedagogu algām. R.Ķīlis arī pauda cerību 2013.gadā uzsākt Murjāņu sporta ģimnāzijas un Siguldas bobsleja un kamaniņu trases rekonstrukciju.
Komisijas deputāti ar ministru arīdzan diskutēja par jauniešu bezdarba problēmu. R.Ķīlis informēja deputātus, ka šī jautājuma risināšanai ministrija papildus saņēmusi 4,3 miljonus latu, no kuriem jau šī gada rudenī paredzēts īstenot gadu vai pusotru gadu ilgas jauniešu pārkvalificēšanas programmas, kas tiktu pielāgotas katra reģiona darba tirgus pieprasījumam. Tāpat skolām paredzēts uz pastāvīgu laiku piesaistīt karjeras konsultantus, kas preventīvi palīdzētu izvairīties no jauniešu bezdarba.
Komisijas deputāts Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK) interesējās, vai ministrija neplāno atjaunot obligāto literatūru vispārizglītojošajās skolās. R.Ķīlis pauda atturīgu nostāju pret obligātās literatūras nepieciešamību, tomēr uzsvēra, ka ministrijā notiek diskusijas par mācību satura kultūras kodolu. Viņš pauda viedokli, ka svarīgāk ir veicināt skolēnu interesi par kultūru – filmām, grāmatām, teātri – ārpus mācību procesa. Arī I.Druviete uzsvēra, ka ikvienam inteliģentam cilvēkam jāzina Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības.
Tāpat R. Ķīlis iepazīstināja deputātus ar Izglītības un zinātnes ministrijas reorganizācijas gaitu, kuru ir paredzēts pabeigt jūnija sākumā, un drīzumā atklātā konkursā tiks meklēti arī trīs jauni departamentu vadītāji.
Neskatoties uz izglītojamo skaita samazināšanos, valdība lēmusi nesamazināt izglītībai paredzēto mērķdotāciju apjomu, tādējādi tas ļaus palielināt pedagogu algas, komisijas deputātus informēja R.Ķīlis. No 2012.gada 1.septembra ministrija gatava palielināt vispārizglītojošo skolu pedagogu zemākās mēneša darba algas likmi par desmit procentiem, kas attiektos uz 4028 pedagogiem. Tomēr pašlaik nav skaidrs, kā paaugstināt pedagogu atalgojumu mākslas skolās, sporta skolās, koledžās un augstākās izglītības iestādēs. Vienlaikus ministrija varētu strādāt pie kopējā valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldībām palielināšanas. Ministrs uzskata, ka svarīga arī pedagogu kvalitātes sistēmas izveide, lai atalgojums būtu arī kā motivācijas instruments. Tāpat paredzēts, ka arī turpmāk profesionālās izglītības iestādēm vairāk jāpiedāvā savi pakalpojumi, lai piesaistītu papildu ienākumus skolām un pedagogu algām. R.Ķīlis arī pauda cerību 2013.gadā uzsākt Murjāņu sporta ģimnāzijas un Siguldas bobsleja un kamaniņu trases rekonstrukciju.
Komisijas deputāti ar ministru arīdzan diskutēja par jauniešu bezdarba problēmu. R.Ķīlis informēja deputātus, ka šī jautājuma risināšanai ministrija papildus saņēmusi 4,3 miljonus latu, no kuriem jau šī gada rudenī paredzēts īstenot gadu vai pusotru gadu ilgas jauniešu pārkvalificēšanas programmas, kas tiktu pielāgotas katra reģiona darba tirgus pieprasījumam. Tāpat skolām paredzēts uz pastāvīgu laiku piesaistīt karjeras konsultantus, kas preventīvi palīdzētu izvairīties no jauniešu bezdarba.
Komisijas deputāts Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK) interesējās, vai ministrija neplāno atjaunot obligāto literatūru vispārizglītojošajās skolās. R.Ķīlis pauda atturīgu nostāju pret obligātās literatūras nepieciešamību, tomēr uzsvēra, ka ministrijā notiek diskusijas par mācību satura kultūras kodolu. Viņš pauda viedokli, ka svarīgāk ir veicināt skolēnu interesi par kultūru – filmām, grāmatām, teātri – ārpus mācību procesa. Arī I.Druviete uzsvēra, ka ikvienam inteliģentam cilvēkam jāzina Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības.
Tāpat R. Ķīlis iepazīstināja deputātus ar Izglītības un zinātnes ministrijas reorganizācijas gaitu, kuru ir paredzēts pabeigt jūnija sākumā, un drīzumā atklātā konkursā tiks meklēti arī trīs jauni departamentu vadītāji.