Solis pretī dubultā nodokļu sloga novēršanai ar Krieviju

Pēdējo nedēļu laikā Krievija spērusi divus nozīmīgus soļus, lai stātos spēkā Latvijas uzņēmējiem nozīmīgais Latvijas – Krievijas līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem (turpmāk – Līgums). Pirmkārt, šā gada 21.septembrī Krievijas Valsts domē tika pieņemts Likums par līguma ratifikāciju un 26.septembrī tas tika apstiprināts Krievijas Federācijas padomē. Otrkārt, šā gada 4.okotbrī Krievijas Valsts prezidents V.Putins parakstījis likumu, ar kuru tiek ratificēts Līgums no Krievijas puses.

Vienlaikus ir svarīgi atzīmēt, ka Līguma noteikumi tiks piemēroti ar 2013.gada 1.janvāri, ja līdz šā gada beigām Latvijas Republikas Ārlietu ministrija no Krievijas pa diplomātiskajiem kanāliem saņems apstiprinājumu par līguma ratifikāciju, un tādējādi abas līgumslēdzējas valstis būs izpildījušas savas nacionālās procedūras.

Krievija ir svarīgs Latvijas ekonomiskās sadarbības partneris, tāpēc Ekonomikas ministrija uzskata, ka šī Līguma spēkā stāšanās būs būtisks solis Latvijas – Krievijas ekonomiskās sadarbības veicināšanā un līguma nosacījumu piemērošana radīs labvēlīgākus apstākļus Latvijas uzņēmēju darbam Krievijā un Krievijas uzņēmējiem Latvijā.

Līgums paredz, ka dividendes to izcelsmes valstī var aplikt ar nodokli, kas nepārsniedz piecus procentus, bet autoratlīdzības – pēc likmes, kas nepārsniedz piecus procentus no autoratlīdzības kopapjoma. Patlaban uzņēmēji otrā valstī tiek aplikti ar nodokli, pamatojoties uz attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem, un otra valsts var mainīt gan nodokļu likmes, gan apliekumā ienākuma aprēķināšanas kārtību.

Līgumā arī noteikts, ka starptautiskajā aviosatiksmē, kuģu, dzelzceļa un auto pārvadājumos gūtā peļņa ar nodokļiem tiek aplikta tikai uzņēmumu mītnes valstī. Tas nozīmē, ka, piemēram, Krievijā strādājošas Latvijas aviokompānijas filiāle šajā valstī tiks atbrīvota no nodokļu nomaksas un tos maksās tikai Latvijā. Līdzīgi būs arī ar Latvijā strādājošu Krievijas uzņēmumu filiālēm.

Sekmējot abu valstu uzņēmēju izvairīšanos no nodokļu nomaksas novēršanu, Līgums radīs tiesisku pamatu Latvijas un Krievijas nodokļu administrāciju tiešai sadarbībai, tām regulāri apmainoties ar informāciju. Patlaban, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestam Latvijā nav likumīga pienākuma atbildēt uz Krievijas nodokļu administrācijas informācijas pieprasījumu par nodokļu maksātāju darījumu partneriem un saņemtajiem ienākumiem.

Kā zināms, nolūkā novērst to, ka uzņēmuma peļņa tiek aplikta ar nodokļiem vairākas reizes, valstis parasti noslēdz nodokļu konvencijas, t.i. divpusējus starptautiskus līgumus par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem. 2012. gadā Latvijā ir spēkā un tiek piemērotas nodokļu konvencijas jau vairāk kā ar 50 valstīm, t.sk. gandrīz ar visām ES dalībvalstīm (izņemot Kipru).

Latvijas – Krievijas līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem (turpmāk – Līgums) tika parakstīts Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera vizītes laikā Maskavā 2010.gada 20.decembrī. Līdz 2011.gada jūnijam Latvija no savas puses veica visas procedūras, lai šis līgums stātos spēkā - likums pieņemts Saeimā 2011.gada 9.jūnijā, likums izsludināts 2011.gada 29.jūnijā.

Savukārt, ar Lietuvas Republiku šāds līgums tika parakstīts jau 1999.gadā un stājies spēkā 2005.gadā, ar Igauniju šāds līgums nav parakstīts.

Papildus informācija par Latvijas – Krievijas ekonomisko sadarbību

Latvijas ārējās tirdzniecības apjomi ar Krieviju ar katru gadu pieaug un pastāv potenciāls tirdzniecības paplašināšanai arī nākotnē. Izņēmums bija samazinājums 2009.gadā pasaules ekonomikas lejupslīdes ietekmē. Tomēr, jau no 2010.gada sākuma vērojamas pozitīvas tendences – tirdzniecības apjoms pakāpeniski pieaug.

2011.gadā Krievija pēc kopējā tirdzniecības apgrozījuma bija 2. lielākais Latvijas tirdzniecības partneris.

Kopējais tirdzniecības apgrozījums 2011.gadā sasniedza 2284,1 milj. EUR (par 20,4% vairāk nekā 2010.gadā), no tā eksports – 1220,0 milj. EUR, bet imports – 1064,0 milj. EUR.

Preču eksports ar Krieviju sasniedza 906,2 milj.EUR (par 26,4% vairāk nekā 2010.gadā), savukārt preču imports938,4 milj.EUR (par 9,2% vairāk nekā 2010.gadā).

Pakalpojumu eksports ar Krieviju sasniedza 313,9 milj.EUR (par 49,1% vairāk nekā 2010.gadā), savukārt pakalpojumu imports125,7 milj.EUR (par 14,2% vairāk nekā 2010.gadā).

Galvenās eksporta preču grupas uz Krieviju bija pārtikas rūpniecības produkti, mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas, ķīmiskās rūpniecības un saskarnozaru produkcija, plastmasas un izstrādājumi no tām, transporta līdzekļi.

Galvenās importa preču grupas no Krievijas bija minerālie produkti (kurināmais, nafta un tās produkti), metāli un to izstrādājumi, ķīmiskās rūpniecības un saskarnozaru produkcija, pārtikas rūpniecības produkti, mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas.

Pēc Latvijas Bankas statistikas datiem Krievijas uzkrātās tiešās investīcijas Latvijā 2011. gada beigās sasniedz 400,9 milj. EUR (4,3% no uzkrāto tiešo investīciju kopapjoma Latvijā), kas Krieviju ierindo 8. vietā.

Galvenās nozares, kurās 2011. gada beigās uzkrātas Krievijas investīcijas, ir elektroenerģija, gāzes un ūdens apgāde (27%), finanšu starpniecība (26%), operācijas ar nekustāmo īpašumu (15%), transports, glabāšana un sakari (14%), apstrādes rūpniecība (10%), viesnīcas un restorāni (4%), būvniecība (1%).